5. Article

Apakšnozares sistēma Šobrīd Latvijas Republikā valsts pārvaldi un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets un realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas izveidota 1989. gadā. Inspekcija darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992. gada likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atrodas LR Kultūras ministrijas pārraudzībā, tā ir speciāli pilnvarota valsts pārvaldes institūcija, kas realizē valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, pieminekļu uzskaiti. Inspekcijas vadības pakļautībā atrodas 7 struktūrdaļas: Administratīvā daļa, Ekspertīzes daļa, Arheoloģijas centrs, Arhitektūras un mākslas daļa, Kultūrvēsturiskās vides daļa, Arhitektūras muzejs, Pieminekļu dokumentācijas centrs. Inspekcija katrā rajonā ieceļ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas pakļauts inspekcijas vadībai. Pie inspekcijas darbojas 7 sabiedriskās ekspertu padomes: Arhitektūras ekspertu padome, Restaurācijas atestācijas komisija, Ērģeļu ekspertu padome, Arheoloģijas ekspertu padome, Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu padome, Arhitektūras un mākslas vērtību uzskaites ekspertu padome, Mākslas pieminekļu restaurācijas ekspertu padome. Inspekcija savu uzdevumu veikšanai tieši sadarbojas ar pašvaldībām un to dienestiem, citām ministrijām (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Iekšlietu, Tieslietu, Finansu) un to dienestiem, kuru darbs saistīts ar kultūras mantojumu. Inspekcija ir tiesīga no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm bez maksas saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdotie administratīvie akti un norādījumi ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam). Jebkura kultūras pieminekļa pārveidošana - izpētes, konservācijas, remonta un restaurācijas darbu veikšana - pieļaujama tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju. Projektēšanas, pētniecības birojiem, restaurācijas firmām, arhitektiem, restauratoriem un amatniekiem darbu veikšanai kultūras pieminekļos nepieciešama inspekcijas atļauja, un darbi var notikt inspekcijas kontrolē. Starptautiskā sadarbība kultūras mantojuma jomā notiek ar Eiropas Padomi, UNESCO, Baltijas valstu kultūras mantojuma komiteju, Zviedriju, Norvēģiju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Poliju, Vāciju, Franciju, Beļģiju u.c. valstīm. Sadarbība un savstarpēja koordinācija kultūras mantojuma jomā notiek ar Latvijas Būvniecības padomi, Latvijas Tūrisma konsultatīvo padomi, sabiedriskiem fondiem, sabiedriskām, bezpeļņas un profesionālām organizācijām, valsts fondiem un institūcijām. Izglītību kultūras mantojuma jomā nodrošina Latvijas mācību iestāžu vispārīgās mācību programmas un atsevišķi specializēti mācību priekšmeti Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Universitātē un koledžās. Tiek organizēti dažādi kursi, Latvijas speciālisti piedalās apmācības programmās ārzemēs. 5.1.1. zīmējums