1. Article

Lidojumu raksturlielumi, stabilitāte un vadāmība 1.1. Gaisa kuģa projektētājs vai būvētājs katram gaisa kuģim vai tā tipam izstrādā instrukciju: 1.1.1. lidojumu veikšanai. Tajā norāda gaisa kuģa vai gaisa kuģa tipa tehniskos parametrus, ekspluatācijas apstākļus un ierobežojumus; 1.1.2. gaisa kuģa lidotspējas uzturēšanai (arī tehniskajai apkopei). 1.2. Gaisa kuģim visos lidojuma posmos jābūt tādam, lai tas patvarīgi neizietu ārpus lidojumu instrukcijā noteiktajiem ekspluatācijas ierobežojumiem. Gaisa kuģa pilotēšanas īpašībām jābūt tādām, lai tās būtu pieņemamas arī iesācējam pilotam amatierim. Gaisa kuģa pilotēšanai jābūt vienkāršai paceļoties, manevrējot un nolaižoties. Gaisa kuģa pilotēšanas metodes nedrīkst būt pretrunā ar vispārpieņemtajām pilotēšanas metodēm. 1.3. Gaisa kuģim jāatbilst šādiem ātrumu ierobežojumiem: 1.3.1. atraušanās ātrums paceļoties ne mazāks par 1,2 iekritiena ātrumiem (Vatr. ≥ 1,2 Viekr.); 1.3.2. ātrums pirms nolaišanās ne mazāks par 1,3 iekritiena ātrumiem (Vpnol. ≥ 1,3 Viekr.); 1.3.3. nolaišanās ātrums ne mazāks par 0,95 iekritiena ātrumiem (Vnol. ≥ 0,95 Viekr.); 1.3.4. kreisēšanas ātrums ne mazāks par 1,3 iekritiena ātrumiem (Vpnol. ≥ 1,3 Viekr.). 1.4. Iekritiena ātrums (Viekr.) ātrums, pie kura rodas tādas intensīvas gaisa plūsmas norāvuma pazīmes uz spārna, kas izpaužas kā, piemēram, brīdinoša konstrukcijas un vadības roktura drebēšana, gaisa kuģa parašutēšanās. Ja iekritiena nav, par iekritiena ātrumu var pieņemt vismazāko gaisa kuģa lidojuma ātrumu bez sānsveres, kuram atbilst vadības roktura galējā novirze vismazākā ātruma stāvoklī, dzinējam strādājot lidojuma brīvgaitas režīmā. Iekritienam ir raksturīga gaisa kuģa priekšgala grimšana bez sānsveres, kam seko ātruma palielināšanās. Ja tas nenotiek, pilotam jājūt pazīmes, kas liecina par iekritiena tuvošanos. 1.5. Jānodrošina, lai gaisa kuģa dzinēja apstāšanās gadījumā pilots var nolīdzsvarot gaisa kuģi stabilizētā taisnvirziena lidojumā un veikt drošu nosē šanos. 1.6. Gaisa kuģim jābūt tādam, lai: 1.6.1. tā nosēšanos varētu veikt pilots, kuram nav augstas meistarības; 1.6.2. tā nosēšanos pilots varētu veikt bez pastiprinātas koncentrēšanās; 1.6.3. tā nosēdināšanai nebūtu nepieciešami labi laikapstākļi; 1.6.4. tas ieskrienoties un pēc nolaišanās stabili ieturētu noteiktu kustības virzienu, bez tendences novirzīties. 1.7. Gaisa kuģa vertikālajam ātrumam pēc atraušanās no zemes jābūt ne mazākam par 1,5 m/sek, bet šķēršļu pārlidošanas augstumam skrejceļa galā jābūt ne mazākam par 10 m. Gaisa kuģa konstrukcijai jābūt tādai, lai ar to būtu iespējams veikt pacelšanos vai nosēšanās lidlaukos ar betona vai asfalta skrejceļa segumu, kā arī lidlaukos bez mākslīgā skrejceļa seguma, ja tā stiprība nav mazāka par 5 kg/cm2. 1.8. Garenvirziena statiskajai stabilitātei jāizpaužas gaisa kuģa spējā pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi atgriezties nolīdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi) bez pilota līdzdalības. 1.9. Maršruta statiskajai stabilitātei jāizpaužas gaisa kuģa spējā patstāvīgi iziet no slīdēšanas, ja gaisa kuģa virziena stūri atgriež neitrālajā stāvoklī. 1.10. Šķērsvirziena statiskajai stabilitātei jāizpaužas gaisa kuģa spējā sānslīdes gadījumā pacelt uz zemi nosvērušos spārnu. 1.11. Gaisa kuģa sānsverei jāizmainās atbilstoši gaisa kuģa virziena stūres kustībām un jābūt tiešā atkarībā no tām. Liela slīdēšanas leņķa gadījumā uz virziena stūres pedāļiem nedrīkst iedarboties reversīvs spēks. 1.12. Spēkiem, kas tiek pielikti gaisa kuģa vadības svirām un pedāļiem, jābūt šādiem: 1.12.1. tangāža no 2,5 kg (ilgstoši) līdz 25 kg (īslaicīgi); 1.12.2. sānsvere no 1,5 kg (ilgstoši) līdz 15 kg (īslaicīgi); 1.12.3. kurss no 3 kg (ilgstoši) līdz 50 kg (īslaicīgi).