22. Article

Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde (1) Augstskolas var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām - katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums. (2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām sturktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība. (3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību". (4) Valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības." 17. Izteikt 25.panta tekstu šādā redakcijā: "(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. (2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi. (3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets." 18. 28.pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā."; izslēgt otrās daļas otro teikumu; aizstāt trešajā daļā un ceturtās daļas 2. un 3.punktā vārdus "štata vietas nosaukumam" ar vārdiem "amata nosaukumam". 19. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā: "29.pants. Profesoru amati valsts un pašvaldību augstskolās (1) Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu. (2) Ja valsts vai pašvaldības augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.
  1. (1)) Augstskolas var dibināt
  2. (2)) Lēmumu par valsts
  3. (3)) Valsts bezpeļņas
  4. (4)) Valsts bezpeļņas
  5. (2)) Augstskolu koledžu
  6. (3)) Pirmā līmeņa
  7. (4)) Studējošajiem pēc
  8. (1)) Profesoru amatu skaitu un
  9. (2)) Ja valsts vai pašvaldības
asgovernmentjoint-stockmktax-authorityvid