3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. valstij piederošā nekustamā īpašuma Rīgas rajonā, Salaspils lauku teritorijā, valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra'' filiāles ''Dole'' sastāvā ir zemesgabals 19,79 ha platībā (zemes kadastra Nr. 80310080522) un desmit ēkas un būves - ražošanas korpuss (kadastra apzīmējums 80310880522001), ražošanas korpuss (kadastra apzīmējums 80310880522002), noliktava (kadastra apzīmējums 80310880522003), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums 80310880522004), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums 80310880522005), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums 80310880522006), transformatora ēka (kadastra apzīmējums 80310880522008), šķūnis (kadastra apzīmējums 80310880522009), platspīļu vēžu ziemošanas cehs (kadastra apzīmējums 803108805220010), platspīļu vēžu audzēšanas baseins (kadastra apzīmējums 803108805220011), kā arī astoņi zivju dīķi, zemes dambji, ūdens padeves tīkls, ūdens ņemšanas vieta (ar sifonu), kanāls (750 m), drenāžas stacija, pievadceļi (turpmāk - nekustamais īpašums); 3.2 saskaņā ar likuma ''Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības; 3.3. nekustamais īpašums ir nodots lietošanā valsts aģentūrai ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.532 ''Par valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" izveidi" 2.punktu; 3.4. nekustamais īpašums ir nepieciešams Zemkopības minis­trijas padotībā esošās valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra noteiku­mu Nr.794 ''Valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" nolikums" 3.punktu valsts aģentūrai ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" ir šādas funkcijas: 3.4.1. īstenot valsts politiku zivju krājumu atražošanas jomā un Zivju resursu atražošanas valsts programmas pasākumus; 3.4.2. nodrošināt zinātnisko pamatojumu zivju resursu racionālai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas zonas ūdeņos; 3.5. nekustamais īpašums ir nepieciešams: 3.5.1. lai ieviestu jaunas zivju audzēšanas tehnoloģijas un optimizētu mazuļu audzēšanas procesu; 3.5.2. lai attīstītu jaunu, Latvijas apstākļiem perspektīvu zivju un citu ūdens organismu (hidrobiontu) sugu audzēšanu; 3.5.3. lai nodrošinātu zinātnisko pamatojumu jautājumos, kas saistīti ar akvakultūras attīstīšanu, atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām; 3.5.4. lai pildītu Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2001.-2010.gadam prasības (programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra protokollēmumu (prot. Nr.9 21.§) ''Par zivju resursu atražošanas valsts programmu"), nodrošinot zivju mazuļu audzēšanu zivju resursu papildināšanai dabiskajās ūdenstilpēs; 3.6. Latvijas ieguldījums Baltijas jūras zivju resursu mākslīgajā pavairo­šanā ir ņemts vērā, nosakot starptautiskās Latvijas nozvejas kvotas lašiem Baltijas jūrā; 3.7. valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra" filiālei "Dole" ir īpaša specializācija un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai kompensētu Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes darbības dēļ zivju resursiem radītos zaudējumus Daugavas baseinā, kā arī Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Filiāles ''Dole" uzdevums ir sagatavot kopumā 6,3 milj. zivju (lašu, taimiņu, nēģu, vimbu un līdaku) mazuļu un kāpuru, lai izlaistu Daugavas baseinā. Filiāle ''Dole" ir arī valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" zivju un vēžu akvakultūras pētnieciskā bāze; 3.8. valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra" filiāles ''Dole" celtniecībā un attīstībā ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi; 3.9.nekustamā īpašuma nodošana privatizācijai neatbilst sabiedrības interesēm un nav lietderīga, jo, minētajam īpašumam kļūstot par privātīpašumu, ir iespējami šādi riski: 3.9.1.nespēja īstenot valsts pasūtījumu, jo zivju mazuļu (it īpaši ceļotājzivju mazuļu) audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdens­tilpēs ir sarežģīta un darbietilpīga nozare. Tā salīdzinājumā ar preču zivju audzēšanu nerada peļņu. Privātās zivju audzētavas centīsies attīstīt komercdarbību, kas sniegs iespēju iegūt maksimālu peļņu, un tās var atteikties no zivju mazuļu audzēšanas; 3.9.2. zivju audzētavas darbības profila un potenciāla maiņa var neatbilst valsts pasūtījuma vajadzībām; 3.9.3. var tikt apdraudēta Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2001.-2010.gadam īstenošana, un netiks nodrošināta paredzētā zivju mazuļu skaita izaudzēšana un ielaišana publiskajās ūdenstilpēs; 3.9.4. var tikt sagrauta pašreizējā valstī izveidotā un funkcionējošā zivsaim­niecības struktūra, kurā nekustamais īpašums ir saimnieciski nedalāma vienība.