10. Article

Saeima norādījusi, ka apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir valsts dienesta pienācīga darbība, kā arī nepieciešamība novērst demo krātiskas valsts iekārtas un nacionālās drošības apdraudējumu. Arī no likumprojekta anotācijas izriet, ka šo grozījumu mērķis bija noteikt precīzākus un stingrākus kritērijus Biroja amatpersonām un darbiniekiem, lai tiktu "radīts nodrošinājums tam, ka Birojā ne pie kādiem apstākļiem nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija piederīgas pie attiecīgās organizācijas" (Likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" anotācija, www.saeima.lv, aplūkots 20.03.2006.). Tādējādi grozījumu uzdevums ir aizsargāt valsts demokrātisko iekārtu pret tādu personu līdzdalību valsts dienestā, kuras bija piederīgas pie institūcijām, kas bija saistītas ar demokrātisko vērtību graušanu. Satversmes tiesa jau agrāk lēmusi, ka tiesības pildīt valsts dienestu var tikt ierobežotas, lai aizsargātu valsts demokrātisko iekārtu un sabiedrības labklājību (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-12-01 9. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir atzinusi, ka ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem ieņemt noteiktus amatus atzīstami par tādiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu valsts drošību, labklājību, kā arī citu cilvēku tiesību aizsardzību (sk.: Sidabras and Džiautas v. Lithuania, no. 55480/00 and 59330/00, [2004] ECHR 395, para. 53-55). Lai garantētu stabilitāti un demokrātiskās sistēmas efektivitāti, valstij var būt nepieciešams izmantot tādus līdzekļus, kas aizsargātu šīs vērtības (sk.: Ždanoka v. Latvia, [GC], no. 58278/00, para. 100). It īpaši tas attiecas uz jaunajām demokrātiskajām valstīm, arī Latviju. Viens no svarīgākajiem šo valstu uzdevumiem ir nodrošināt tautas uzticēšanos valsts institūcijām, jo tas ir būtisks demokrātijas stabilitātes priekšnoteikums. PSRS valsts drošības iestāžu darbība bija vērsta gan pret demokrātijas vērtībām, gan arī pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, tas ir, šīs iestādes būtībā bija antikonstitucionālas. Ne velti Augstākās padomes 1991. gada 24. augusta lēmumā "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā" norādīts, ka "PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm". Tātad apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti - aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrisko drošību.