3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" (juridiskā adrese - Dzirnavu iela 31-12, Rīga, LV-1010) ir reģistrēta komercreģistrā 2005.gada 22.novembrī ar vienotās reģistrācijas Nr.40003783960. Sabiedrības pamatkapitāls ir 315462 lati, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība - viens lats. Sabiedrības valstij piederošo kapitāla daļu turētāja (100%) ir Tieslietu ministrija; 3.2.saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punktu, kā arī 40.panta pirmo daļu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē - mērniecībā; 3.3.ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiroeksperts" 2006.gada 4.jūlija vēstuli Nr.N-31, 2006.gada 6.jūlija vēstuli Nr.N-36, 2006.gada 7.jūlija vēstuli Nr.N-40, 2006.gada 19.jūlija vēstuli Nr.N-59 un 2006.gada 28.jūlija vēstuli Nr.N-67 ierosinātājs informē par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" privatizācijas tiesiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. 4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk - Privatizācijas pabeigšanas likums) 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams. 5.Mērniecības stratēģiskā nozīme valsts galveno mērķu sasniegšanā ir pamatota ar šādiem apsvērumiem. Likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un Privatizācijas pabeigšanas likumā likumdevējs ir izvirzījis mērķi - pabeigt pēc Latvijas Republikas valstiskuma atgūšanas uzsākto zemes reformu pilsētās un lauku apvidos, kā arī noteicis noteiktu kārtību un termiņus šī mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz zemes izpirkšanu Privatizācijas pabeigšanas likuma 23.panta pirmajā daļā un 24.panta pirmajā daļā noteikts, ka līdz 2008.gada 1.septembrim Valsts zemes dienesta attiecīgajā reģionālajā nodaļā iesniedzams Valsts nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrēts zemes robežu plāns vai apliecinājums par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas. Ja persona zemes robežu plāna vietā iesniedz apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas, likumdevēja noteiktais termiņš līguma par zemes izpirkšanu noslēgšanai, līdz kuram personai ir jānodrošina zemes robežu plāna sagatavošana, ir 2009.gada 30.decembris (Privatizācijas pabeigšanas likuma 23.panta pirmā daļa, 24.panta pirmā daļa un 32.pants; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 2.panta piektā daļa; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta astotā daļa, Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumu Nr.418 "Noteikumi par maksājumiem, izpērkot lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos" 4. un 10.punkts). Ja persona nespēj nodrošināt zemes robežu plāna iesniegšanu noteiktajos termiņos, tā zaudē zemes lietošanas un izpirkšanas tiesības (Privatizācijas pabeigšanas likuma 25.panta pirmās daļas 2.punkts un 26.panta pirmās daļas 2.punkts; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 2.panta piektā daļa; likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta astotā daļa). Pēc Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem valstī ir aptuveni 117017 personām lietošanā piešķirtu zemes vienību, kurām uz 2006.gada 24.jūliju nav veikti mērniecības darbi. Ņemot vērā uzmērāmo zemes vienību un tām atbilstošā pieprasījuma lielo apjomu, kā arī apstākli, ka likums nosaka konkrētu un neilgu termiņu, kurā veicama šo zemes vienību robežu uzmērīšana, lai nepieļautu personai nelabvēlīgu tiesisko seku (zemes lietojuma un izpirkuma tiesību zaudēšana) iestāšanos, kā arī ievērojot šo tiesisko seku būtiskuma pakāpi, rodas pietiekams pamats šaubām par to, vai tiks nodrošināta iespēja saņemt zemes uzmērīšanas pakalpojumus par samērīgām cenām un noteiktajos termiņos. Proti, pastāv iespēja, ka paaugstināta pieprasījuma un personai nelabvēlīgu tiesisko seku iestāšanās riska apstākļos zemes uzmērīšanas pakalpojumi tiks piedāvāti par nesamērīgām cenām. Tāpat pastāv iespēja, ka paaugstināta pieprasījuma apstākļos zemes uzmērīšanas pakalpojumi komerciālajai darbībai mazāk izdevīgajos valsts reģionos nebūs pieejami pietiekamā apjomā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes iekārtas principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Mērniecības pakalpojumu sniegšana nepieder pie likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2.pantā noteiktajiem regulētajiem komercdarbības veidiem, līdz ar to valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" ir vienīgais valsts pārvaldes rīcībā esošais instruments, kas var nodrošināt zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas pilsētās un lauku apvidos, vienlaikus nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu un pienācīgu aizsardzību. Ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" starpniecību valsts var nodrošināt zemes uzmērīšanas pakalpojumu pieejamību par noteiktām samērīgām cenām, kā arī nodrošināt šo pakalpojumu pietiekamu piedāvājumu komerciālajai darbībai mazāk izdevīgajos valsts reģionos. Nododot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" privatizācijai, valsts zaudē iespēju nodrošināt personas ar atbilstošu zemes uzmērīšanas pakalpojumu piedāvājumu par samērīgām cenām. Nepieciešams uzsvērt, ka Ministru kabinets mērniecības nozares stratēģisko nozīmi valsts mērķu īstenošanā ir apstiprinājis līdz ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu. Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra sēdē izskatītajam Ministru kabineta rīkojuma projektam par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu pievienotajā paskaidrojuma rakstā tika norādīts, ka sabiedrības dibināšana ir vērsta uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās tiesību normas īstenošanu. Papildus minētajam valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", pamatojoties uz 2006.gada 5.jūnija deleģēšanas līgumu, kas, izpildot likuma "Par Valsts zemes dienestu" pārejas noteikumu 2.punktā doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojuma Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu" 3.1.apakšpunktā doto uzdevumu, noslēgts starp Valsts zemes dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks", pilda Valsts zemes dienesta nodoto funkciju, izpildot pasūtījumus, kurus Valsts zemes dienests pieņēmis līdz 2005.gada 31.decembrim, bet nav izpildījis, un par valsts budžeta līdzekļiem uzmēra zemes robežas bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veic mērniecības darbus, lai novērstu neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos mērniecības darbos (Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra noteikumu Nr.16 "Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību" 1.1.2.apakšpunkts).