22. Article — Zinātniskais institūts

(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts. (2) Valsts vai pašvaldības dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. Zinātniskā institūta - publiskās aģentūras - tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums. (3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē." 17. Izslēgt 23.panta ceturto daļu. 18. Papildināt 24.panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazākam par 20 procentiem no šīs domes sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde." 19. Izslēgt 25.pantu. 20. 26.pantā: izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) akadēmiskais personāls - attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;"; izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta"; papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā: "(7) Personu var ievēlēt tikai vienā - profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta - akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas. (8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā." 21. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." 22. Izslēgt 29.pantu. 23. Izslēgt 33.panta sesto daļu. 24. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā: "Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome." 25. Izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru." 26. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Augstskolās un koledžās studējošie". 27. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā: "44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie (1) Augstskolās studējošie ir: 1) bakalaura studiju programmu studenti; 2) profesionālo studiju programmu studenti; 3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti); 4) rezidenti medicīnā; 5) doktoranti. (2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti." 28. Aizstāt 45.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā). 29. 46.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža"; izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas un koledžas studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar augstskolu vai koledžu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets. (3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus."; aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža"; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam."; papildināt septītās daļas ievaddaļu pēc vārda "Augstskola" ar vārdiem "un koledža"; papildināt septītās daļas 4.punktu pēc vārda "augstskolu" ar vārdiem "vai koledžu"; papildināt septītās daļas 7.punktu pēc vārda "augstskolas" ar vārdiem "vai koledžas". 30. 47.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai koledža" (attiecīgā locījumā); izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā." 31. 48.pantā: izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika studiju programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam. (2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas: 1) vienu gadu pēc vidējās izglītības iegūšanas; 2) vienu gadu pēc tādas izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā. (3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu un koledžu sarakstu. (4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu."; aizstāt sestajā daļā vārdu "Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu". 32. Izteikt 49.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns, koledžā - koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts vai koledžas padome. (3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola vai koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru." 33. Izteikt 50.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;". 34. Izslēgt 51.panta otrajā teikumā vārdus "pašvaldību un". 35. 52.pantā: aizstāt vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā); izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "vai pašvaldības". 36. 53.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Augstskolas vai koledžas studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā vai koledžā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ."; izslēgt otro daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Augstskolas un koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai." 37. 55.pantā: aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles"; izteikt pirmās daļas 3.punkta otro teikumu šādā redakcijā: "Akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;"; aizstāt otrajā daļā vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles" un vārdus "pieci profesori" - ar vārdiem "pieci augstskolas profesori"; izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai. (4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze."; aizstāt piektajā daļā vārdus "senāta lēmumu" ar vārdiem "senāta vai koledžas padomes lēmumu"; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. Licenci neizsniedz, ja: 1) iesniegtie dokumenti neatbilst izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2) akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām; 3) studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) nav izstrādāts licencējamās studiju programmas saturs un tās īstenošanas mehānisms; 5) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 6) augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas konstatēti izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi un iesniedzējs neveic normatīvajos aktos noteiktos pienākumus."; papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā: "(61) Licenci anulē, ja: 1) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas; 2) augstskola vai koledža gada laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu; 3) augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar licencēto studiju programmu; 4) divu gadu laikā no studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav iesniegts iesniegums studiju programmas akreditācijai; 5) augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā nesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma pilnīgu informāciju par jautājumiem, kuri saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī augstskolas vai koledžas studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku), institucionālo, materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 6) akadēmiskajam personālam nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi; 7) augstskola vai koledža licencētajā studiju programmā piedāvā veikt darbības, kas neatbilst šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 8) augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana."; papildināt septīto daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Augstskolu, koledžu vai studiju programmu akreditāciju var atteikt, ja: 1) ir nelabvēlīgs novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijā; 2) augstskola, koledža vai studiju programma neatbilst šā likuma un citu izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 3) studiju materiāltehniskā, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 4) studiju programmās maģistra vai doktora grāda iegūšanai studijas nav balstītas uz jaunākajiem attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām." 38. 56.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "augstskolā" ar vārdiem "augstskolā un koledžā"; izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums. (3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos: 1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus; 2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde; 3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija." 39. Aizstāt 57.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "augstskolas koledžas" ar vārdu "koledžas". 40. Papildināt likumu ar 59.1 pantu šādā redakcijā: "59.1pants. Diplomu reģistrs (1) Diplomu reģistrā ieraksta ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, ko izsniedz Augstskolu reģistrā un Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļā reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas amatpersona. Diplomu reģistru kārto elektroniski. (2) Diplomu reģistrā par diplomu ierakstāmas šādas ziņas: 1) diploma nosaukums; 2) diploma numurs; 3) tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms izsniegts; 4) diplomu izsniegušās augstskolas, koledžas vai ārvalstu augstskolu filiāles nosaukums; 5) diploma izsniegšanas datums. (3) Šā panta otrajā daļā minētās ziņas augstskola, koledža vai ārvalstu augstskolu filiāle elektroniski iesniedz Diplomu reģistram divas reizes gadā (martā un septembrī) par iepriekšējā pusgadā izsniegtajiem augstākās izglītības diplomiem. (4) Diplomu reģistra dati ir pieejami tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos." 41. 64.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "koleģiālu institūciju" ar vārdiem "koleģiālu konsultatīvu padomi"; aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu "lemj" ar vārdiem "apspriež jautājumus"; aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "dod savu atzinumu" ar vārdiem "sagatavo priekšlikumus un atzinumus"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets." 42. Papildināt likumu ar 64.1 un 64.2 pantu šādā redakcijā: "64.1 pants. Latvijas Koledžu asociācija (1) Latvijas Koledžu asociācija apvieno koledžas, kas īsteno licencētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas asociācijā pārstāv direktori. (2) Latvijas Koledžu asociācija: 1) rūpējas par profesionālās augstākās izglītības programmu pilnveidošanu koledžās; 2) izstrādā priekšlikumus koledžu attīstības stratēģijai; 3) veicina sadarbību starp Latvijas un citu valstu augstākās izglītības institūcijām; 4) pārstāv koledžu intereses attiecībās ar valsts, pašvaldību un ārvalstu institūcijām; 5) informē sabiedrību par koledžām un studiju iespējām tajās. 64.2 pants. Latvijas Studentu apvienība (1) Studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai augstskolu studējošo pašpārvaldes izveido Latvijas Studentu apvienību. Latvijas Studentu apvienība ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji. (2) Latvijas Studentu apvienība: 1) sniedz atzinumus par studējošo intereses skarošo normatīvo aktu projektiem; 2) izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 3) nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs; 4) savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvību saistītus jautājumus. (3) Latvijas Studentu apvienībai ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar studijas, studējošo tiesības vai intereses." 43. Aizstāt 66.panta pirmajā daļā vārdus "Koledžu direktoru padomes" ar vārdiem "Latvijas Koledžu asociācijas" un vārdus "Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis" - ar vārdiem "Latvijas Studentu apvienības pārstāvis". 44. Izslēgt 70.panta 1.punktā vārdus "pašvaldību un". 45. Izteikt 74.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta valsts ministra amatalgai." 46. 75.pantā: aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā); aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "ārpusbudžeta ienākumiem" ar vārdiem "pašu ieņēmumiem". 47. 76.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts augstskolu īpašumu veido: 1) kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu līdzekļiem; 2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums; 3) augstskolas intelektuālais īpašums."; aizstāt trešajā daļā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "valsts augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā); izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ar Ministru kabineta lēmumu valsts mantu var nodot valsts augstskolas valdījumā vai lietošanā."; izslēgt piekto daļu. 48. 78.pantā: izslēgt ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus "pašvaldību un" un otrajā teikumā vārdus "vai pašvaldības"; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas un koledžas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem." 49. 80.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "Augstskolu saimnieciskā darbība"; aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir attiecīgā augstskola." 50. Izteikt 83.pantu šādā redakcijā: "83.pants. Ārzemnieku studijas Latvijā (1) Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šādus noteikumus: 1) ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā; 2) ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām; 3) ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības; 4) mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem; 5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem. (2) Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem. (3) Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu." 51. Papildināt likumu ar 87.pantu šādā redakcijā: "87.pants. Akadēmiskā personāla reģistrs (1) Akadēmiskā personāla reģistrā ieraksta ziņas par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās un koledžās. Akadēmiskā personāla reģistru izveido un uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas vai tās padotībā esošas iestādes amatpersona (akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona). (2) Akadēmiskā personāla reģistrā par personu ierakstāmas šādas ziņas: 1) personas vārds un uzvārds; 2) personas kods; 3) tā akadēmiskā amata nosaukums, kurā persona ievēlēta; 4) tās augstskolas vai koledžas nosaukums, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja amatu ieņem filiālē); 5) struktūrvienības nosaukums, ja tāds ir; 6) akadēmiskā amata pildīšanas sākuma termiņš attiecīgajā augstskolā un koledžā; 7) akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības programmu grupas nosaukums. (3) Ziņas akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai. (4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram katru gadu (ne mazāk kā trīs reizes gadā) līdz 1.februārim, 1.maijam un 1.augustam. (5) Šā panta otrās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas." 52. Pārejas noteikumos: papildināt 11.punktu pēc vārda "akadēmiju" ar vārdiem "un Latvijas Policijas akadēmiju" un pēc vārda "militārā" - ar vārdiem "vai profesionālā"; papildināt pārejas noteikumus ar 11.1 punktu šādā redakcijā: "11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.1 pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika."; papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā: "19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā - valsts budžeta iestādes - statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.martam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai. 20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu. 21. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. 22. Darba līgumi, kas noslēgti ar augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām. 23. Šā likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas. 24. Izglītības iestāžu reģistra un Augstskolu reģistra atbildīgā amatpersona neizslēdz augstskolas un koledžas no reģistra laika periodā līdz 2006.gada 1.augustam, izņemot šā likuma 8.6 panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Par normatīvo aktu pārkāpumu netiek uzskatīts šo pārejas noteikumu 19.punktā noteikto termiņu pārkāpums, ja tas noticis laika periodā līdz 2006.gada 1.aprīlim. 25. Augstskolu likuma 3.panta pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā. 26. Šā likuma 3.panta piektās daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds "institūts"." Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.635 "Grozījumi Augstskolu likumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 21.nr.). Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 2.martā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2006.gada 23.martā