1. Article

Risināmā jautājuma būtība Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, līdz 2007.gadam ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nodrošinātu šo fondu apguves uzsākšanu. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam tiek piedāvāts plānošanu īstenot trijos līmeņos - Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb Valsts stratēģiskais ietvardokuments un dalībvalstu darbības programmas (turpmāk - darbības programmas). Papildus tam Latvija paredz izveidot nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu - darbības programmu papildinājumu, kas hierarhiski būtu pakārtots darbības programmām un kas noteiktu to tehniska līmeņa ieviešanas informāciju. 2006.gada 31.janvārī Ministru kabinetā ir apstiprināts Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.-2013.gadam projekts (turpmāk - ietvardokuments) konsultāciju sākšanai ar Eiropas Komisiju. Pēc Eiropas Komisijas komentāru saņemšanas ietvardokuments ir precizēts un apstiprināts Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra sēdē. Ietvardokumentā uzskaitīto problēmjautājumu risināšanai un minēto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots izlietot, īstenojot trīs darbības programmas: - "Cilvēkresursi un nodarbinātība" - Eiropas Sociālā fonda darbības programma; - "Uzņēmējdarbība un inovācijas" - Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma; - "Infrastruktūra un pakalpojumi" - Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma. Ietvardokumentā definētās galvenās problēmas (kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) izmantošanu un e-pārvaldes pakalpojumu attīstību) ir vāji attīstīti publiskās pārvaldes e-pakalpojumi, zems sabiedrības informētības līmenis par IKT iespējām, droša e-paraksta trūkums, izveidoto informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu nesavietojamība dažādos valsts reģionos un iestādēs, kā arī tas, ka lielākajā daļā Latvijas teritorijas ir ierobežota pieeja internetam un visā teritorijā ir zema piekļuve platjoslas datu pārraidei. Sociālās un izglītības infrastruktūras jomā galvenās problēmas ir šādas: - nav pienācīgi aprīkotu dabaszinātņu kabinetu un mācību līdzekļu, ir novecojusi izglītības infrastruktūra, visos izglītības līmeņos netiek nodrošināta atbilstoša materiāli tehniskā bāze bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem, nepietiekami attīstīta pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumu infrastruktūra; - sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un infrastruktūra nav pietiekami kvalitatīva un daudzveidīga, pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā apjomā un tuvu dzīvesvietai, invalīdu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā apjomā, cilvēkiem ar slimībām, kas var izraisīt funkcionālos traucējumus un invaliditāti, netiek novērtētas individuālās vajadzības, jo trūkst tam nepieciešamo instrumentu un infrastruktūras; - veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte ir neatbilstoša, ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nav pietiekama, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi nav pieejami pienācīgā līmenī. Transporta jomā galvenās problēmas ir šādas: - sliktā stāvoklī esošo autoceļu īpat­svars valsts autoceļu tīklā vidēji pieaudzis par 10 % gadā; - elektrovilcienu aprīkojums neatbilst pasažieru (tajā skaitā personu ar īpašām vajadzībām) komforta prasībām, ekspluatācijas rādītāji neatbilst mūsdienu pilsētas un piepilsētas satiksmes prasībām; - liela daļa Latvijas ostu (lielo un mazo) hidrotehnisko būvju ir sliktā stāvoklī, ostu pievedceļu kapacitāte tuvojas maksimālajai robežai un, ņemot vērā prognozējamo kravu apjoma pieaugumu, to caurlaides spējas būs nepietiekamas; - turpinoties straujam pasažieru skaita pieaugumam, lidostas "Rīga" esošās infrastruktūras kapacitāte var kļūt nepietiekama. Vides jomā galvenās problēmas, kas būtu risināmas, ir zems centralizētās ūdensapgādes nodrošinājuma līmenis un kvalitāte, nepietiekama un neefektīva notek­ūdeņu attīrīšana un neattīrīto notek­ūdeņu noplūšana vidē, neapmierinošais kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis, nepilnīgi nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamība, nelielo sadzīves atkritumu izgāztuvju daudzums un to negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi, pilnībā nav nodalītas sadzīves un bīstamo atkritumu plūsmas, nepietiekami attīstīta dalītā sadzīves atkritumu vākšana, nepietiekamas atkritumu utilizācijas un pārstrādes iespējas, kā arī ievērojams skaits vēsturiski piesārņoto teritoriju un ierobežotas to izmantošanas iespējas. Ietvardokumentā ir uzskaitītas arī vairākas problēmas enerģētikas, kultūras un tūrisma jomā, savukārt problēmas, kas kavē teritorijas līdzsvarotu attīstību, ietver būtiskas un arvien pieaugošas sociāli ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo Latvijas teritoriju. Būtu nepieciešams, lai līdzās nacionālas nozīmes attīstības centriem nozīmīgu vietu ieņemtu reģionālās, novadu un vietējas nozīmes attīstības centri, veidojot policentrisku valsts attīstību. Galvenās problēmas ir attīstības centru nespēja nodrošināt adekvātu pakalpojumu līmeni uzņēmējiem un iedzīvotājiem, zemā uzņēmējdarbības aktivitāte reģionos un vāji attīstīta infrastruktūra, kā arī reģionu nepietiekamā pievilcība investoriem.