3. Article

Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas. Atklātības principu kā vienu no svarīgākajiem principiem demokrātiskas valsts pārvaldes sistēmas nodrošināšanā ir atzinusi arī pati valdība pirms Noteikumu nr. 46 izdošanas. Ministru kabineta 1995. gada 28. martā apstiprinātās Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas 27. un 28. punktā ir noteikts, ka atklātība tiek veicināta ar informāciju par valsts darbību, lai rastos ticība, ka lēmumi tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, un samazinātos interešu konflikta iespējas. Savukārt informācija par valsts līdzekļu izmantošanu nodokļu maksātājiem jādara zināma viegli saprotamā veidā. To, ka vadības līgumu konfidencialitāte ir konstitucionālo tiesību uz informācijas brīvību ierobežošana, pierāda arī apstrīdētās tiesību normas piemērošana praksē, jo no minētās normas spēkā stāšanās brīža līdz šim brīdim informācija par vadības līgumiem pilnā apmērā nav bijusi pieejama ne deputātiem, ne citiem sabiedrības locekļiem, ne arī valsts institūcijām, izņemot Valsts kontroli. Kaut arī Saeimas deputātiem saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir pieeja pat valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, tomēr ne Valsts kancelejā, ne Finansu ministrijā informācija par vadības līgumiem viņiem netika sniegta. To apliecina deputātam A. Razminovičam sniegtā Finansu ministrijas 1999. gada 12. februāra atbildes vēstule Nr. 10-08/31 un Valsts kancelejas 1999. gada 17. februāra vēstule Nr. 50/7-481. Tajās teikts, ka "vadības līgumi tika noslēgti, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumiem nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" un Latvijas Civillikuma noteikumiem. Vadības līgumi saskaņā ar līdzēju vienošanos ir uzskatāmi par konfidenciāliem un var tikt izpausti, tikai abām līdzēju pusēm piekrītot". To apstiprina arī lietpratēja A. Vītola paskaidrojumi tiesas sēdē. Pretēji Ministru kabineta atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka informācija par amatpersonu visu veidu ienākumiem, arī par vadības līgumiem, ir pieejama ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijās, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A. Sončiks šā gada 14. jūnija atbildē Nr. 7/8207 Satversmes tiesai norāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta "Korupcijas novēršanas kontroles daļa valsts amatpersonām neizvirza prasību vienā darba vietā saņemtos ienākumus dalīt pa ieņēmumu grupām - darba alga, ienākumi, kas gūti saskaņā ar vadības līgumiem, prēmijas, piemaksas u. c.,- un uzskata, ka šie ieņēmumi var tikt uzrādīti vienā summā". Nav pamatots V. Cielavas apgalvojums, ka vadības līgumi, atbilstoši Rekomendācijai nr. R (80) 2, kas pieņemta 1980. gada 11. martā Eiropas padomes Ministru komitejā, varētu tikt uzskatīti par tā saucamo diskrēto rīcību valsts pārvaldē, jo minētās Rekomendācijas principi attiecas uz administratīviem aktiem (skat. Recommendation No. R (80) 2 Concerning the exercise of discretionary powers by Administrative Authorities. // Principles of Administrative Law Concerning the Relations Between Administrative Authorities and Private Persons. Directorate of Legal Affairs, Strasbourg, 1996, p. 251). Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" 11. punktu daļā par konfidencialitāti par neatbilstošu Satversmes 100. pantam un 116. pantam un spēkā neesošu no tā izdošanas brīža. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 1999. gada 6. jūlijā. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš Satversmes tiesas tiesnesis A. Lepse Satversmes tiesas tiesnesis R. Apsītis Satversmes tiesas tiesnese I. Čepāne Satversmes tiesas tiesnese I. Skultāne Satversmes tiesas tiesnese A. Ušacka