9. Article

Ministru kabineta darba samaksa un sociālās garantijas Lai Ministru kabineta locekļu un parlamentārā sekretāra atalgojumu noteiktu pēc iespējas objektīvāk un nodrošinātu atalgojuma noteikšanas procedūras atklātumu, kā arī atalgojuma atbilstību ekonomiskajām izmaiņām valstī, Ministru kabineta locekļu atalgojums būtu jānosaka nevis Ministru kabinetam, bet ar likumu. Atalgojuma noteikšana likumā radītu atalgojuma stabilitāti. Atalgojums piesaistāms Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapa ļots pilnos latos. 9.1. Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra atalgojums 1.variants Ministru kabineta locekļu atalgojumu un parlamentārā sekretāra at algojumu nosaka likums. To aprēķina, piemērojot Saeimas deputāta pamatalgai šādus koeficientus: Ministru prezidents - 2,8; Ministru prezidenta biedrs - 2,7; Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs - 2,5; valsts ministrs - 2,0; parlamentārais sekretārs - 1,1. 2.variants Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumos Nr.1 "Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu" noteikto atalgojumu, aprēķinus un koeficientus Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem noteikt likumā. 9.2. Sociālās garantijas Spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma 27.pants paredz, ka atvaļinājumus Ministru kabineta locekļiem ar rīkojumu piešķir Ministru prezidents, bet nav precizēti atvaļinājumu veidi, samaksas kārtība u.tml. Praksē pēc analoģijas tiek piemērotas Darba likuma normas, taču, lai situāciju juridiski atrisinātu, Ministru kabineta iekārtas likumā precīzi atrunājamas minētās garantijas.