2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesas sēdē izskatot civillietu pēc Valda Bekeša pieteikuma par darba devēja (Biroja) uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējuma laiku, uzskatījusi, ka norma, kura piemērojama šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Tiesa norāda, ka apstrīdētā norma ierobežojot noteikta pilntiesīgo Latvijas pilsoņu loka iespējas ieņemt amatu Birojā. Proti, tā ierobežojot tiesības pildīt valsts dienestu, kas ir noteiktas Satversmes 101. panta pirmajā daļā. Pieteikumā uzsvērts, ka apstrīdētā norma likumā iekļauta piecpadsmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kaut gan Satversmes tiesa vairākos spriedumos (2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000-03-01, 2005. gada 22. marta spriedums lietā 2004-13-0106) lēmusi, ka likumdevējam periodiski ir jāizvērtē situācija valstī un jālemj par ierobežojumu konkretizēšanu un termiņu noteikšanu. Tiesa lēmumā min Eiropas Padomes Juridiskās un cilvēktiesību komitejas ziņojumu (dokuments Nr. 7568) par tiesiskas valsts prasībām atbilstošu lustrācijas likumu un administratīvu pasākumu garantēšanu (Guidelines to ensure that lustration laws and similar administrative measu res comply with the requirements of a state based on the rule of law), kurā uzsvērts, ka diskvalifikācijai lustrācijas procesa rezultātā nevajadzētu pārsniegt piecu gadu termiņu, jo ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas cilvēku attieksmē un paradumos. Pēc šā laika demokrātiskajai sistēmai bijušajās komunistiskajās totalitārajās valstīs jau vajadzētu būt stabilai. Tiesa uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktajam ierobežojumam piemīt kolektīvās atbildības iezīmes. Turklāt likumdevējs analogu ierobežojumu noteicis ne tikai Biroja amatpersonām, bet arī darbiniekiem, tādējādi liedzot iespēju Biroja amatpersonai, ja tā formāli neatbilst noteiktajiem kritērijiem, kļūt par tā darbinieku.