5. Article

Pēc ekspertu atzinumu saņemšanas satiksmes ministram un iekšlietu ministram līdz š.g. 15.novembrim iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ Valsts kancelejas direktore G.Veismane Ievads Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas izstrādāšana un ieviešana ir paredzēta Valdības deklarācijā 16. sadaļā "Iekšlietas" 16.1.9.apakšpunktā (summēto (soda) punktu sistēma) un Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā, kas akceptēta 2000.gada 25.janvāra Ministru kabineta sēdē (prot. nr.5, 18.§ "Par Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu"). Bez tam koncepcija risina arī Valdības deklarācijas 5.3.1.apakšpunktā paredzētās integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas izveides jautājumus, kā arī 16.1.7.apakšpunktā paredzēto administratīvo sodu uzlikšanas un iekasēšanas kārtības vienkāršošanu. Koncepcija ir sagatavota ar mērķi nodalīt sistemātiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus pārkāpjošos transportlīdzekļu vadītājus no gadījuma rakstura pārkāpumus pieļaujošiem vadītājiem, lai būtiski samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī, kā arī samazinātu sarežģītās birokrātiskās procedūras un subjektīvismu administratīvo pārkāpumu izskatīšanā, kas paši par sevi veicina koruptīvas vides veidošanos. Izstrādājot koncepciju, ir ņemta vērā Eiropas Savienības valstu pieredze cīņā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem papildus administratīvajiem sodiem, izmantojot audzinošas un preventīvas vadītāju uzvedību un attieksmi ietekmējošas metodes un paņēmienus. Pamatuzdevums, kas būtu jāpanāk, ieviešot koncepciju, ir papildus konkrēti noteiktam administratīvajam sodam ieviest arī citus ietekmēšanas līdzekļus atkarībā no izdarīto pārkāpumu biežuma un sabiedriskās bīstamības. Šāda sistēma jau darbojas Francijā, Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Horvātijā un citās valstīs. Šādu sistēmu nosaukumi ir dažādi, bet tos vieno pamatprincipi - izdarīto pārkāpumu uzskaite, soda diference atkarībā no pārkāpumu skaita, kā arī bez konkrētā soda, piemērojot arī preventīvas ietekmēšanas metodes. Tā, piemēram, Vācijā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma darbojas jau no 1974.gada un pilnībā sevi attaisnojusi. It sevišķi ar savu preventīvo darbību - brīdinājumiem, papildu apmācību, eksāmeniem, līdz ar to ietekmējot vadītājus, lai nesasniegtu maksimālo punktu skaitu, kad atņem vadītāja tiesības. Vācijā no 50 milj. autovadītāju "sodu reģistrā" Flensburgā nokļuva tikai 6 milj. (t.i., 12%). No šiem 12% tikai 0,3%, t.i., 17 000 sasniedza maksimāli pieļaujamo punktu skaitu 18, kad atņem vadītāja tiesības. I. Problēmas izklāsts Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumos administratīvo sodu piemērošanas prakse ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām un citu valstu pieredzei, kas arī ir minēts kā viens no iemesliem lielajam ceļu satiksmes negadījumu skaitam valstī, gatavojot Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu. Valstī vēl līdz šim brīdim nenotiek visaptveroša transportlīdzekļu vadītāju izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaite. Šobrīd Ceļu policija nodod transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistram datus tikai par transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu un datus par ceļu satiksmes negadījumiem, turklāt arī nepilnīgus, neidentificējot tos ar datiem par konkrētu transportlīdzekli vai vadītāju no transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra. Latvijā pēc valsts eksāmenu nokārtošanas un vadītāja apliecības saņemšanas nav nekādu iespēju vērtēt vadītāja kvalifikāciju, izturēšanos un attieksmi pret ceļu satiksmi un citiem tās dalībniekiem. Valstiskā ietekme uz ceļu satiksmes dalībniekiem aprobežojas tikai ar naudas sodu un tiesību atņemšanas piemērošanu neatkarīgi no pārkāpumu skaita un biežuma saskaņā ar Latvijas APK un Krimināllikumu. Šāda alternatīvas ietekmēšanas iespēju neesamība līdz šim tika kompensēta, vienīgi pastiprinot piemērojamās sankcijas, kuru piemērošana nav atkarīga no pārkāpumu izdarīšanas cēloņiem, vadītāja kvalifikācijas un attieksmes pret ceļu satiksmi kā tādu vai citiem faktoriem. Latvijas APK joprojām satur sankcijas, kas paredz nepamatoti lielu soda diferenci par vienu pārkāpumu, piemēram, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 21 km/h draud vai nu naudas sods Ls 1 - 30 apmērā vai arī tiesību atņemšana līdz 6 mēnešiem, jo bija jāparedz iespēja ņemt vērā atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus, bet kurus šodienas kārtība diemžēl neatļauj objektīvi un strikti izvērtēt. Līdz ar to ar tiesību atņemšanu var tikt sodīts pirmo pārkāpumu izdarījušais vadītājs, bet ar naudas sodu jau desmito reizi pārkāpumu izdarījušais vadītājs, t.i., netiek nošķirti sistemātiski un ļaunprātīgi noteikumus pārkāpjošie transportlīdzekļu vadītāji no gadījuma rakstura pārkāpumus pieļaujošajiem vadītājiem. Uzskatām, ka ir jārada valstī iespēja, papildus administratīvo un kriminālsodu piemērošanai, ietekmēt ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes dalībniekiem arī pēc vadītāja apliecības iegūšanas.