2. Article

Problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku Neskatoties uz 2005.gadā uzsākto institucionālās sistēmas sakārtošanu un uzlabojumiem valdības komunikācijā ar sabiedrību ES jautājumos, pastāv vairākas problēmas komunikācijas un koordinācijas aspektā: • pēc Latvijas pievienošanās ES nav definētas valdības komunikācijas prioritātes ES jautājumos; • trūkst koordinācijas mehānisma centrālās valsts pārvaldes līmenī efektīvai komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos (pastāv funkciju decentralizācija, bet nav attīstīta koordinācijas mehānisma kopīgas ES komunikācijas politikas īstenošanai); • ir vērojams cilvēku resursu, kapacitātes trūkums un nepietiekama finanšu resursu plānošana ES komunikācijas pasākumu vai projektu īstenošanai (gan centrālās valsts pārvaldes, gan arī reģionālajā līmenī); • ir daudz informācijas par ES, bet tā neatbilst konkrētajām cilvēku vajadzībām (aktīvāk tiek komunicēti jautājumi, kuriem ir pieejams ES finansējums, komunikācija neaptver visus cilvēkus interesējošos jautājumus), kā arī dažkārt pieejamā informācija nav pietiekami kvalitatīva (nav ES dokumentu tulkojumu latviešu valodā vai arī tulkojumi ir nekvalitatīvi, informācija ir sarežģītā valodā un grūti uztverama); • ir nepietiekama sabiedrības līdzdalība un atgriezeniskās saites veidošana reģionālā, nacionālā un ES līmenī (plašs jautājumu loks no iesaistes nacionālo pozīciju gatavošanā līdz diskusijai par Eiropas nākotni); • pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu saturā nav pietiekami plaši ietverti jautājumi par ES, Latvijas dalību un iespējām tajā, nenodrošinot starppriekšmetu saikni un Eiropas dimensiju10; • dažādu reģionālo informācijas centru funkciju dublēšanās (piemēram, Alūksnē darbojas ESIP un Gulbenes EDIP filiāle), kā arī pārklājuma dublēšanās (Alūksnē darbojas ne tikai ESIP un EDIP filiāle, bet arī Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs) iedzīvotājiem nav skaidrs, kurā institūcijā kādos jautājumos ir jāvēršas. 10 Šī problēma tiešā veidā neattiecas uz valdības komunikācijas politiku ES jautājumos un ir risināma izglītības politikas ietvaros.