2. Article

1. 1)) valstij, jo, neievērojot Eiropas Savienības augu veselības un kontroles direktīvās noteiktos fitosanitāros pasākumus kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanai un apkarošanai, Eiropas Komisija var noteikt ierobežojumus Latvijai kartupeļu pārvietošanai Eiropas Kopienā, t.i., aizliegt izvest kartupeļus no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodrošināt kontroles mehānismus šīs prasības izpildei, kā arī piemērot soda sankcijas;
2. 2)) kartupeļu audzētājiem, jo baktēriju izraisītās vadaudu destrukcijas dēļ augi vīst un pakāpeniski aiziet bojā. Vērojama kartupeļu bumbuļu puve uz lauka un glabāšanas vietās. Ja infekcija ir stipra, ražas zudumi var sasniegt pat līdz 50 %. Infekcijai izplatoties, pastāv lielāks risks, ka kartupeļu gaišā gredzenpuve ieviesīsies arī citu kartupeļu audzētāju saimniecībās un būs nepieciešama saimnieciskās darbības pārstrukturizēšana, jo noteiktie fitosanitārie pasākumi kartupeļu ražošanai nosaka dažādus ierobežojumus un aizliegumus.
3. 1)) saimniecībā izaudzēto kartupeļu pilnīga nomaiņa — divus gadus pēc infekcijas konstatēšanas ir jāiegādājas un stādīšanai jāizmanto tikai sertificēts sēklas materiāls;
4. 2)) visu ar inficētajiem un iespējami inficētajiem kartupeļiem saskarē bijušo noliktavu, iekārtu, tehnikas un taras tīrīšana un dezinfekcija ar efektīviem augu aizsardzības līdzekļiem, kas tieši paredzēti baktērijas Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus iznīcināšanai;
5. 3)) kartupeļu tirdzniecības ierobežošana;
6. 4)) inficētajā laukā pārziemojušo kartupeļu iznīcināšana turpmākajos divos gados.
7. 1)) pašreiz saimniecības izmanto pašu izaudzētu stādīšanai paredzēto materiālu, kas nav atbilstoši pārbaudīts un kas varētu būt iespējamais infekcijas izplatīšanās avots;
8. 2)) 2004.gadā valstī sagatavotas 3781,43 tonnas sertificēta kartupeļu sēklas materiāla, un šim apjomam ir tendence samazināties. Minētais apjoms nenodrošinās kartupeļu audzēšanas saimniecībām iespējas nomainīt sēklas materiālu. Tāpēc nepieciešams valsts atbalsts sēklaudzēšanas jomā;
9. 3)) dienestā nav reģistrējušās visas saimniecības, kuras audzē tirdzniecībai paredzētus kartupeļus platībās, kas lielākas par vienu hektāru. Līdz 2005.gada 1.februārim dienests bija reģistrējis 1330 saimniecības, kuras kopā 2004.gadā audzēja kartupeļus 8001,44 ha platībā;
10. 4)) Latvijā ir reģistrēts tikai viens dezinfekcijas līdzeklis, tāpēc kartupeļu audzētājiem nav iespējas izvēlēties piemērotāko un lētāko dezinfekcijas līdzekli;
11. 5)) dienesta laboratorijas iespējas neļauj izanalizēt kartupeļu paraugus tādā daudzumā, kādā būtu nepieciešams.