4. Article

Nav izteikta progresa efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidē - augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars tautsaimniecībā palielinās lēnāk, nekā noteikts stratēģijas mērķa rādītājos, arī eksportā augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars nepieaug tādos tempos, kādus paredz stratēģijas mērķa rādītāja sasniegšanas dinamika. Strukturālās izmaiņas kavējošie svarīgākie trūkumi ir šādi: - zemie valsts un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā; - izglītības struktūras neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām; - zems interneta pieejamības līmenis mājsaimniecībās, elektroniskā paraksta neesība (šis trūkums ir viens no galvenajiem e-pārvaldes attīstības kavēkļiem); - nepietiekamais finansējums Latvijas eksporta veicināšanai, kas neļauj uzlabot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārējā tirgū. Nepieciešams paaugstināt izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti, kapacitāti, kvalitāti un tās atbilstību ilgtermiņa darba tirgus prasībām. Lai arī Latvija studentu skaita ziņā uz 10 tūkst. iedzīvotāju ir trešajā vietā Eiropā, tomēr pašreizējā izglītības struktūra ir vienpusīga - tikai aptuveni piektā daļa no studējošajiem apgūst tehniskās zinātnes un dabaszinātnes. Ja netiks mainītas prioritātes izglītības politikā, nākotnē pietrūks tehnisko zinātņu speciālistu un veidosies sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija. Nepieciešams palielināt gan valsts, gan privātā sektora ieguldījumu pētniecības attīstībā. Jānodrošina valsts atbalsts inovatīviem uzņēmumiem un infrastruktūrai - pētniecības un zināšanu centru, tehnoloģisko centru, biznesa inkubatoru, zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai. Straujš interneta lietotāju skaita pieaugums kā pilsētās, tā lauku rajonos nav iespējams bez ievērojama finansējuma palielinājuma un papildu pasāku­miem. Jāievieš elektroniskais paraksts. Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu valsts atbalsta sniegšanas sistēmas dar­bību, nepieciešams izvērtēt esošo valsts atbalsta programmu ietekmi uz Latvijas konkurētspēju. Pēc izvērtēšanas nepieciešams noteikt valsts atbalsta program­mas prioritātes nākamajam plānošanas periodam, veikt izmaiņas atbalsta sniegšanas nosacījumos, lai novirzītu līdzekļus pasākumiem, kur valsts atbalsts būs nepieciešams visvairāk, pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas un padarīt tās par efektīvu instrumentu Latvijas uzņēmēju ilgtermiņa konkurēt­spējas stiprināšanai.