4. Article

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otro daļu un 36.panta pirmo daļu, Valsts civildienesta likuma 4.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 6.panta 5.punktu, 8.panta trešo daļu un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienu disciplinārlietā, Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītājam M.Knokam par konstatēto disciplinārpārkāpumu, par rīcību, sagatavojot Valsts civildienesta pārvaldes 2006.gada 11.aprīļa vēstuli Nr.08/977 "Par VID rīcības likumības izvērtēšanu", kurā Valsts civildienesta pārvalde VID ģenerāldirektoram uzlika pienākumu izvērtēt VID atbildīgo amatpersonu rīcības likumību prettiesiska drošības līdzekļa noteikšanā E.Ceram, par to informējot Valsts civildienesta pārvaldi, pārkāpjot Valsts civildienesta likuma 4.panta otrajā daļā noteiktās Valsts civildienesta pārvaldes funkcijas, Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktos ierēdņa pamatpienākumus - ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus, Valsts civildienesta likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto pienākumu atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību - ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumību, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto likumības principu - valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 5.punktā noteikto uzraugošā prokurora pienākumu izmeklēšanas laikā - izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem, kā arī pārkāpjot M.Knoka 2003.gada 2.maija amata apraksta 5.2.apakšpunktu - organizēt un veikt disciplināro un vispārējo valsts civildienesta uzraudzību, nodarot būtisku morālu kaitējumu svarīgām iestādes, valsts, valsts civildienesta, kā arī sabiedrības interesēm, jo, likvidējot attiecīgā pārkāpuma tiešās sekas, nav iespējams likvidēt pārkāpuma radīto uzticības zaudējumu Valsts civildienesta pārvaldei kā iestādei un M.Knokam kā atbildīgajam par disciplināro un vispārējo valsts civildienesta uzraudzību, tādējādi ar nodomu izdarot disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 18.panta otrajā daļā - disciplinārpārkāpumu, kas saistīts ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam, ņemot vērā M.Knoka kā Valsts civildienesta kontroles departamenta vadītāja amata aprakstā noteikto kompetenci un viņa veiktās darbības, sagatavojot attiecīgos lēmumu projektus, kā arī ņemot vērā, ka M.Knoks disciplināri sodīts ar Ministru prezidenta 2006.gada 29.jūnija rīkojumu Nr.329 par Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 17.panta otrajā daļā noteikto disciplinārpārkāpumu - nepamatota valsts civildienesta pienākumu nepildīšana, kas saistīta ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam, piemērot disciplinārsodu - atlaišana no amata.