1. Article

Situācijas raksturojums Institucionālā sistēma un koordinācija Saskaņā ar koncepciju 'Par institucionālo risinājumu sabiedrības informēšanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 15.decembra rīkojumu Nr.986), 2005.gadā veikta institucionālās sistēmas reorganizācija. Kopš 2005.gada 1.februāra izveidota un darbu uzsākusi Ministru prezidenta pārraudzībā esoša valsts aģentūra 'Eiropas Savienības informācijas aģentūra" (turpmāk ESIA). Saskaņā ar nolikumu, ESIA veic šādas funkcijas: • sabiedrības informēšanu par ES un Latvijas dalību tajā; • sabiedrības informēšanas koordinēšanu; • sabiedrības diskusijas rosināšanu par Latvijas dalību ES. Līdz ar to ESIA ieņem centrālo vietu informācijas sniegšanā par ES un Latvijas dalību tajā, koordinē ministriju starpnozaru aktivitātes ES komunikācijas jautājumos un iesaista citus informācijas starpniekus (piemēram, 33 reģionālos ES informācijas punktus Latvijas pilsētu un rajonu bibliotēkās, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes, plašsaziņas līdzekļus u.tml.). Centrālās valsts pārvaldes līmenī komunikāciju ar sabiedrību ES jautājumos veic Valsts kanceleja, 15 ministrijas un divi īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, kas atbild par komunikācijas nodrošināšanu konkrētas nozares kompetences ietvaros. Īpaša loma ES jautājumu komunikācijā starpnozaru griezumā ir Finanšu ministrijai, kas koordinē struktūrfondu un eiro ieviešanas komunikāciju, Ārlietu ministrijai, kas koordinē nacionālo pozīciju izstrādi, kā arī Tieslietu ministrijai, kas ir atbildīga par ES tiesību normu pārņemšanu un Latvijas Republikas nostājas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā. Komunikācijā un informēšanā par ES valdība sadarbojas ar Saeimas ES informācijas centru; Eiropas Parlamenta Informācijas biroju; Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā; deviņiem Europe Direct informācijas punktiem (turpmāk EDIP); diviem Eiropas informācijas centriem uzņēmējiem; sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām, kā arī citiem informācijas sniedzējiem pašvaldībām, bibliotēkām, izglītības iestādēm u.tml. Teritoriālo pārklājumu nodrošina reģionālie informācijas punkti ES informācijas punkti (pašvaldību finansējums, valsts materiāli-tehniskais un informatīvais atbalsts) un Europe Direct informācijas punkti (pašvaldību finansējums, līdzfinansē Eiropas Komisija 12000-24000 eiro apmērā katram informācijas punktam uz ikgadēju programmu bāzes no 2005.gada līdz 2008.gadam). Ņemot vērā atšķirīgo finansējuma avotu, atsevišķos reģionos punktu izvietojums pārklājas un funkcijas atsevišķos jautājumos tiek dublētas. Paredzēts, ka 2006.gada laikā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiks izveidoti vēl pieci punkti sabiedrības informēšanai par struktūrfondiem. ES komunikācijas jautājumu koordinācija starp valsts pārvaldes iestādēm nav noregulēta un tiek īstenota uz pašu iestāžu iniciatīvas pamata ar darba grupas starpniecību. Reizi mēnesī tiekas ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu, Valsts kancelejas, Saeimas ES informācijas centra, Tulkošanas un terminoloģijas centra un ESIA par ES komunikāciju atbildīgie speciālisti. Komunikācijas koordinācijai ES jautājumos nav tiešas sasaistes ar Vecāko amatpersonu sanāksmi ES jautājumos (turpmāk VAS) (koordinējošo valsts institūciju, kas nodrošina valsts pārvaldes iestāžu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas dalību ES). Tāpat neformālā aptaujā norādīts uz koordinācijas un informācijas apmaiņas problēmām starp komunikācijas speciālistiem un ES lietu ekspertiem institūciju iekšienē. Sadarbības modeļa shematiskais attēls: ES jautājumu komunikācijas koordinācijas modelī ir izceltas trīs ministrijas: Ārlietu ministrija, kas vada VAS; Tieslietu ministrija, kas vada ikmēneša sanāksmes ES tiesību jautājumos un darba grupu par Eiropas Kopienu Tiesas jautājumiem; Finanšu ministrija, kuras vadībā darbojas ES struktūrfondu komunikācijas vadības grupa un Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Cilvēku resursi Centrālās valsts pārvaldes līmenī komunikāciju un sabiedrības informēšanu par ES jautājumiem veic nozaru ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu nozīmētie atbildīgie komunikācijas speciālisti kā daļu no saviem amata pienākumiem, kas ir nepietiekami kvalitatīvas komunikācijas īstenošanai ES jautājumos. ESIA funkciju īstenošanai izveidotas 10 štata vietas. 33 Eiropas Savienības informācijas punktos (turpmāk ESIP) bibliotekāri sabiedrības informēšanas darbu veic bez atlīdzības vienlaikus ar saviem tiešajiem amata pienākumiem. ESIA un citas valsts pārvaldes iestādes regulāri veic atbildīgo komunikācijas speciālistu apmācību. Vismaz reizi gadā ESIA organizē starptautisku pieredzes apmaiņas braucienu (ES un ar to saistītas institūcijas, ES dalībvalstu pieredze); divas reizes gadā notiek apmācību un plānošanas semināri par dažādiem komunikācijas un ES aktuālajiem jautājumiem. Reģionālajiem ES informācijas punktu darbiniekiem notiek apmācības semināri reizi ceturksnī par ES aktuālajiem jautājumiem, kā arī atsevišķām politikām. Reizi gadā ar dažādu institūciju un ES dalībvalstu atbalstu tiek rīkots mācību brauciens uz kādu no ES dalībvalstīm. Finanšu resursi Pašlaik ES jautājumu komunikācija faktiski tiek balstīta uz ES finanšu instrumentiem ES struktūrfondiem vai Eiropas Kopienas iniciatīvām un programmām, kuru apjoms ir ierobežots. Piemēram, ES struktūrfondu komunikācijas nodrošināšanai paredzētie finanšu līdzekļi Vienotā programmdokumenta 5.prioritātes 'Tehniskā palīdzība" struktūrfondu nacionālās programmas 'Citi tehniskās palīdzības pasākumi" projektā 'Informācija un publicitāte" 2004. un 2005.gadā bija 451 687 lati, tai skaitā 112 921, 75 lats valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Kopumā 2004.gadā valsts budžeta finansējums ES struktūrfondu tehniskās palīdzības un citu ES fondu līdzfinansēto projektu komunikācijas pasākumu īstenošanai bija plānoti 44 417 lati, bet 2005.gadā 53 4001 lats2. ESIA funkciju veikšanai 2005.un 2006.gadā piešķirts finansējums 225 479 latu apmērā ik gadu. Reģionālajā līmenī informācijas centru (ESIP un EDIP) uzturēšana pašlaik galvenokārt tiek finansēta no pašvaldību budžetiem, kur pašvaldības sedz ar bibliotēku uzturēšanu un to darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus. EDIP saņem līdz 50% Eiropas Komisijas līdzfinansējumu, savukārt ESIP finansējums ir daļa no rajona vai pilsētas bibliotēkas kopīgā finansējuma. Sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem ir pieejami arī citi ES institūciju un programmu līdzekļi atsevišķu projektu realizācijai piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārvaldītās ES PRINCE programmas ietvaros ir pieejams finansējums programmas prioritāšu komunicēšanai (eiro, Eiropas vieta pasaulē, ES paplašināšanās u.c.). Līdz šim šādas iespējas Latvija neizmanto pilnvērtīgi, jo trūkst cilvēku kapacitātes un netiek savlaicīgi plānots līdzfinansējums no valsts budžeta. Efektīvākai valdības komunikācijas politikas realizēšanai visām institūcijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, kā tiek nodrošināts finansējums sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem. Sabiedriskā doma Latvijā tiek veikta regulāra sabiedriskās domas izpēte par ES jautājumiem. Pēc ESIA pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu veicēji reizi mēnesī rīko aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību ES. Reizi pusgadā Latvijā tiek veikti Eirobarometra pētījumi par sabiedrisko domu ES jautājumos. Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā pasūta sabiedriskās domas aptaujas par ES jautājumiem, kā arī tiek veikti citi socioloģiski pētījumi. Apkopojot Latvijas iedzīvotāju attieksmi jautājumos par Latvijas dalību ES un informētību par to, var izdarīt šādus secinājumus: • Latvijas sabiedrības attieksme un informētība par Latvijas dalību ES nav viennozīmīga. Lai gan biežāk dalība ES tiek atzīmēta par kopumā labu lietu (27,1%), nevis sliktu lietu (22,4%), visbiežāk tiek norādīts, ka tā ir ne laba, ne slikta lieta (45,5%). Viedokli par Latvijas dalību ES kā 'sliktu lietu" caurmērā biežāk pauduši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, ar pamatizglītību, cittautieši, nestrādājošie, ar zemiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.3 • Iedzīvotāju spējas atrast informāciju par ES jautājumiem ir samērā sliktas 1/10 norādījuši, ka labi zina, kur vērsties, ja būtu nepieciešama informācija par šiem jautājumiem. Šajā grupā caurmērā biežāk ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ar augstāko izglītību, latvieši, valsts sektorā strādājošie, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. 4 • Latvijā iedzīvotāju zināšanu par ES jautājumiem pašnovērtējums ir 4,5 punkti no 10 iespējamajiem. Tomēr atbildes uz konkrētiem un vienkāršiem jautājumiem par ES, liecina, ka reālās zināšanas par to sabiedrībā ir zemākas nekā cilvēku sniegtais savu zināšanu pašnovērtējums. 69% aptaujāto nezina, cik dalībvalstu ir ES, un pusotru gadu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tikai 35% respondentu norāda, ka tā deputātus tiešās vēlēšanās ievēl ES pilsoņi.5 • Iedzīvotājiem ir samērā vāja interese par ES jautājumiem, ES jautājumi nav aktuāli un prioritāri Latvijas iedzīvotājiem. 2006.gada februārī 31,3% norāda, ka pēdējā gada laikā viņu dzīvē nav bijis pārmaiņu, kas būtu radušās tādēļ, ka Latvija iestājās ES.6 • Visbiežāk interesi iedzīvotāji izrāda par šādiem ES jautājumiem ES pilsoņa tiesības, veselības aizsardzība un sociālā politika, nodarbinātība, izglītība, papildus apmācība, jaunatnes politika un ES kopējais tirgus.7 • Populārākie informācijas avoti, kur tiek meklēta informācija, ir televīzija (73%), radio (47%), dienas laikraksti (40%), internets (29%), citi laikraksti un žurnāli (27%), diskusijas ar draugiem, kolēģiem vai ģimeni (26%), grāmatas un brošūras (14%).8 Dažādu sociāli demogrāfisko grupu izmantotie informācijas avoti atšķiras. • 50% respondentu norāda, ka vēlētos vairāk iesaistīties ES norisēs, bet nezina, kā to izdarīt. 83% aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai būtu jādara vairāk, bet 81% - ka pašvaldībām būtu jādara vairāk, lai iesaistītu savus pilsoņus ES norisēs. 22% respondentu atzīmē, ka viņiem liekas, ka viņi ir ļoti iesaistījušies ES norisēs (Eirobarometra pētījumā aptaujāti tikai Latvijas pilsoņi).9 Neformālās konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām parādīja, ka ir nepietiekama sabiedrības līdzdalība un atgriezeniskā saite reģionālā, nacionālā un ES līmenī par lēmumu pieņemšanu ES un Latvijas līdzdalību šajā procesā. 1 Latvijas Republikas Saeimas 1995.gada 7.aprīlī apstiprinātie 'Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam" 2 Informatīvais ziņojums par valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu ieviešanas gaitu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra sēdes protokolu Nr.2, 35§ Par valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu ieviešanas gaitu) 3 Attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāju aptauja; SKDS, 2006.gada februāris 4 Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību un informētība -12.2003. 06.2005.; SKDS 5 Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. 25. 26. lpp. 6 Attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāju aptauja; SKDS, 2006.gada februāris 7 Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. 31. lpp. 8 Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. 29. lpp. 9 Nacionālais ziņojums Latvija; Eirobarometrs 64.2, sabiedriskā doma Eiropas Savienībā, rudens 2005. 34. lpp.