8. Article

Pārrobežu vajāšana 1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 41.pantu vienas Puses darbinieki, kas savā valstī vajā personu par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm, drīkst turpināt pārrobežu vajāšanu otras Puses valsts teritorijā. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja vajātā persona izbēgusi no iepriekšējā apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas. 2. Vēlākais šķērsojot valsts robežu, tās Puses centrālā iestāde, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiks turpināta, tiek nekavējoties informēta par valsts robežas šķērsošanu, norādot šķērsošanas vietu un laiku, kā arī par darbinieku, kas veic vajāšanu, ieročiem un speciālajiem līdzekļiem, kā arī par speciālajiem sakaru līdzekļiem. 3. Pušu centrālās iestādes nekavējoties pieņem lēmumu par pārrobežu vajāšanas atļaušanu vai aizliegšanu. Pārrobežu vajāšana tiek nekavējoties pārtraukta pēc tās Puses centrālās iestādes lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta. Mutisks lūgums pārtraukt pārrobežu vajāšanu tiek nekavējoties apstiprināts rakstveidā 4. Pārrobežu vajāšana var tikt turpināta otras Puses valsts teritorijā ne ilgāk kā vienu stundu pēc tās valsts robežas šķērsošanas. 5. Pēc informācijas par pārrobežu vajāšanu saņemšanas tās Puses policijas iestādes, kuras valsts teritorijā tiek turpināta pārrobežu vajāšana, nekavējoties veic pasākumus, lai pārņemtu pārrobežu vajāšanu. 6. Darbiniekiem, kas turpina vajāšanu: 1) jābūt viegli atpazīstamiem kā amatpersonām pēc formastērpa, piedurknes apsēja vai transporta līdzekļa piestiprinātajiem atšķirības zīmēm; 2) jābūt dokumentiem, kas apliecina to, ka viņi darbojas oficiāli, un jāuzrāda tos ik reizi pēc tās Puses kompetento iestāžu darbinieku lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta; 3) aizliegts izmantot dienesta ieročus, izņemot gadījumus, kad apdraudēta personas dzīvība; 4) jāievēro šā Līguma noteikumi un tās Puses nacionālie normatīvie akti, kuras valsts teritorijā viņi darbojas, un jāpakļaujas tās Puses kompetento iestāžu norādījumiem; 5) aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās, kā arī aizliegts veikt kādu citu darbību, kas ir pretrunā Šengenas Konvencijas noteikumiem. 7. Vajāto personu aiztur tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta; ja šādi darbinieki nevar pietiekami ātri iesaistīties vajāšanā, darbinieki, kas veic vajāšanu, var aizkavēt vajāto personu, kamēr tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā notiek pārrobežu vajāšana, var aizturēt vajāto personu. 8. Aizkavētā persona var tikt pārmeklēta tikai drošības nolūkos, drīkst konfiscēt priekšmetus, kas atrodas pie šis personas. Roku dzelžus drīkst lietot aizkavētās personas transportēšanas laikā uz tās Puses policijas iestādi, kuras valsts teritorijā vajāšana ir notikusi. 9. Ja pārrobežu vajāšana tiek pārtraukta, darbinieki, kas veica vajāšanu, ierodas šā panta 10.punktā minētajā tās Puses attiecīgajā kompetentajā iestādē, kuras valsts teritorijā vajāšana tika turpināta un rakstveidā ziņo par visiem vajāšanas apstākļiem. Tās Puses kompetentās iestādes, kuru darbinieki ir veikuši vajāšanu, sniedz palīdzību izmeklēšanā, kā arī tiesvedībā, kas seko operācijai, kurā tie piedalījušies, ja to lūdz tās Puses kompetentās iestādes, kuras valsts teritorijā vajāšana ir notikusi. 10. Šā panta iepriekšējos punktos minētie darbinieki ir Valsts policijas, Valsts Robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta (to kompetences ietvaros) darbinieki Latvijas Republikā un Centrālās kriminālās policijas, Centrālās tiesībaizsardzības policijas, Policijas prefektūru, Robežsardzes pārvaldes un Nodokļu un muitas pārvaldes (to kompetences ietvaros) darbinieki Igaunijas Republikā. III sadaļa Kopīgas darbības pierobežas apgabalos