9. Article

Līdz 2001.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm: 1) ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai tās ēkas un būves, kuras tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai; 2) ar nodokli papildus šā likuma 1.panta otrajā daļā minētajiem objektiem neapliek: a) ēkas un būves, kuras izmantojamas tikai lauksaimnieciskajai darbībai, b) ēkas un būves, kuras uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem vai izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības un kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas, c) pasta iestādes un telefona centrāles lauku apvidos, d) sakaru līnijas, vietējos cauruļvadus un kabeļus, e) ēkas un būves, kuras izmanto dabas aizsardzības un ugunsdrošības vajadzībām, f) ēkas un būves, kuras pieder sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem (saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu), g) dzīvojamās ēkas vai to daļas, kuras ir izīrētas un tiek izmantotas dzīvošanai; 3) nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu) par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli; 4) ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību nodokļa maksātājs aprēķina, saskaitot pusi no ēku un būvju vērtības gada sākumā un pusi no to vērtības nākamā gada 1.janvārī ar šo ēku un būvju paredzamo vērtību 1.aprīlī, 1.jūlijā un 1.oktobrī un iegūto summu dalot ar 4; 5) nodokļa maksātājs atkarībā no paredzamā nodokļa apmēra veic nodokļa maksājumus šādos termiņos: a) ja paredzamais nodokļa apmērs ir līdz 2000 latiem, - reizi ceturksnī saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu, b) ja paredzamais nodokļa apmērs ir virs 2000 latiem, - vienlīdzīgās daļās līdz katra mēneša 15.datumam, izņemot janvāri; 6) gadam beidzoties, līdz nākamā gada 1.februārim nodokļa maksātājs iesniedz attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu); 7) papildus aprēķinātā nodokļa summa iemaksājama pašvaldības budžetā līdz kārtējā taksācijas gada 1.martam; 8) pārmaksātā summa pēc maksātāja pieprasījuma atmaksājama 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas vai ieskaitāma kārtējā taksācijas gada maksājumā; 9) lai pašvaldībās nodrošinātu to nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju uzskaiti, kuri maksā nodokli par ēkām un būvēm, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.janvārim nodod pašvaldībām tā rīcībā esošo informāciju par īpašuma nodokļa maksātājiem un ar īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem; 10) pēc tam, kad saņemti nodokļa maksātāju pārskati par 1999.gadu, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada 1.martam sniedz informāciju attiecīgajai pašvaldībai par katram maksātājam papildus aprēķinātajām vai viņam atmaksājamajām nodokļa summām un līdz 2000.gada 1.aprīlim - par īpašuma nodokļa parādiem 2000.gada 1.martā; 11) pēc pašvaldības rakstveida iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai pašvaldībai ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītās funkcijas attiecībā uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru ar nodokli apliekamās ēkas un būves atrodas vienas pašvaldības teritorijā.