13. Article

Papildināt noteikumus ar 3.pielikumu šādā redakcijā: "3.pielikums Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.7 Reģistrējamie laboratoriski konstatētie infekcijas slimību izraisītāji un to noteikšanas metodes Nr. p.k. Infekcijas slimības izraisītājs un infekcijas slimība Izraisītāja klātbūtnes noteikšanas metode 1. Bakteriālas infekcijas slimības 1.1. Bordetella pertussis (garais klepus) Specifisko garā klepus antivielu reakcijas konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Nukleīnskābes noteikšana. Bordetella pertussis izdalīšana no klīniskā parauga 1.2. Corynebacterium diphtheriae vai Corynebacterium ulceris (difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana) Toksīnu producējošās korinobaktērijas (tipiski C. diphtheriae vai C. ulceris) izdalīšana no klīniskā parauga 1.3. Campylobacter species (kampilobakterioze) Campylobacter sp. izdalīšana no klīniskā parauga 1.4. Escherichia coli serogrupas: O157, O26, O111, O145 u.c. (enterohemorāģiskās Escherichia coli ierosinātā ešerihioze (EHEC)) E. coli izdalīšana, kas pieder pie serogrupas, kura parasti izraisa enterohemorāģisku slimību (O-157; O-26; O-111; O-103; O-145; O-48). Pozitīvi seroloģiskie testi pacientiem ar hemolītiski urēmisko sindromu vai trombocitāri hemorāģisko purpuru. Varbūtējā gadījumā - gēnu konstatēšana, kas kodēti Stx1/Stx2 producēšanai 1.5. Haemophilus influenzae (B tipa Haemophilus influenzae infekcija) B tipa H. influenzae izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla. H. influenzae nukleīnskābes noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. Aizdomu gadījumā - H. influenzae antigēna noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā 1.6. Legionella pneumophila (leģionāru slimība) Legionella mikroorganisma izdalīšana no elpceļu sekrēta, plaušu audiem vai asinīm. Specifisku antivielu atbildes pret Legionella pneumophila 1.serogrupu, citām serogrupām vai citām Legionella sugām konstatēšana ar netiešās imūnfluorescences antivielu testu vai mikroaglutinācijas reakciju. Specifiskā Legionella antigēnu konstatēšana urīnā, izmantojot validētus reaģentus. Varbūtējā gadījumā: - vienreizējs augsts specifisko seruma antivielu titrs pret L. pneumophila 1.serogrupu, citām serogrupām vai citām Legionella sugām; - Legionella specifiskā antigēna konstatēšana elpceļu sekrētā vai tiešā fluorescento antivielu (TFA) krāsošana elpceļu sekrētā vai plaušu audos, izmantojot atzītus monoklonālos reaģentus 1.7. Listeria monocytogenes (listerioze) Listeria monocytogenes izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla (piemēram, no asinīm vai galvas un muguras smadzeņu šķidruma, locītavu, pleiras vai perikarda šķidruma) 1.8. Meticilīna rezistentais S. aureus (MRSA), vankomicīna rezistentais S. aureus (VRSA). S. pneumoniae ar samazinātu jutību pret penicilīnu (pret antimikrobu līdzekļiem rezistento mikroorganismu izraisītās infekcijas) Meticilīna rezistento S. aureus un/vai vankomicīna rezistento S. aureus izdalīšana no klīniskā materiāla. S. pneumoniae ar samazinātu jutību pret penicilīnu izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla 1.9. Neisseria meningitidis (meningokoku infekcija) N. meningitidis izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla (piemēram, no asinīm vai galvas un muguras smadzeņu šķidruma, locītavu, pleiras vai perikarda šķidruma). N. meningitidis nukleīnskābes konstatēšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. N. meningitidis antigēna noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. Gramnegatīvu diplokoku konstatēšana mikroskopiski parasti sterilā klīniskajā materiālā. Varbūtējā gadījumā: vienreizējs augsts meningokoku antivielu titrs serumā rekonvalescences periodā 1.10. Salmonella species (salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana) Salmonella (ne vēdertīfa, ne paratīfa) izdalīšana no klīniskā parauga 1.11. Salmonella typhi un Salmonella paratyphi (vēdertīfs un paratīfi, t.sk. vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana) S. typhi vai S. paratyphi izdalīšana no asinīm, izkārnījumiem vai cita klīniskā materiāla 1.12. Shigella species (šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana) Shigella sp. izdalīšana no klīniskā parauga 1.13. Streptococcus pneumoniae (pneimokoku infekcija) S. pneumoniae izdalīšana no parasti sterila klīniskā materiāla (piemēram, no asinīm vai galvas un muguras smadzeņu šķidruma, locītavu, pleiras vai perikarda šķidruma). S. pneumoniae nukleīnskābes noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā. Varbūtējā gadījumā - S. pneumoniae antigēna noteikšana parasti sterilā klīniskajā materiālā 1.14. Vibrio cholerae, kas nepieder pie 01 serogrupas (izņemot 0139) un Vibrio parahaemolyticus (vibrioze) Izraisītāja izdalīšana no klīniskā materiāla 1.15. Yersinia enterocolitica un Yersinia pseudotuberculosis (jersinioze) Y. enterocolitica vai Y. pseudotuberculosis izdalīšana no klīniskā parauga 2. Vīrusu infekcijas slimības 2.1. B19 parvovīruss (B19 parvovīrusu infekcija) B19 parvovīrusa IgM klases antivielu konstatēšana. B19 parvovīrusa ribonukleīnskābes (turpmāk - RNS) konstatēšana klīniskajā materiālā 2.2. Epidēmiskā parotīta vīruss (epidēmiskais parotīts) Epidēmiskā parotīta vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana Epidēmiskā parotīta vīrusa specifisko antivielu konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Epidēmiskā parotīta vīrusa (ne vakcīnas celma) izolēšana no klīniskā parauga. Epidēmiskā parotīta vīrusa RNS konstatēšana 2.3. Gripas vīruss (gripa) Gripas vīrusa antigēna vai specifiskās RNS konstatēšana. Gripas vīrusa izdalīšana. A vai B gripas vīrusa specifisko seruma antivielu reakcijas konstatēšana 2.4. Masalu vīruss (masalas) Masalu vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masalu vīrusa specifisko antivielu atbildes konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masalu vīrusa (ne vakcīnas celma) konstatēšana klīniskajā paraugā 2.5. Masaliņu vīruss (masaliņas) Masaliņu vīrusa IgM klases antivielu konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masaliņu vīrusa specifisko antivielu atbildes konstatēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masaliņu vīrusa izolēšana, ja nesen nav veikta vakcinācija. Masaliņu vīrusa RNS konstatēšana klīniskajā paraugā 2.6. Vīrusi, kas izraisa akūtas zarnu infekcijas (piemēram, rotavīruss, norovīruss, astrovīruss, 40. un 41.tipa adenovīrusi) Specifiskā vīrusa antigēna konstatēšana klīniskajā materiālā. Specifiskā vīrusa RNS konstatēšana klīniskajā materiālā 3. Parazitārās infekcijas slimības 3.1. Balantidium coli (balantidiāze) B. coli cistu konstatēšana izkārnījumos 3.2. Entamoeba histolytica (amebiāze) E. histolytica cistu konstatēšana izkārnījumos 3.3. Cryptosporidum (kriptosporidioze) Cryptosporidum oocistu konstatēšana izkārnījumos, intestinālajā šķidrumā vai tievās zarnas biopsijas paraugā. Cryptosporidum oocistu antigēna noteikšana izkārnījumos 3.4. Cyclosporidium cayetanensis (ciklosporidioze)