12. Article

AGA 22.04.2005. vēstulē Nr.37 norāda, ka, neskatoties uz cenu paaugstinājumu, 2004.gadā konkrētais komercdarbības rezultāts bija negatīvs - (**) Ls pirms nodokļiem un procentiem. AGA 27.07.2005. vēstulē Nr.72 norāda, ka AGA turpina ciest zaudējumus medicīniskā skābekļa tirdzniecībā. AGA 29.08.2005. vēstulē Nr.82 norāda, ka no medicīniskā skābekļa 10 litru, 40 litru balonu un medicīniskā skābekļa saišķa (10x40 litri) realizācijas AGA turpina ciest zaudējumus arī pēc cenu paaugstinājuma 2004.gada augustā. AGA 14.10.2005. vēstules Nr.111 pielikumā Nr.1 "Medicīnisko gāzu tirdzniecības peļņas - zaudējumu aprēķins par 2004.gadu" redzams, ka postenī "Peļņa vai zaudējums pirms nodokļiem" norādīts (**) Ls zaudējums. AGA pilnvarotais pārstāvis 09.12.2005. vēstulē Nr.091/DEC 05 "Paskaidrojumi lietā Nr.P/04/05/8" 2.2.punktā norāda, ka AGA Konkurences padomei jau 14.10.2005. vēstulē Nr.111 norādīja, ka medicīnisko gāzu tirdzniecība nes AGA zaudējumus. Tas nozīmē, ka AGA izdevumi, kas radušies, ražojot un tirgojot medicīniskās gāzes, pārsniedz medicīnisko gāzu tirdzniecības rezultātā gūtos AGA ieņēmumus. Pēc Konkurences padomes pieprasījuma (28.09.2005. vēstules Nr.1333) AGA iesniedza iekšējām vajadzībām sagatavoto peļņas vai zaudējumu aprēķinu tieši par komercdarbības medicīnas segmentu. Medicīniskā skābekļa saspiestās gāzes zaudējumu rašanās faktu ilustrē AGA 29.08.2005. vēstules Nr.82 pielikums Nr.1 un Nr.2, atbilstoši kuriem AGA cieš zaudējumus saspiestā medicīniskā skābekļa tirdzniecībā gan 40 litru, gan saišķu (10x40 litru) iepakojumos. AGA norāda, ka Konkurences padome nav pienācīgi novērtējusi šo faktu, sniedzot izvērtējumu AGA rīcībai, un ka, atsaucoties uz AGA 2003.gada un 2004.gada pārskatiem un tajos atspoguļoto AGA peļņas apmēru, tādējādi secina, ka AGA ir uzņēmums ar stabilu finansiālo situāciju. AGA gada pārskati raksturo uzņēmuma peļņu un zaudējumus kopumā, ņemot vērā ne tikai medicīnisko gāzu tirdzniecību, bet arī citas darbības sfēras. Turklāt fakts, ka AGA kopumā gūst peļņu no savas saimnieciskās darbības, nevar būt par pamatu, lai aizliegtu tai paaugstināt cenas tiem produktiem, kuru kopējās pašizmaksas pārsniedz noteiktās pārdošanas cenas. AGA secina, ka, pēc Konkurences padomes domām, AGA vajadzētu kompensēt medicīnisko gāzu ražošanā un tirdzniecībā ciestos zaudējumus ar peļņu, kas gūta citās saimnieciskās darbībās, piemēram, minot rūpniecisko gāzu ražošanu un tirdzniecību. AGA pilnvarotais pārstāvis 21.04.2006. vēstulē Nr.APR06/102 "Par informācijas sniegšanu" norāda, ka AGA uzskata, ka Konkurences likums neaizliedz uzņēmumam īstenot savas produkcijas cenu paaugstināšanu, lai izvairītos no zaudējumiem, ko radītu nespēja ar produkcijas pārdošanas ieņēmumiem segt produkcijas ražošanas izmaksas. AGA nav iesniegusi Konkurences padomei dokumentārus pierādījumus, kas pierādītu, ka vienā uzņēmuma darbības segmentā tai ir zaudējumi. Konkurences padome secina, ka kopumā uzņēmums darbojas ar peļņu, ko pierāda AGA gada pārskati un par ko liecina komerciālās rentabilitātes aprēķini: Realizācijas rentabilitāte 2002.gadā - 22%, 2003.gadā - 24%, 2004.gadā - 20%, 2005.gadā - 22%; Operatīvā rentabilitāte 2002.gadā - 24%, 2003.gadā - 25%, 2004.gadā - 23%, 2005.gadā - 25%; Bruto peļņas rentabilitāte 2002.gadā - 44%, 2003.gadā - 43%, 2004.gadā - 49%, 2005.gadā - 39%.