25. Article — garantē katram pilsonim tiesības un iespēju tikt

ievēlētam vispārējās periodiskās vēlēšanās bez jebkādām 2.pantā minētajām atšķirībām, ieskaitot valodu" [ANO Cilvēktiesību komitejas 2001. gada 31. jūlija viedoklis Nr. CCPR/C/72/D/884/1999 par sūdzību Nr. 884/1999, 7.3. punkts; Latvijas Vēstnesis, Nr. 153(2540), 25.10.2001.]. 13.4. Satversmes 101. pantam līdzīgas normas satur arī citu Eiropas valstu konstitūcijas. Piemēram, Igaunijas Konstitūcijas 156. pants paredz: "Pašvaldības pārstāvības institūcija ir padome, kas ievēlējama brīvās vēlēšanās uz triju gadu termiņu. Vēlēšanas ir vispārējas, vienlīdzīgas un tiešas. Balsošana ir aizklāta. Pašvaldības padomes vēlēšanās tiesības vēlēt likumā noteiktajā kārtībā ir visām personām, kas sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu un pastāvīgi dzīvo pašvaldības teritorijā" (Constitutions of Europe. Texts collected by the Council of Europe Venice Commision, Volume 1, Martinus Nijhof Publishers Leiden Boston 2004, p. 620). Igaunijas Augstākās tiesas Konstitucionālās uzraudzības palāta 2002. gada 15. jūlija spriedumā saistībā ar minēto pantu secinājusi, ka "attiecībā uz subjektīvajām tiesībām vēlēt var izšķirt trīs aspektus: tiesības kandidēt, tiesības balsot un tiesības pieteikt kandidatūras. [...] Principi, kas noteikti Konstitūcijas 156. panta pirmajā daļā, aptver visas šīs subjektīvās tiesības" (Judgment of the Constitutional review chamber of the Supreme Court in the case No. 3-4-1-7-02, www.codices.coe.int). 13.5. Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir uzņēmusies arī no ES dibināšanas līguma izrietošās saistības. Līgums paredz, ka "ikvienam Savienības pilsonim, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem". ES dalībvalstu pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās valstī, kurā viņi dzīvo, ir funkcionāli saistītas ar Eiropā spēkā esošajām brīvās pārvietošanās tiesībām. Tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir jānovērš nelabvēlīgās sekas, ko rada dzīvesvietas izvēle ārvalstī Eiropas Savienības ietvaros, un šo tiesību uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi jau pastāvošās vēlēšanu sistēmas ietvaros (sk.: Ehlers D. Europäische Grundrechte und Grundfreiheiten, De Gruyter Recht, Berlin, 2003, S. 482). Sīkāk jautājumu regulē 1994. gada 19. decembra direktīva 1994/80/EK par to Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi (turpmāk - Direktīva). Arī anotācijā, kas pievienota likumprojektam par grozījumiem Satversmes 101. panta otrajā daļā, uzsvērts, ka grozījums Satversmes 101. pantā nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Savienības tiesībām. Atsaucoties uz Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 19. panta pirmo daļu, anotācijā norādīts, ka Satversmes 101. pants, kurš paredz tiesības vēlēt pašvaldības tikai Latvijas pilsoņiem, nebija savietojams ar minētajiem ES dokumentiem. Savukārt grozījums Satversmes 101. pantā nodrošinās ES pilsoņu tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību darbībā, kā tas ir noteikts Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 19. pantā (sk. Saeimas Likumprojektu reģistru, http://www.saeima.lv). Anotācijā norādīts, ka nepieciešami grozījumi arī Pašvaldību vēlēšanu likumā. Tādējādi Satversmes