52. Article

Studiju maksa un stipendijas (1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā. (2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai: 1) augstskolas attīstībai; 2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei; 3) aprīkojuma iegādei; 4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." 36. Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu." 37. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā: "(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts, kas: 1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību; 2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību; 3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus; 4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā; 5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus; 6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu; 7) novērtē programmas izmaksas. (2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums. (3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai. (4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze. (5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums. (6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. (7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju. (8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā." 38. 56.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās."; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums." 39. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā: "57.pants. Studiju ilgums (1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. (2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi. (3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai. (4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi. (5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda." 40. 58.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "akreditētām" ar vārdu "akadēmiskajām"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana." 41. 59.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus: a) bakalaurs, b) maģistrs."; aizstāt otrajā daļā vārdus "Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju" ar vārdiem "Profesionālo kvalifikāciju". 42. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā: "63.pants. Doktora grāda piešķiršana (1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome. (2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību"." 43. Izslēgt 65.panta pirmo daļu. 44. Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu ( ex officio ) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus." 45. Papildināt 68.pantu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā: "Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras." 46. Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus "valsts institūcijām un". 47. 70.pantā: aizstāt 1.punktā vārdus "gan juridisko personu" ar vārdiem "gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu"; izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "8) sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;"; izslēgt 10.punktu. 48. Izteikt 75.pantu šādā redakcijā: "75.pants. Pārskats par augstskolas darbību (1) Augstskolu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas bibliotēkā. (2) Augstskola Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par: 1) augstskolas struktūru; 2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu; 3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu; 4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu; 5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu; 6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu; 7) starptautiskajiem sakariem." 49. 77.pantā: papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: "Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finansu līdzekļus un to izlietošanas kontroli."; uzskatīt pirmās daļas līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto teikumu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto teikumu. 50. 78.panta ceturtajā daļā: aizstāt vārdus "juridisko personu" ar vārdiem "pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu"; izslēgt otrajā teikumā vārdus "arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām". 51. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā: "79.pants. Studējošo un studiju kreditēšana (1) Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz: 1) studiju kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām; 2) studējošo kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai. (2) Kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīti no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu, nosaka Ministru kabinets." 52. Papildināt 80.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Valsts augstskolas vai augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola. Ar pārbaudi saistītie izdevumi valsts augstskolās tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem." 53. Izteikt 85. un 86.pantu šādā redakcijā: "85.pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana Latvijā (1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu, kā arī vidējo izglītību apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskais informācijas centrs. (2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts: 1) vai ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments atbilst kādam Latvijā piešķirtajam augstākās izglītības dokumentam (turpmāk šajā pantā - diploms); 2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt; 3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai izglītības dokuments neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības. (3) Izglītības dokumenta ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments. (4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi, sedz izglītības dokumenta īpašnieks. (5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola uz Akadēmiskās informācijas centra izziņas pamata pieņem lēmumu par ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta atzīšanu studiju turpināšanai.