5. Article

1. Dalībvalsts, kuras ekonomika un administratīvās iespējas nav pietiekami attīstītas, pēc konsultācijām ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām, ja tādas pastāv, sākotnēji var ierobežot šīs konvencijas piemērošanas sfēru. 2. Ikviena dalībvalsts, kas izmanto panta pirmajā punktā noteikto, deklarācijā, kas pievienota ratifikācijai, norāda ekonomiskās aktivitātes nozares vai uzņēmumu veidus, uz kuriem tā attiecinās šīs konvencijas noteikumus. 3. Šīs konvencijas noteikumi ir piemērojami vismaz sekojošās nozarēs: kalnrūpniecība un darbs akmeņlauztuvēs; rūpniecība; būvniecība; darbs elektro-, gāzes un ūdens apgādes uzņēmumos; sanitārais dienests; transports, darbs noliktavās un sakaru nozarē; un plantācijās un citos lauksaimniecības uzņēmumos, kas nodarbojas galvenokārt ar ražošanu komerciālos nolūkos, bet izņēmums ir ģimenes un maza izmēra uzņēmumi, kas ražo vietējam patēriņam un kas regulāri nenodarbina algotus darbiniekus. 4. Ikviena dalībvalsts, kas ir ierobežojusi šīs konvencijas piemērošanas sfēru saskaņā ar šo pantu: (a) savos ziņojumos, kas tiek iesniegti saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 22.pantu, norāda jauniešu un bērnu nodarbinātības un darba vispārīgo stāvokli darbības nozarēs, kas ir izslēgtas no šīs konvencijas piemērošanas sfēras, un par jebkuru notikušo progresu, lai paplašinātu šīs konvencijas noteikumu piemērošanu; (b) var jebkurā laikā oficiāli paplašināt piemērošanas sfēru, paziņojot par to Starptautiskās darba organizācijas ģenerāldirektoram.