1. Article

Situācijas apraksts 1.1. Eiropas Savienības struktūrfondu pamatprincipi Viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem ir struktūrfondi. Visa Latvijas teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu mērķu dalījumā tiek pielīdzināta Mērķa 1 reģionam, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 % no vidējā Eiropas Savienības dalībvalstu līmeņa. Mērķa 1 teritorijās darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi: 1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir sniegt atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, piedaloties atpalikušo reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārveidē, kuru stāvoklis pasliktinās; 2) Eiropas Sociālais fonds. Eiropas Sociālā fonda mērķis ir izskaust diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegt atbalstu cilvēkresursu attīstībai, sekmēt informācijas sabiedrības izveidi; 3) Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības pārstrukturēšanu un veicināt lauku attīstību; 4) Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta mērķis ir nodrošināt strukturālos pasākumus zvejniecības un akvakultūras jomās, kā arī zivsaimniecības produktu apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. 1.2. Vienotā programmdokumenta mērķi un prioritātes Vienotais programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, kas ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta piešķirto finansējumu. Vienotajā programmdokumentā noteiktā rīcības stratēģija un prioritātes tiek īstenotas saskaņā ar Programmas papildinājumu. Programmas papildinājums ietver detalizētu informāciju par īstenojamiem pasākumiem, sasniedzamajiem mērķiem, struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, finansēšanas nosacījumiem un projekta atlases kritērijiem. Vienotajā programmdokumentā ir izvirzīti trīs būtiskākie vidēja termiņa mērķi: konkurētspējas attīstība un nodarbinātības veicināšana, cilvēkresursu attīstība un infrastruktūras uzlabošana. Lai sasniegtu minētos mērķus, Vienotajā programmdokumentā ir noteiktas četras prioritātes: 1) līdzsvarotas attīstības veicināšana (Eiropas Reģionālās attīstības fonds); 2) uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana (Eiropas Reģionālās attīstības fonds); 3) cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana (Eiropas Sociālais fonds); 4) lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments). Dienests ir otrā līmeņa starpniekinstitūcija, kas administrē pasākumus, kas tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta. 1.3. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu apraksts Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu mērķis ir atbalstīt zivsaimniecības nozares attīstību, ietverot gan zvejniecības, gan akvakultūras, gan zivju apstrādes jomas. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētie pasākumi ir vērsti galvenokārt uz zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem, kā arī uz flotes pārstrukturizāciju atbilstoši kuģošanas un darba drošības prasībām. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta atbalstāmie pasākumi ir saskaņā ar zivsaimniecības nozares attīstības tendencēm un virzieniem. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētie pasākumi un aktivitātes paredz līdzsvarot zvejas flotes kapacitāti ar pieejamajiem zivju resursiem, attīstīt augstas kvalitātes un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, attīstīt zivju apstrādes sektoru un celt tā konkurētspēju Eiropas Savienības un starptautiskajā tirgū, pilnveidot ostu infrastruktūru, īpaši uzlabojot zivju izkraušanas un uzglabāšanas apstākļus, attīstīt akvakultūras sektoru un uzlabot sociāli ekonomiskos apstākļus zivsaimniecības sektorā. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētie pasākumi: 1) Zvejas intensitātes sabalansēšana; 2) Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana; 3) Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra; 4) Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām. Lai nodrošinātu maksimāla papildināmības efekta sasniegšanu, pasākumu ieviešanas procesā ir plānota koordinācija arī ar pasākumiem, kas tiek finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ostu sabiedriski pieejamais aprīkojums, mārketinga un eksporta veicināšanas aktivitātes u.c.) un Eiropas Sociālā fonda (zvejnieku pārapmācība). 1.4. Aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" pamatojums un apraksts (Aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" investīciju joma atbilst 2001.gada 2.marta Komisijas Regulas (EK) Nr.32001R0438, kas reglamentē Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai IV pielikuma klasifikācijas kategorijai - 146.) Viens no Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikas elementiem ir svaigo un atvēsināto zivju kopējā tirgus organizēšana, kas ietver arī zivju intervences mehānismu ieviešanu (zivju izņemšana no tirgus, zivju uzglabāšana, zivju pirmapstrāde). Ņemot vērā, ka intervenci var piemērot tikai tiem produktiem, kurus ir nozvejojuši vai izaudzējuši ražotāju grupas biedri, ir paredzams, ka Latvijā tiks veidotas šādas grupas. Ražotāju (zvejnieku, zivju un vēžu audzētāju) organizācijām vai grupām ir būtiska loma tirgus organizēšanā un pieejamo zivju resursu ilgtspējīgā izmantošanā. Tāpēc šajā pasākumā tiks atbalstīta atzītu ražotāju grupu izveidošana un to darbība. Aktivitātes ietvaros struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu ražotāju grupa saņem tās pirmajiem trīs darbības gadiem atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada .februāra noteikumu Nr. "Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, noieta tirgus veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ieviešanu, finanšu kontroli un auditu" (turpmāk - noteikumi) 3. un 5.punkta nosacījumiem. Ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtības aprēķinā ņem vērā tikai to ražotāju grupas biedru tirgoto zivju produkciju, kuri ir norādīti šo noteikumu 6.punktā. Lai aprēķinātu ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtību, katru gadu zivju produkcijas vērtību nosaka pēc vienotas likmes, katram ražotāju grupas tirgotajam produktam reizinot attiecīgi vidējo produkciju, kas izteikta tīrsvara 100 kg, ko ražotāju grupas biedri pārdevuši trīs iepriekšējos kalendāra gados pirms tā, uz kuru attiecas projekta iesniegums ar vidēji svērto ražotāja cenu, ko šie ražotāji ieguvuši tajā pašā laika periodā, aprēķinot to uz tīrsvara 100 kg. Ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtību nosaka atbilstoši šo noteikumu 7.punkta nosacījumiem. Ražotāju grupai struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu izmaksā nākamā darbības gada laikā pēc tā piešķiršanas, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim. 1.5. Aprēķina piemērs Ražotāju grupas administratīvie izdevumi pirmā darbības gada laikā bija 10 000 LVL, bet ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtība iepriekšējos trijos kalendārajos gados - 300 000 LVL. Lai noteiktu atbalsta apjomu, veic aprēķinu: 1) 60 % no 10 000 LVL = 6000 LVL 2) 3 % no 300 000 LVL = 9000 LVL Tā kā ražotāju grupa par darbības gadu var saņemt struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu, kura apjoms nepārsniedz mazāko no limitiem, atbalsta apjoms ir 6000 LVL. Izstrādājot projekta iesniegumu, jāņem vērā šādi Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti attiecīgajā jomā: 1) Vienotais programmdokuments; 2) Programmas papildinājums; 3) Eiropas Savienības likumdošana: a) Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999 ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem; b) Komisijas 2000.gada 8.novembra Regula (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās; c) Komisijas 2004.gada 10.marta Regula (EK) Nr. 448/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003; d) Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1263/1999 par Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu; e) Padomes 1999.gada 17.decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē; f) Padomes 2002.gada 20.decembra Regula (EK) Nr. 2369/2002, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē; g) Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr. 179/2002, ar ko groza Regulu Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē; h) Komisijas 2000.gada 2.maija Regula (EK) Nr. 908/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus tā atbalsta aprēķināšanai, kuru dalībvalstis piešķir ražotāju organizācijām zivsaimniecības un akvakultūras nozarē; i) Komisijas 2000.gada 30.maija Regula (EK) Nr. 1159/2000 par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem; j) Komisijas 2001.gada 29.novembra Regula (EK) Nr. 2318/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu zivsaimniecības sektorā; k) Padomes 2004.gada 19.jūlija Regula (EK) Nr. 1421/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē; 4) attiecīgo jomu regulējošie Latvijas Republikas normatīvie akti. 1.6. Pieejamais finansējums Kopējā sabiedriskā finansējuma summa, kas pieejama pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ietvaros tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu. Maksimālā projekta iesnieguma summa nav noteikta. 1.7. Līdzfinansējums No kopējiem projekta attiecināmajiem izdevumiem šīs aktivitātes ietvaros Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējums veido 80 %, finansējums no valsts budžeta līdzekļiem - 20 %.