1. Article

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 2002. gada 18. aprīlī pieņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu (turpmāk - Biroja likums), kas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) tiesisko statusu un darbību, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Šā likuma 5. panta trešajā daļā ietvertas prasības, kādām jāatbilst personai, lai tā varētu būt par Biroja amatpersonu. Sākotnēji šī norma noteica, ka par Biroja amatpersonu var būt persona, kura atbilst prasībām, kādas likumā noteiktas, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. 2005. gada 27. janvārī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā". Ar šo likumu papildus jau esošajai prasībai, tas ir, nepieciešamībai saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tika noteikts vēl viens kritērijs. Proti, likuma 5. panta trešā daļa tika papildināta ar 8. punktu, kas paredz, ka par Biroja amatpersonu var būt persona, kas "nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs" (turpmāk - apstrīdētā norma).