17. Article — — Jurisdikcija

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai noteiktu jurisdikciju pār šīs konvencijas 2.-14.pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja: a) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji ir izdarīts tās teritorijā; b) noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir kāds no šīs Puses pilsoņiem (pavalstniekiem), kāda no tās valsts amatpersonām vai kādas šīs Puses publiskās asamblejas loceklis; c) noziedzīgā nodarījumā ir iesaistīta kāda no šīs Puses publiskajām amatpersonām vai kādas šīs Puses publiskās asamblejas loceklis, vai jebkura 9.-11.pantā minēta persona, kura vienlaicīgi ir šīs Puses pilsonis (pavalstnieks). 2. Katra no Pusēm šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī vai tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas brīdī ar deklarāciju, kura adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var deklarēt, ka tā nepiemēros tos jurisdikcijas noteikumus, kuri izklāstīti šī panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā vai jebkurā to daļā, vai piemēros šos noteikumus tikai konkrētos gadījumos vai apstākļos. 3. Ja kāda no Pusēm ir izmantojusi šī panta otrajā daļa paredzēto atrunas iespēju, tai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šo Konvenciju, gadījumos, kad par noziedznieku uzskatītā persona atrodas tās teritorijā ,un tā neizdod šo personu citai Pusei pēc izdošanas lūguma saņemšanas, pamatojot tikai ar to, ka persona ir tās pilsonis (pavalstnieks). 4. Šī Konvencija neizslēdz cita veida kriminālo jurisdikciju, kuru Puse īsteno saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem.