37. Article — — Atrunas

1. Jebkura valsts parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var deklarēt, ka tā izmanto atrunas tiesības vai nu pilnībā, vai daļēji nekvalificēt savā nacionālajā likumdošanā kā noziedzīgus nodarījumus, kuri minēti 4., 6.-8., 10.un 12.pantā vai kukuļņemšanu saskaņā ar 5.pantu. 2. Jebkura valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka tā izmanto atrunas tiesību, kura minēta 17.panta otrajā daļā. 3. Jebkura valsts parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā var atteikties no savstarpējas juridiskās palīdzības saskaņā ar 26.panta pirmo daļu, ja lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kuru lūguma saņēmēja Puse uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu. 4. Neviena valsts, piemērojot šī panta pirmo, otro un trešo daļu, nevar paredzēt atrunas uz vairāk nekā 5 tajos minētajiem nosacījumiem. Nekādas citas atrunas nav pieļaujamas. Viena un tā paša veida atrunas attiecībā uz 4., 6. un 10.pantu tiks uzskatīta par vienu atrunu.