5. Article — , kā arī Liepājas pilsētas pašvaldības saistošo

noteikumu normas ļaujot pašvaldībai ar lēmumu noteikt dzīvojamās mājas, kas netiek nododas privatizācijai un tiek saglabātas pašvaldības īpašumā. 2006. gada 1. janvārī Liepājas pilsētas pašvaldības dzīvokļa jautājumu palīdzības reģistrā bijušas reģistrētas vairāk nekā 439 personas, kuras pašvaldībai jānodrošina ar dzīvojamo platību. Minētais personu skaits esot objektīvs pamatojums tam, ka nepieciešams arvien lielāks minētajā reģistrā ietvertajām personām piešķiramo dzīvokļu skaits. Arī Liepājas pilsētas dome īpaši uzsver, ka likums "Par pašvaldībām" kā pašvaldības autonomo funkciju neparedz jaunu dzīvojamo māju celtniecību. Tādēļ, lai nodrošinātu pašvaldībai ar likumiem uzlikto funkciju īstenošanu, esot nepieciešams pieņemt lēmumus par dzīvojamo māju saglabāšanu pašvaldības īpašumā. Šāda mērķtiecīga pašvaldības rīcība ļaušot arī ilgtermiņā saglabāt pašvaldībai piederošo dzīvojamo fondu un sniegt personām palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Atbildot uz Satversmes tiesas jautājumu par apsvērumiem, pēc kuriem Liepājas pilsētas dome vadījusies, lemjot par atsevišķu dzīvojamo māju vai dzīvokļu nenodošanu privatizācijai, tā norāda, ka apstrīdētās normas piemērošana pašvaldībai ļaujot rīkoties ar šo īpašumu, plānot un iegūt finanšu līdzekļus, tādējādi uzlabojot to personu dzīves apstākļus, kurām pašām nav iespēju iegādāties citu mājokli. Dome arī norāda, ka lēmuma par dzīvojamās mājas vai dzīvokļa nenodošanu privatizācijai adresāts nav īrnieki, kas noslēguši īres līgumus ar pašvaldību. Īrnieki attiecībā uz šo lēmumu esot uzskatāmi par trešajām personām un tāpēc arī par šo lēmumu pieņemšanu nav tikuši informēti. 4.3. Jelgavas pilsētas dome norāda, ka laikā no 1999. gada līdz 2004. gada 17. jūnijam tikuši pieņemti pieci lēmumi, uz kuru pamata atsevišķas dzīvojamās mājas nav nodotas privatizācijai. Šajās mājās esošie dzīvokļi īrniekiem esot izīrēti kā dienesta viesnīca. Lemjot par atsevišķu dzīvokļu un dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai, Jelgavas pilsētas dome neesot piemērojusi apstrīdēto normu. 4.4. Rīgas pilsētas dome norāda, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 9. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām esot sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" pienākums risināt ar dzīvojamo telpu saistītās iedzīvotāju problēmas esot uzlikts pašvaldībai. Lai nodrošinātu iepriekšminēto autonomo funkciju izpildi, Rīgas dome esot izveidojusi pašvaldības dzīvojamo fondu, saglabājot savā īpašumā atsevišķas dzīvojamās telpas, kā arī renovētās un no jauna uzceltās dzīvojamās mājas. 5. Pieaicinātā persona - Staņislavs Šķesters - Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs - tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdēto normu nepieciešams vērtēt kopsakarā ar citām tiesību normām, galvenokārt tām, kas regulē pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Esot jāņem vērā, ka valsts konceptuāli ir atteikusies no dzīvokļa jautājumu risināšanas. Šis uzdevums pilnībā uzticēts pašvaldībām kā to autonomā funkcija. Apstrīdētās normas pieņemšana apliecinot konsekventu minētā principa ievērošanu, jo tā piešķirot pašvaldībai tiesības un iespējas risināt iedzīvotāju dzīvokļu jautājumus. Turklāt Privatizācijas likums pašvaldībām neuzliekot obligātu pienākumu piedāvāt personām privatizēt tām izīrētos dzīvokļus. Esot jāņem vērā arī tas, ka pašvaldība kā "vēlēts veidojums" atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, kā arī atbild to priekšā. Pašvaldībai vislabāk esot zināmas vietējās īpatnības, tāpēc tā arī spējot pieņemt vietējiem apstākļiem pašu piemērotāko un atbilstošāko lēmumu. Līdz ar to neesot bijis nepieciešamības Privatizācijas likumā konkretizēt atsevišķus kritērijus, pamatojoties uz kuriem pašvaldībai būtu piešķiramas tiesības lemt par tās teritorijā esošas dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā. 6. Pieaicinātā persona - Rasma Freimane - Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja - informēja, ka Rīgas pilsētā ir privatizējamas 5227 pašvaldībai piederošas mājas, kurās atrodas 175 992 dzīvokļi. Rīgas dome pieņēmusi lēmumus par 2164 dzīvokļu saglabāšanu pašvaldības īpašumā, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 20. panta noteikumiem. Divi no šiem lēmumiem tikuši pārsūdzēti. R. Freimane arī norādīja, ka Rīgas pilsētā privatizācijai nodoti 88,36 procenti māju. Savukārt apstrīdēto normu Rīgas dome nav piemērojusi, jo pilsētā tiekot īstenotas vairākas dzīvokļu celtniecības programmas un iedzīvotājiem palīdzība tiekot sniegta atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". 7. Pieaicinātā persona - Ilze Oša - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktore - norādīja, ka ministrija jau sākotnēji bijusi pret grozījumiem Privatizācijas likumā, kas paredzējuši ieviest apstrīdēto normu. Esot jāņem vērā, ka pēdējos deviņos gados notikusi intensīva dzīvokļu privatizācija visās Latvijas Republikas pašvaldībās, no kurām lielākā daļa godprātīgi pildījušas tām ar Privatizācijas likumu uzlikto pienākumu. Savukārt apstrīdētās normas piemērošana faktiski pārkāpjot dzīvokļu īrnieku tiesisko paļāvību, kā arī nostādot šos īrniekus nevienlīdzīgā situācijā. Proti, veidojoties divas īrnieku kategorijas: viena, kurai joprojām esot tiesības privatizēt tiem izīrētos pašvaldības dzīvokļus, un otra - kurai šādas tiesības uz apstrīdētās normas pamata pieņemts pašvaldības lēmums liedzot. Esot jāņem vērā, ka normatīvie akti pašvaldībām piešķir arī citus līdzekļus, kurus izmantojot iespējams sniegt palīdzību maznodrošinātām personām. Apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā radītais īrnieku tiesību aizskārums esot būtiskāks nekā labums, ko varētu iegūt pašvaldības. 8. Pieaicinātā persona - Gunārs Ansiņš - Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks - norādīja, ka situācija Liepājā, iespējams, esot nedaudz atšķirīga no situācijas citās Latvijas Republikas pašvaldībās. 1997. gada 17. februārī Saeima ar likumu "Par Liepājas speciālo ekonomisko zonu" esot noteikusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritoriju. Saskaņā ar Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 16. punktu pašvaldības dome varot pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija esot saskaņota ar attiecīgās speciālās ekonomiskās zonas valdi. Līdz ar to Liepājas pilsētas dome neesot tiesīga bez saskaņojuma ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi nodot privatizācijai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās dzīvojamās mājas. Šādi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes lēmumi un Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 16. punkts esot pamatojums tam, kādēļ Liepājas pilsētas dome pieņēmusi lēmumus par 43 dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai. Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā pašreiz norisot aktīva saimnieciskā darbība. Esot reģistrēti vairāk nekā 35 speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumi, un Liepājas speciālā ekonomiskā zona kopīgi ar valsts institūcijām, piemēram, Satiksmes ministriju, Vides ministriju un Liepājas pašvaldību, īstenojot virkni infrastruktūras attīstības projektu. Pieaicinātā persona arī atzina, ka pašvaldība par pieņemtajiem lēmumiem par vairāku dzīvojamo māju neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā neesot paziņojusi šajās mājās esošo dzīvokļu īrniekiem. 9. Pieaicinātā persona - Jānis Vītoliņš - Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks - norādīja, ka apstrīdētās normas pieņemšana bijusi nepieciešama, lai pašvaldības spētu īstenot vienu no savām funkcijām - nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvokli un katra pašvaldība varētu patstāvīgi izvērtēt savas materiālās iespējas un savas teritorijas iedzīvotāju vajadzības. Ventspils pilsētas teritorijā apmēram ceturtajai daļai iedzīvotāju ienākumu līmenis esot zemāks par 100 latiem mēnesī. Izvērtējot šo situāciju un pamatojoties uz apstrīdēto normu, Ventspils pilsētas dome 2004. gada 17. maijā pieņēmusi lēmumus par 93 dzīvojamo māju - kopumā apmēram trešās daļas no visa Ventspils pašvaldības teritorijā esošā dzīvojamā fonda - saglabāšanu savā īpašumā. Šāds dzīvojamo māju skaits esot absolūti nepieciešamais minimums, lai ar dzīvojamo telpu nodrošinātu Ventspils pašvaldības teritorijas iedzīvotājus, kuru ienākumu līmenis ir nepietiekams. Pieņemot attiecīgos lēmumus, Ventspils dome balstījusies uz patstāvīgi veiktu pētījumu par maznodrošināto īrnieku īpatsvaru atsevišķās dzīvojamās mājās. Bez tam tikuši ņemti vērā arī citi likumi, proti, likums "Par pašvaldībām", likums "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", likums "Par dzīvojamo telpu īri", Repatriācijas likums, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likums. Apstrīdētā norma esot radījusi pašvaldībai iespēju, izmantojot tās īpašumā esošo dzīvojamo fondu, nodrošināt palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Lai sasniegtu apstrīdētās normas leģitīmo mērķi - pašvaldības funkciju realizēšanu pašvaldības teritorijas iedzīvotāju nodrošināšanā ar dzīvokli, šie Ventspils pilsētas domes lēmumi esot pieņemti pilnīgā atbilstībā Privatizācijas likuma garam. J. Vītoliņš arī norādīja, ka apstrīdētā norma neierobežojot atsevišķu dzīvokļu īrnieku tiesības attiecībā uz citām personām, kā arī neesot būtiski diskriminējoša Satversmes 91. panta izpratnē, lai arī tikusi pieņemta gandrīz desmit gadus pēc Privatizācijas likuma pieņemšanas. Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī privatizācijas mērķis jau esot bijis sasniegts, un šī norma nenonākot pretrunā ar Privatizācijas likuma mērķi - attīstīt dzīvokļu tirgu. Pašvaldības, saglabājot savā īpašumā zināmu daļu dzīvojamo māju, radot potenciālu iespēju nodrošināt maznodrošinātajiem un sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem dzīvojamo platību ar atvieglotiem noteikumiem, kā arī uzturēt un uzlabot viņu dzīvokļus, neiztērējot šim nolūkam nesamērīgi daudz līdzekļu, kas būtu jāiztērē tādā gadījumā, ja pašvaldībai par saviem līdzekļiem būtu jābūvē jaunas sociālās mājas. Līdz ar to ietaupītos līdzekļus pašvaldība varot novirzīt citu savu funkciju īstenošanai, piemēram, izglītības veicināšanai, veselības aizsardzībai un pilsētas infrastruktūras uzlabošanai. Secinājumu daļa 10. Satversmes