4. Article

Lietas Nr.1589/05/06/17 izvērtēšanas laika periodā Valsts meža dienesta rīcībā nav datu par 2005.gadu, līdz ar to iesnieguma izvērtēšanā Konkurences padome ir vadījusies no 2004.gada statistikas datiem, kuri iegūti no Valsts meža dienesta un valsts a/s "Latvijas valsts meži". Kopējās mežu platības Latvijā (ha) 2004.gadā bija 2 943 572,5 ha, valsts a/s "Latvijas valsts meži" valdījumā esošās mežu platības bija 1 376 842 ha, līdz ar to valsts a/s "Latvijas valsts meži" ieņēma 47% lielu tirgus daļu, tirgu rēķinot pēc mežu platībām hektāros 2004.gadā. Konkurences padomes iepriekš izvērtētajā lietā Nr.106/03/06/4 "Par SIA "BSW Latvia", a/s "Inčukalns Timber", SIA "Nelss", SIA "Kurekss", SIA "Vika Wood" 24.02.2003. iesniegumu" konkrētās preces tirgus tika noteikts kā koksnes resursu iegūšanas tirgus, tirgu aprēķinot un nosakot pēc nocirstajiem koksnes apjomiem, jo valsts nosaka ciršanas apjomus savā valdījumā esošajos mežos. Konkurences padome uzskata, ka arī SIA "Adapters" 31.10.2005. iesnieguma izskatīšanas sakarā konkrētais preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē ir nosakāms kā koksnes resursu iegūšanas tirgus. Iespējams, ka precīzāka konkrētās preces tirgus noteikšana būtu definēt to kā ciršanas atlieku tirgu, kas varētu būt otrs konkrētās preces tirgus, taču, ņemot vērā to, ka Latvijā nav statistikas par ciršanas atlieku apjomiem (valstī netiek uzskaitītas ciršanas atliekas), tāpēc Konkurences padome uzskata, ka arī šajā lietā konkrētās preces tirgus var tikt noteikts kā koksnes resursu iegūšanas tirgus. Konkrētajā gadījumā var uzskatīt, ka ciršanas atlieku daudzums ir proporcionāls nocirstās koksnes apjomam. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka arī šajā lietā konkrētais tirgus var tikt noteikts kā koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijā. Šādu secinājumu Konkurences padome izdara, pamatojoties uz faktu, ka Ministru kabinets nosaka maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos, līdz ar to valsts a/s "Latvijas valsts meži" tirgus daļa objektīvi ir nosakāma no nocirstajiem koku apjomiem. Konkrētās preces tirgus pēc nocirstajiem koku apjomiem ir nosakāms pēc visiem valsts a/s "Latvijas valsts meži" koku pārdošanas veidiem (t.i., apaļkoku sortimentu piegādes, cirsmu izsoles, ilgtermiņa mežizstrādes līgumu platībās nocirstie koku apjomi) un privāto mežu īpašnieku mežos nocirstajiem koku apjomiem. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir nosakāms kā visa Latvijas teritorija, jo nepastāv objektīvi apstākļi tirgu noteikt šaurākās ģeogrāfiskās robežās. Šādu secinājumu Konkurences padome izdara, pamatojoties uz faktu, ka komercsabiedrības koksnes ieguvi veic dažādos Latvijas rajonos un tā neaprobežojas tikai ar vienas konkrētas mežsaimniecības vai Latvijas rajona teritorijas robežām. Arī Konkurences padomes iepriekš izvērtētajā lietā Nr.106/03/06/4 "Par SIA "BSW Latvia", a/s "Inčukalns Timber", SIA "Nelss", SIA "Kurekss", SIA "Vika Wood" 24.02.2003. iesniegumu" konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tika noteikts kā visa Latvijas teritorija, jo galvenokārt komercsabiedrības iegūst koksnes resursus visā Latvijas teritorijā, nevis tikai vienā noteiktā reģionā. Līdz ar to konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā. Kopējais nocirstais koksnes apjoms Latvijā 2004.gadā bija 10 751 947 m3, bet valsts a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajās mežu platībās nocirstais koksnes apjoms 2004.gadā bija 3 936 900,0 m3. Līdz ar to pēc nocirstajiem koksnes apjomiem valsts a/s "Latvijas valsts meži" tirgus daļa koksnes resursu ieguves tirgū 2004.gadā sastādīja 37%, kas nozīmē, ka nav juridiska pamata konstatēt valsts a/s "Latvijas valsts meži" atrašanos dominējošajā stāvoklī konkrētajā tirgū. Kā jau norādīts Lēmuma 1.punktā, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis ir - tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saim­niecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40% un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem. Līdz ar to pēc nocirstajiem koksnes apjomiem valsts a/s "Latvijas valsts meži" neizveidojas dominējošais stāvoklis koksnes resursu ieguves tirgū Latvijas teritorijā. 4.1. Valsts a/s "Latvijas valsts meži" savā iesniegtajā 20.01.2006 vēstulē 4.1-1.1/A001/06/23 Konkurences padomei norāda, ka potenciāli ciršanas atlieku tālāka izmantošana ir iespējama tikai galvenajā cirtē, kur valsts a/s "Latvijas valsts meži" pati veic apaļkoku sortimentu izstrādi. Jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu un cirsmu izsoļu rezultātā attiecīgā līguma slēdzējs kā uzvarētājs iegūst tiesības uz ciršanas atliekām. Pēc šāda paskaidrojuma jāsecina, ka a/s "Latvijas valsts meži" piedāvājuma cirsmu atlieku tirgus piedāvājuma pusē veidojas tikai no galvenajā cirtē nocirstajiem koksnes apjomiem, kur valsts a/s "Latvijas valsts meži" veic apaļkoku sortimentu izstrādi. Ņemot vērā Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, ka a/s "Latvijas valsts meži" apaļkoku sortimentu izstrādē galvenajā cirtē 2004.gadā ir ieguvusi 748 400,0 m3 apjomu (valsts a/s "Latvijas valsts meži" 20.01.2006 vēstule 4.1-1.1/A001/06/23), un šis apjoms veido (19%) no visa a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajās mežu platībās nocirstā koksnes apjoma, tad Konkurences padome var izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka valsts a/s "Latvijas valsts meži" nav dominējošais stāvoklis arī ciršanas atlieku tirgū.