000. Article

Aptuveni trešā daļa Latvijas uzņēmumu izmanto Internet pieslēgumu savam darbam. Kopējais trafika apjoms 2000. gadā pārsniegs 30 teraoktetus. Tai pašā laikā salīdzinot Latvijas telekomunikāciju infrastruktūras galvenos rādītājus ar ES valstu rādītājiem ir redzama būtiska atpalicība, īpaši no Ziemeļvalstīm (apm. par 3-4 gadiem, kas ir ļoti daudz, ņemot vērā nozares dinamiskumu un nozīmību tautsaimniecībai). Pašlaik neapmierinošā valsts teritorijas pārklājuma ar Internet pakalpojumiem galvenais cēlonis ir zemā telekomunikāciju tīkla digitalizācijas pakāpe Latvijā (tikai ap 45%). Stabils un drošs Internet pieslēgums iespējams galvenokārt tiešā maģistrālā tīkla tuvumā (pārsvarā rajonu centros), kamēr mazpilsētās un ciemos Internet pieslēgums ir problēma. Izdalīto līniju ierīkošanas laiks daudzās vietās ir nepieļaujami liels. Fiksētā Mobilā Internet tīkla tīkla pieslēgumu blīvums blīvums blīvums ES valstis 56% 44% 23% Eiropas Ziemeļvalstis 66% 59% 40% Latvija 30,5% 15% 5% Neapmierinošs ir publiski pieejamo Internet terminālu pārklājums. Mazāk nekā 5% no Latvijas 1089 zinātniskajām un publiskajām bibliotēkām ir pieejams Internet pieslēgums. Bibliotēku nodrošinājums ar datoriem ir nepietiekams, kā rezultātā nav iespējams moderno tehnoloģiju lietošana informācijas apgādei. Vairāk nekā 80% pašvaldībās ir vismaz viens dators, taču kopumā informācijas tehnoloģiju izmantošana ir stohastiska un nekoordinēta, tai skaitā uzņēmējdarbības veicināšanai savā teritorijā. Tikai 20% pašvaldību ir pieslēgtas Internet . Relatīvi labāks stāvoklis ir mācību iestādēs. Kopsummā Latvijas skolās šodien ir vairāk nekā 11 500 datoru (vidēji 10 datori katrā skolā valstī, 25 datori katrā Rīgas skolā). Datorklases ir instalētas visās valsts vidusskolās, to lielums ir no pieciem datoriem lauku vidusskolās līdz 15 datoriem Rīgas vidusskolās. Visām valsts skolām ir nodrošināta iespēja strādāt Internet vidē ar iezvanpieeju, taču reāli tikai 40% skolu pašlaik izmanto šo iespēju. Tikai 14% Latvijas skolu ir Internet pieslēgums izmantojot izdalītās līnijas. Sevišķi mazs ir mājas datoru pieslēgums Internet, kas šodien nepārsniedz 1% no mājsaimniecību kopskaita. Pašreizējā Internet pieslēguma cena ir pārāk augsta individuālajiem lietotājiem un pat pašvaldībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc iezvanpieeja Internet informācijas resursiem joprojām tiek izmantota maz, kamēr izmantoto izdalīto līniju kapacitātes galvenokārt ir minimālas (64-256 kbit/s), atšķirībā no Rietumvalstīm platjoslas 2 Mbit/s pieslēgumi vēl nav kļuvuši par vispārpieņemtu normu. Kā paātrināt virzību, lai ielēktu strauji ātrumu uzņemošajā informācijas sabiedrības veidošanas procesā, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu, stabilu attīstību? Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju dinamiskā attīstība sniedz arvien jaunas iespējas un jaunus informātikas pielietojumus. Īpaši jāatzīmē Internet kā universālas informācijas izplatīšanas vides nozīmīguma bezprecedenta straujš kvantitatīvs un kvalitatīvs pieaugums. Arī Latvijā Internet lietotāju daudzums jau ir sasniedzis kritisko masu , līdz ar to sākas resursu efektīva izmantošana konkurences apstākļos, pirmām kārtām tas attiecas uz visa veida komercdarbību un valsts sektora pakalpojumiem. Jaunās ekonomikas elementu paātrināta ienākšana Latvijas tautsaimniecībā, elektroniskās komercijas (virtuālie uzņēmumi, vairum- un mazumtirdzniecība, piegādes valsts pasūtījumam, finansu transakcijas u.c.) izplatība, dažādi teledarba veidi ir ļoti būtiski ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, jaunu labi apmaksātu darba vietu veidošanai, mazā un vidējā biznesa stimulēšanai visos valsts reģionos, tautsaimniecības attīstībai un tās konkurētspējas paaugstināšanai pasaules tirgū, rezultātā visas sabiedrības un katra indivīda labklājības pieaugumam. Tam ir izšķirošs iespaids kā uz atsevišķu reģionu ekonomiku, tā arī uz veiksmīgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību kopumā. Ir nepieciešams stimulēt augsto tehnoloģiju uzņēmumu izvietošanu visos valsts reģionos. Pilsētām jākļūst par jaunās ekonomikas mezglu punktiem savā novadā, tās jāizmanto tehnoloģisko un biznesa parku attīstībai, tai pašā laikā virtuālajiem uzņēmumiem un teledarbam kļūstot par ikdienu lauku teritorijās. Latvijas ekonomikas paātrinātai attīstībai nepieciešams, lai jau šobrīd procesā kā aktīvi dalībnieki iesaistītos ne tikai informātikas speciālisti bet ikviens sabiedrības loceklis, ikviens uzņēmums ikvienā valsts reģionā. Programmas e-Latvija saturs arī ir koncentrēts uz šim nolūkam nepieciešamo darbību un pasākumu prioritāru un paātrinātu veikšanu. Tam nolūkam programma e-Latvija paredz: • krasi uzlabot pašlaik nepietiekami kvalitatīvās pieslēgšanās iespējas Internetam ; • prioritāri nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu spējīgs izmantot moderno informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, tam nolūkam paaugstinot vispārējo informācijas pratības līmeni valstī, pilnveidojot apmācību metodiku un iespējas; • nodrošināt lokālās un globālās visa veida informācijas satura pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam; • paātrināti izveidot elektroniskās komercijas un elektroniskās valdības aplikācijām un transakcijām nepieciešamo vidi. Programmā e-Latvija ietvertās darbības un pasākumus var sagrupēt trīs funkcionālās kopās. Vispārēja Internet pieejamība: lētāks, ātrāks, drošāks pieslēgums Ikviena iedzīvotāja un uzņēmuma kvalitatīvs pieslēgums informācijas un telekomunikāciju tīkliem visā Latvijas teritorijā par sociāli pieņemamām cenām ir viens no pamatnosacījumiem informācijas sabiedrības izveidošanai. Lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem iespēju iekļauties Internet apritē, lai ikviens varētu izmantot visas Internet sniegtās iespējas, ir nepieciešams fokusēties uz grupveida pieeju - visu valsts bibliotēku, skolu, pašvaldību pieslēgšanu Internet un publiski pieejamo Internet terminālu instalāciju tajās tuvākajā laikā. Pastiprināta uzmanība ir jāvelta attālinātajiem un īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu tirgu ir nepieciešams pilnībā liberalizēt saskaņā ar ES principiem, veicinot augošas kvalitātes un pieejamības pakalpojumus pie krītošām cenām. Ir ļoti svarīgi, lai pašlaik izstrādājamā jaunajā likumā Par telekomunikācijām arī Latvijā noteiktu pēc iespējas tuvu tirgus liberalizācijas termiņu, kā arī netiktu pieļauta monopolpakalpojumu apjoma palielināšana, izplatot to uz jebkāda veida Internet pakalpojumiem. Kā rezultāts īrēto līniju tirgus atvēršanai un konkurences vides uzlabošanai ir sagaidāms datu pārraides pakalpojumu pieejamības (gan izplatības, gan kvalitātes, gan cenu ziņā) augums. Tai pašā laikā Internet vides izmantošana komerciāliem mērķiem prasa palielināt vides drošuma līmeni, šim nolūkam valstij pilnībā jālikvidē esošās tiesiskās nepilnības un jāveicina godīga konkurence Internet pakalpojumu sniegšanā. Jāievieš Internet regulēšana ( Internet pieejamības iekļaušana universālā pakalpojuma grozā, adrešu domēnu resursu kā nacionālās bagātības izmantošana, informācijas un pakalpojumu sniedzēju autorizēšana un atbildība, utt.), jānodrošina informācijas resursu fiziskā un loģiskā aizsardzība atbilstoši informācijas sistēmu drošības noteikumiem. Internet lietotāju informācijas aizsardzībai jāpaātrina kā normatīvo aktu izstrāde, tā Datu aizsardzības inspekcijas darbības uzsākšana. Uzdevumi : Pilna telekomunikāciju tīkla digitalizācija 01.01.2002 Telekomunikāciju tirgus pilna libera- lizācija, īrēto līniju tirgus atvēršana 01.01.2003 Internet segmenta un pakalpojumu regulēšana, pakalpojumu sniedzēju atbildība par datu drošību 01.01.2002 Vispārpieejamu Internet terminālu instalācija ikvienā bibliotēkā, skolā, 01.01.2004 pašvaldībā (pakāpeniski) Personas datu aizsardzības nodrošinājums 01.01.2002 Vispārēja informācijas pratība un pieejamība Izglītota cilvēka izaugsme un konkurētspēja ES brīvajā darbaspēka tirgū, iniciatīvas un uzņēmības veidošana ir pamatmērķi, uz kuriem jāvērš izglītības sistēmas pamatprincips - iemācīties, kā pārvērst informāciju gudrībā un gudrību pārticībā. Mūsu ekonomikas attīstībai katrai skolai un bibliotēkai, katram uzņēmumam un iedzīvotājam ir jābūt aktīvi iesaistītam zināšanu pārvaldības procesā. Informācijai un zināšanām ir jābūt pieejamām ikvienam sabiedrības loceklim, un ikvienam jābūt spējīgam tās izmantot darbā un ikdienas dzīvē, nepieļaujot ar informāciju bagāto un nabago sabiedrības slāņu veidošanos. Katram ir jāmāk un katram ir jābūt iespējai līdzdarboties informācijas sabiedrībā. Ir jāpaātrina sekmīgi iesāktā Latvijas skolu informatizācija, arī turpmāk uzsverot datorizēto mācību - metodisko materiālu izstrādi un skolotāju apmācību. Ikvienai skolai ir jābūt pieslēgtai Internet , lai izmantotu Internet vides arvien pieaugošās iespējas mācību procesā.. Visās augstskolu studiju programmās ir jāiekļauj informācijas pratības apguve, iemācot ikvienam prasmi atrast vajadzīgo informāciju un pārstrādāt to par zināšanām, ieinteresējot indivīdu patstāvīgam mācību darbam visa mūža garumā. Tālmācības ieviešana, īpaši pēcdiploma un tālākapmācībai, pārkvalifikācijas un intensīvkursiem dos ikvienam elastīgas iespējas izglītībai neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas vai sociālā stāvokļa. Regulāras mācības reāli varēs kļūt par organisku un nepieciešamu darba sastāvdaļu. Latvijā jāievieš Eiropas kopējais datorpratības sertifikāts kā kvantitatīvs apliecinājums ikviena darbinieka prasmei moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanai savā darbā. Bibliotēkām ir jākļūst par galveno visa veida (zinātniskās/tehniskās, uzņēmējdarbības/finansu, mācību/uzziņu u.c.) informācijas piegādātāju valstī, ikvienā apdzīvotā vietā. Elektroniskās un virtuālās bibliotēkas attīstība nodrošinās visaptverošas lokālās un globālās informācijas meklēšanas un saņemšanas iespējas ikvienā bibliotēkā, jebkuras informācijas piegādi pēc lietotāja pieprasījuma, informācijas pakalpojumu pieejamību attālinātajiem lietotājiem tieši iedzīvotāju darba un dzīves vietās. Visu valsts bibliotēku saslēgšana vienotā informācijas tīklā, to sasaiste ar starptautiskajiem un Latvijas informācijas resursiem ir jāuzskata par Nacionālās bibliotēkas projekta svarīgāko sastāvdaļu. Uzdevumi: Visu Latvijas mācības iestāžu informa- tizācija, metodisko materiālu izstrāde, skolotāju apmācība, tehnoloģiju 01.01.2004 instalācija, Internet pieslēgumi (pakāpeniski) Augstskolu studiju programmu pilnveidošana, vispārēja informācijas pratības apmācība 01.09.2002 Tālmācības programmu un pakalpojumu ieviešana nepārtraukti Eiropas datorpratības licences apmācības un iegūšanas iespējas no 01.04.2001 Latvijas bibliotēku vienotā 01.01.2004 informācijas tīkla izveide (pakāpeniski) Informācijas pakalpojumi un pielietojumi Pieslēgumi starptautiskajiem informācijas avotiem un līdz ar to ienākošais starptautiskais trafiks bija galvenais faktors Internet attīstībai Latvijā pirmajos gados. Šīs informācijas izmantojamība ir nepārtraukti augusi, tai pašā laikā vēl straujāk ir audzis dažādu vietējo informācijas avotu - katalogu un rādītāju, pilno tekstu un attēlu datu bāzu, WWW lapu u.c. daudzums un to informacionālā vērtība. Rezultātā šodien vairāk nekā 60% no kopējā Internet trafika ir Latvijas robežās, pie tam strauji aug no Latvijas izejošais trafiks, mūsu informācija kļūst arvien interesantāka starptautiskajai sabiedrībai. Taču vēl daudz darāms, nepieciešams turpmāk vēl vairāk uzsvērt daudzveidīgu informācijas pakalpojumu radīšanu, liela informācijas daudzuma uzkrāšanu un apstrādi, uzsverot informācijas izmantošanas ekonomiskos un sociālos ieguvumus un novēršot problēmas, radot informācijas sistēmas un pakalpojumus latviešu valodā. Neatliekami jāievieš identifikācijas kartes kā ikviena iedzīvotāja autorizācijas instruments, kas ļauj viņam piekļūt informācijai, ņemt dalību visdažādākajos informācijas pielietojumos un saņemt elektroniskā veidā jebkurus informācijas pakalpojumus, t.sk. finansiālos, sociālos, bibliotēku u.c. Jāpieņem normatīvie dokumenti un jāveic citi nepieciešamie pasākumi vispārējai elektronisko dokumentu ieviešanai apritē, lai Latvijā elektroniskos dokumentus (ieskaitot izrakstus no datu bāzēm) varētu izmantot ar pilnu juridisko spēku visa veida tiesisko un finansiālo darbību veikšanai dažādās jomās, t. sk., E-komercijas un E-valdības transakcijām. E-komercija , integrējot visa veida komerciālās darbības Internet vidē, paaugstinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju globālajā tirgū, stimulēs jaunu lielas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veidu attīstību, radīs jaunas augsti kvalificētas darba vietas, dos lielas iespējas valsts reģionu attīstībai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Teledarba principu plaša izplatība nodrošinās Latvijas apstākļiem būtisku nodarbinātības problēmu risināšanu, radot iespējas koordinēt darbavietu attīstību starp Rīgu, pilsētām un lauku rajoniem, minimizējot kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm, radot invalīdiem ar kustību traucējumiem iespējas pilnvērtīgi strādāt un integrēties sabiedrībā. E-valdības pamatprincipu iedibināšanai jāintensificē megasistēmas veidošana un elektroniskā dokumentu apmaiņa valsts un pašvaldību institūciju starpā. Ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam jābūt iespējai saņemt Internet vidē uz klientu orientētus, personalizētus valsts sektora informācijas pakalpojumus. Jāizveido valsts sektora informācijas portāls, kā vienas pieturas pieejas punkts visām institūcijām un ikvienam pakalpojumam. Uzdevumi: ID karte kā universāls pieejas līdzeklis informācijas pakalpojumiem no 01.07.2001 Elektronisko dokumentu izmantošana, to tiesiskais statuss, elektroniskais paraksts, kriptēšana, dokumentu arhīvs 01.01.2002 E-komercijai labvēlīgas vides izveide, normatīvās un sociālās problēmas, patērētāju aizsardzība, intelektuālais un rūpnieciskais īpašums u.c. 01.01.2002 E-valdības attīstība, megasistēmas izveide, elektronisko dokumentu apmaiņa valsts pārvaldē visos līmeņos (transakcijas valdība-valdība, 01.01.2004 valdība-pašvaldība) (pakāpeniski) Valsts un pašvaldību sektora infor- mācijas pakalpojumu pieejamība Internet vidē (transakcijas valsts- 01.01.2004 iedzīvotāji, valsts-uzņēmumi) (pakāpeniski) Valsts sektora informācijas portāls 01.07.2001 "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma Aldermane, Dace Bebre