5. Article

Birokrātijas un korupcijas samazināšanai un budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitātes paaugstināšanai atzīt par nepieciešamu izvērst darbus konkursu organizēšanai valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildei Internet vidē. Šī uzdevuma izpildei Finansu ministrijai divu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā ar Eiropas Savienības direktīvām saskaņotu koncepcijas projektu un detalizētu rīcības plāna projektu koncepcijas īstenošanai. Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs A.Gorbunovs Valsts kancelejas direktore G.Veismane Sociāli ekonomiskā programma e-Latvija Konceptuālās pamatnostādnes e-Latvija ir sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis ir, intensificējot prioritāro uzdevumu izpildi nacionālās informācijas infrastruktūras izveidei, palielināt Latvijas tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju pasaules tirgū, paātrināt visas sabiedrības un ikviena indivīda labklājības līmeņa augšanu un tādejādi sekmēt Latvijas ilgtspējīgu stabilu attīstību. 21. gs. par attīstības galveno dzinējspēku visās cilvēka darbības jomās kļūst zināšanas, tās iekļaujas ekonomisko vērtību skalā kopā ar kapitālu, tehnoloģijām un darbaspēku, lielā mērā aizvietojot materiālus, enerģētiskos resursus un muskuļu spēku. Cilvēks, kā informācijas un zināšanu resursa nesējs un glabātājs, kļūst par galveno faktoru ekonomiskai izaugsmei un vērtību radīšanai. Nostabilizējoties jaunās ekonomikas principiem un procesiem, arvien izteiktāki arī par Latvijas attīstības pamatu kļūst sabiedrības spēja radīt jaunas zināšanas, izmantot tās ikvienā, arī tradicionālā procesā un darbībā, sekmējot tautsaimniecības attīstību un vispārējā dzīves līmeņa celšanos. Līdz ar to vispārēja informācijas pieejamība (pilnīgums, ātrums, vieglums utt.), spēja informāciju transformēt zināšanās, informācijas pakalpojumu attīstība un to globāla savietojamība kļūst par nepieciešamiem priekšnoteikumiem ekonomisko un sociālo uzdevumu izpildei - ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanai, sabalansētai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, sociāli ekonomisko disproporciju izlīdzināšanai, līdzvērtīgu iespēju radīšanai izglītībai un sociālo vajadzību apmierināšanai. Minēto priekšnoteikumu īstenošana, visu moderno informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošana šim nolūkam pilnā mērā ir programmas e-Latvija būtība: • veicināt jaunās ekonomikas pamatnosacījumu, principu un procesu veidošanos, izplatīšanos un ieviešanu Latvijā; • radīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam iespējas radoši un pilnvērtīgi piedalīties jaunās ekonomikas procesos; • sekmēt ikviena indivīda labklājības līmeņa augšanu, veicināt pilsonisko saskaņu valstī, sabiedrības ekonomisko un sociālo kohēziju. Eiropas Padomes Lisabonas sammits ir definējis Eiropas Savienības attīstības ceļu un mērķus nākamajai desmitgadei: izveidot konkurētspējīgu un dinamisku ekonomiku, saliedēt sabiedrību, pilnā mērā izmantojot visas iespējas ko dod uz zināšanām balstītā jaunā ekonomika un informācijas tehnoloģijas, īpaši Internet . Praktiskai virzībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai kalpo Eiropas Komisijas iniciatīva e-Eiropa , kura paredz virkni darbību, iesaistot attīstības procesā visus sabiedrības locekļus. Analogu pasaules attīstību paredz G8 valstu vadītāju Okinavas sanāksmes harta, pasvītrojot informācijas tehnoloģiju nozīmīgumu notiekošajās globālajās ekonomiskajās un sociālajās pārvērtībās, kā arī informācijas sabiedrības sniegtās iespējas ikvienam cilvēkam pilnībā izmantot savas spējas. Šajos programmatiskajos dokumentos minēti tie paši Latvijai labi saprotamie mērķi, uzdevumi un to īstenošanas instrumenti: ekonomikas izaugsme, jaunas un labi apmaksātas darba vietas, reģionu sabalansēta un vienmērīga attīstība vienlaikus risinot sociālās problēmas. Baltijas jūras reģions kopumā pašlaik ir viens no visdinamiskākajiem rajoniem pasaulē informācijas sabiedrības veidošanas ziņā. Gan Skandināvijas valstis, gan Baltijas valstis, gan Sankt Pēterburgas apgabals ir līderos sev līdzīgu reģionu vidū ne tikai telekomunikāciju un Internet izplatības ziņā, bet arī modernu informācijas pakalpojumu un pielietojumu ieviešanā. Globālie, Eiropas, Baltijas jūras reģiona ekonomiskie un sociālie procesi tieši vai netieši iespaido arī mūsu valsts tālāko attīstību, Latvijai šie procesi ir jāpieņem un aktīvi jāiekļaujas tajos. Latvijas atrašanās politiski un ekonomiski aktīvā reģionā gan dod stimulus, gan arī uzliek papildus pienākums, lai mūsu valsts būtu līdzvērtīga citām reģiona valstīm. Latvijai, kā mazai valstij ar atvērtu ekonomiku un ierobežotiem resursiem, ir īpaši nozīmīgi integrēties reģionālajā un globālajā saimnieciskajā sadarbībā, nepārtraukti paaugstinot mūsu sabiedrības zināšanu līmeni, izveidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un attīstot modernu infrastruktūru, pārstrukturējot tautsaimniecību un akcentējot zināšanu ietilpīgas nozares un inovāciju, iesaistot procesā ikvienu sabiedrības locekli. Informācijas sabiedrības veidošanas process Latvijā nav nulles punktā, pat pašreiz realizējamie darbi vairs nav pirmsākums Latvijas iekļaušanai globālajā procesā. Ministru kabinetam 1999.g. akceptējot Nacionālo programmu Informātika , Latvija jau ir izdarījusi platu soli definējot savu pieeju valsts attīstībai. Programmas izpildei notiek intensīvs, koordinēts darbs vairākos virzienos. Ir pieņemti un tiek izstrādāti normatīvie akti procesa regulēšanai. Notiek integrētās valsts informācijas sistēmas (megasistēmas) izveide un daudzu tās komponenšu attīstība. Paplašinās vispārpieejamo informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu klāsts un paaugstinās to kvalitāte. Dažādie apmācības veidi aptver kā jauno paaudzi, tā arī jau darba tirgū aktīvo sabiedrības daļu, dodot katram indivīdam iespēju paaugstināt savu informācijas pratības līmeni. Latvijas informācijas resursi tiek savietoti ar starptautiskajām informācijas sistēmām. Visu Nacionālā programmā Informātika paredzēto darbu veikšana ir absolūti nepieciešama, to izpildes rezultātā tiek veidota informācijas infrastruktūra, informācijas sabiedrības normatīvā, tehnoloģiskā, informatīvā, zinību bāze. Tālāk uz šī pamata varēs sākt formēt nākotnes sabiedrību. Vai ar to jau viss ir izdarīts lai valstī pilnā mērā attīstītos informācijas sabiedrība? Acīm redzot ne, jo vēl ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja iekļauties informācijas sabiedrības veidošanā. Lattelekom operētā publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla maģistrāles veido optisko kabeļu un radioreleju līniju sistēma, kurā izmanto sinhronās digitālās hierarhijas (SDH) pārraides standartu ar pārraides ātrumu 622 Mbit/s vai 155 Mbit/s savienojumā ar pleziohronās digitālās hierarhijas (PDH) pārraides traktiem ar ātrumu 32, 8 vai 2 Mbit/s. Uz šī transporta tīkla bāzes ir izveidots publiskais datu pārraides tīkls DataLatvija , kas nodrošina ciparu nomāto līniju pakalpojumus (pārraides ātrumi 9,6 Kbit/s - 2 Mbit/s), standarta protokolu X.25 , X.28 , Frame Relay vai asinhronās pārraides ( ATM ) tehnoloģiju pakešu komutācijas tīklu datu pārraides pakalpojumus, datoru tīklu savienošanas ( LAN-to-LAN ) pakalpojumus un Internet pakalpojumus. Publiskā tīkla klientiem iespējams pasūtīt integrēto servisu digitālo tīklu ( ISDN ) un asinhrono digitālo abonenta līniju ( ADSL ) tehnoloģiju pieslēgumu publiskajam tīklam. Publiskie mobilo telefonu tīkli veidoti izmantojot divus standartu sistēmas: analogo NMT-450 (operators SIA Latvijas Mobilais Telefons - LMT) un digitālo GSM - 900/1800 (operatori LMT un Baltcom GSM ). Bāzes stacijas aptver 85% valsts teritorijas, maģistrālie tīkli veidoti uz Lattelekom tīkla bāzes vai ar savu radioreleju līniju palīdzību. Publiskā Internet tīkla pakalpojumus Latvijā nodrošina gandrīz 40 Internet pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt tiek izmantota Lattelekom , mazāk mobilo operatoru vai tiešo radio pieslēgumu piekļuves infrastruktūra. Kopējā pakalpojumu sniedzēju starptautisko pieslēgumu kapacitāte 1999. gada beigās bija vairāk nekā 15 Mbit/s. Eiropas Internet tīkla serveru reģistrācijas centrā RIPE pašlaik Latvijā reģistrēti 19 tūkstoši Internet serveri, kopējais regulāro Internet pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā sasniedz 120