5. Article

Konkrētā tirgus noteikšana Konkrētais preču tirgus Apvienošanās dalībnieki 11.07.2005. ziņojumā kā konkrētos tirgus lietā min KSP un AKSP tirgus. Izvērtējot ziņojumā (07.11.2005. vēstule Nr.1441k) un apvienošanās dalībnieku papildus sniegto informāciju (21.11.2005. vēstule Nr.1518, 23.11.2005. vēstule Nr.1547, 07.12.2005. vēstule Nr.1643, 20.01.2006. vēstule Nr.142), no apvienošanās dalībnieku konkurentiem - SIA "Latiko" (28.12.2005. vēstule Nr.1783), SIA "EJA S" (16.01.2006. vēstule Nr.91k), SIA "EJA Grupa" (16.01.2006. vēstule Nr.92k), SIA "Attēls R" (07.02.2006. vēstule Nr.253), no būvniecības komercsabiedrībām - SIA "Re & Re" (13.01.2006. vēstule Nr.79), SIA "Kalnozols celtniecība" (19.01.2006. vēstule Nr.122), no LR Centrālās statistikas pārvaldes (28.11.2005. vēstule Nr.1563, 13.12.2005. vēstule Nr.1684, 15.02.2006. vēstule Nr.323) saņemto informāciju, kā arī SIA "Attēls R" un Latvijas Kokrūpniecības federācijas apmeklējuma laikā iegūto informāciju, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru mēbeļu ražošanā un būvniecībā izmantojamiem materiāliem, kas izgatavoti no koksnes (KSP, AKSP, kokšķiedru plātnes, MDF (puscietās kokšķiedru plātnes), OSB (orientētās kokskaidu plātnes), saplāksnis), to preču pazīmes un lietošanas īpašības, patērētāju ieradumus un tradīcijas, cenu atšķirību, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu minētās apvienošanās gadījumā kā konkrētie preču tirgi ir nosakāmi - KSP tirgus un AKSP tirgus. Minētais ir pamatots ar šādiem faktiem: 1) Izvērtējot preču piedāvājuma aizvietojamību, KSP un AKSP ražošanas tehnoloģijas atšķiras, jo AKSP ražošanas līnija ir daudz konstruktīvāka un sarežģītāka. Nav iespējama tāda situācija, ka uzņēmums, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, pāriet no vienas preces ražošanas uz citu. Tā kā piedāvājuma puses aizvietojamība nav tik efektīva un tūlītēja, ka to var aplūkot kā vienlīdzīgu pieprasījuma puses aizvietojamībai, tad primārā loma konkrētā tirgus noteikšanā tiek piešķirta pieprasījuma puses aizvietojamībai. 2) KSP tirgus. KSP (kokskaidu plātnes) pieder pie kokskaidu plātņu grupas. KSP plātņu virsma ir slīpēta, tāpēc pēc iestrādāšanas speciālā apdare (špaktelēšana, slīpēšana u.c.) tām nav nepieciešama. Neapstrādātās kokskaidu plātnes nav mitrumizturīgas (tās mitrumā uzbriest un atslāņojas), tāpēc tās tiek izmantotas tikai sausos apstākļos. Procentuāli KSP biežāk tiek pielietotas celtniecības darbos kā grīdu pamatņu izgatavošanā, telpu griestu, sienu un starpsienu ierīkošanai, durvju izgatavošanai un citām celtniecības vajadzībām, taču KSP atsevišķos gadījumos tiek pielietotas arī mēbeļu ražošanā, pārsvarā mēbeļu neredzamajās daļās. Kokskaidu plātnēm un izstrādājumiem, kas izgatavoti no šīm plātnēm, ir daudz pozitīvu īpašību (visos virzienos vienādi izturīgas, neplaisā, izturīgas pret trupi, tās nebojā kukaiņi). Cenu atšķirība starp neapstrādātu KSP un pārējiem materiāliem, kas tiek izmantoti būvniecības vajadzībām, ir līdz pat četrām reizēm, kas liecina par to, ka KSP relatīvi zemā cena ir nopietns pamatojums tam, ka būvniecībā KSP nav vērā ņemamu aizvietotāju un līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka KSP tirgus ir atsevišķi nodalāms konkrētais tirgus. SIA "Kalnozols celtniecība" savā 16.01.2006. vēstulē Nr.019/2006/V norāda, ka "KSP galvenokārt ir konstruktīvs materiāls ar atšķirīgu pielietojumu nekā AKSP, tādēļ jautājumu par savstarpēju aizvietojamību būvniecības mezglos parasti neizskata". 3) AKSP tirgus. AKSP (laminētās kokskaidu plātnes) galvenais izmantošanas mērķis ir mēbeļu ražošana. Ar laminātu pārklātās kokskaidu plātnes ir izturīgas pret paaugstinātu temperatūru, mitrumu un sadzīves ķīmijas vielām. Plātņu virsma ir gluda vai teksturēta, ar daudzveidīgu krāsu gammu, līdz ar to cenu starpība ar pārējiem koksnes izstrādājumiem atšķiras ar to, ar kāda veida laminātu tiek pārklāta AKSP. AKSP standarta izmēri ir 2750x1830 mm, biezums - 10, 12, 15, 16, 18 un 22 mm. Mēbeļu ražošanā, vērtējot pieprasījuma puses aizvietojamību, Konkurences padome secina, ka par AKSP aizvietotāju plašākā mērogā var uzskatīt kokšķiedru plātņu paveidu - MDF (puscietās kokšķiedru plātnes). AKSP un MDF ir līdzīgi izmantošanas mērķi, preču pazīmes ir līdzīgas, un cenu atšķirība starp šīm precēm svārstās no 19-35%. Ģeogrāfiskais tirgus Nosakot ģeogrāfisko tirgu, tika ņemti vērā līdzīgie konkurences apstākļi gan pieprasījumam, gan piedāvājumam, gan arī cenu noteikšanai un secināts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus pēc būtības ir plašāks nekā Latvijas teritorija, ar pieaugošu tendenci paplašināties ārpus nacionālajām robežām (Lietuva, Igaunija, Somija, Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna). To pamato divpusējā preču plūsma: 1) AKSP lielākā patēriņa daļa Latvijā tiek ievesta no ārvalstīm; 2) tikai 15% a/s "Bolderāja" KSP saražotās produkcijas un 9% AKSP produkcijas tika realizēts Latvijas teritorijā 2004.gadā. Bez minētajiem faktiem plašāka ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai pamatots iemesls ir arī a/s "Bolderāja" ziņojumā un 2004.gada aptaujas rezultātu apkopojumā minētie klienti no Lietuvas (Trukme, RPG), Uzbekistānas (EMAN, Zero Plys, Toxiry), Igaunijas (PINEA), Zviedrijas (Lundbergs Produkter, Bie Berakhingskonsulter), Polijas (Plyty-Karlino, Henzas), Krievijas (Divīzija, Strojbaza Ribinskaja, Angstrem) u.c. Minētais fakts ir būtisks apvienošanās ietekmes izvērtēšanā. Taču saskaņā ar Konkurences likumu Konkurences padomei ir jāizvērtē apvienošanās ietekme Latvijas teritorijā. Līdz ar to kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek noteikta Latvijas teritorija. Līdz ar to par konkrētajiem tirgiem ir nosakāmi - kokskaidu plātņu tirgus Latvijas teritorijā un laminēto kokskaidu plātņu tirgus Latvijas teritorijā.