1. Article

Risināmā jautājuma būtība Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, līdz 2007.gadam ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nodrošinātu šo fondu apguves uzsākšanu. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam tiek piedāvāts plānošanu īstenot trijos līmeņos - Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb Valsts stratēģiskais ietvardokuments un dalībvalstu darbības programmas (turpmāk - darbības programmas). Papildus tam Latvija paredz izveidot nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu - darbības programmu papildinājumu, kas hierarhiski būtu pakārtots darbības programmām un kas noteiktu to tehniska līmeņa ieviešanas informāciju. 2006.gada 31.janvārī Ministru kabinetā ir apstiprināts Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.-2013.gadam projekts (turpmāk - ietvardokuments) konsultāciju sākšanai ar Eiropas Komisiju. Pēc Eiropas Komisijas komentāru saņemšanas ietvardokuments ir precizēts un apstiprināts Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra sēdē. Ietvardokumentā uzskaitīto problēmjautājumu risināšanai un mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots izlietot, īstenojot trīs darbības programmas: * Cilvēkresursi un nodarbinātība" - Eiropas Sociālā fonda darbības programma; * Uzņēmējdarbība un inovācijas" - Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma; * Infrastruktūra un pakalpojumi" - Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma. Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" aptver izglītības, zinātnes, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, administratīvās kapacitātes un sabiedrības veselības jomu. Izglītības jomā galvenās problēmas ir: * liels skolēnu īpatsvars, kuriem ir zems pamatprasmju līmenis, un nepietiekams skolēnu īpatsvars, kuriem ir augsts kompetences līmenis; * disproporcija, pēc pamatskolas izvēloties vispārējo izglītību un profesionālo izglītību; * profesionālās izglītības saturs, pedagogu kompetence un programmu īstenošanas kvalitāte joprojām neatbilst darba tirgus prasībām; * studējošo un sagatavoto speciālistu skaita disproporcija - vairāk nekā puse studējošo studē sociālās zinātnes, nepietiekams ir studējošo skaits dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, tehnoloģiju studijās, medicīnas un veselības aprūpes studijās; * pedagogu un akadēmiskā personāla novecošana un jaunu mācībspēku trūkums; * vāji attīstīta neformālās izglītības sistēma, jo ir nepietiekams profesionāli orientēts mūžizglītības piedāvājums; * nepietiekama darba devēju līdzdalība cilvēkresursu attīstībā; * nepietiekams tādu izglītības iestāžu īpatsvars, kurās vide pieejama izglītojamiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nepietiekama bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrēšana kopējā izglītības plūsmā. Nodarbinātības jomā galvenās problēmas ir šādas: * darba tirgū vērojamas reģionālās atšķirības; * darbaspēka izglītības kvalitāte, prasmes un iemaņas neatbilst darba devēju prasībām; * saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm pēc 2010.gada paredzams darbaspēka trūkums, kas ir saistīts arī ar būtiskām izmaiņām darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties jauniešu skaitam un pieaugot vecu cilvēku skaitam; * ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā; * vērojamas dzimumu diskriminācijas pazīmes darba tirgū; * kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, būvniecībā) un darbaspēka aizplūšana galvenokārt uz Rietumeiropu; * zema iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un pašnodarbināto iedzīvotāju skaits. Sociālās iekļaušanās jomā galvenās problēmas ir šādas: * jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir lielāks risks kļūt par ilgstošajiem bezdarbniekiem viņu nepietiekamo prasmju un darba tirgum neatbilstošās izglītības dēļ; * sieviešu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma apgrūtina kvalifikācijas un prasmju novecošanās, kā arī darba devēju uzskati par sieviešu darba ražīguma samazināšanos un negatīva attieksme pret iespēju strādāt nepilnu darba laiku; * bijušo ieslodzīto nespēja integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā; * nav pietiekami attīstīta sociālā atbalsta un palīdzības sniegšanas sistēma personām, kas inficētas ar HIV/AIDS, kā arī viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem. Veselības aprūpes jomā, kas ir būtisks darbaspēka kvalitātes jautājums, galvenās problēmas ir šādas: * salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem Latvijā ir kritiska situācija saslimstībā ar dažādām slimībām (piemēram, tuberkuloze, AIDS, onkoloģiskās slimības). Pēdējos četros gados saslimstības līmenim ir tendence pieaugt; * Latvijā pēdējo četru gadu laikā ir divkāršojies reģistrēto arodslimību skaits; * Latvijā ir augstākais mirstības līmenis Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpaši asinsvadu un sirds slimību dēļ; * zems iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums; * faktiski gandrīz 32 % nodarbināto ārstu ir pensijas vecumā vai tuvāko 10 gadu laikā pensionēsies, tos pakāpeniski nomainīs ārsti vecuma grupā līdz 35 gadiem, kura ir skaitliski mazāka (tikai 11,5 %). Administratīvajā jomā galvenās problēmas ir šādas: * nepietiekama politikas plānošanas sasaiste ar nacionālā līmeņa un ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentiem; * ierobežota spēja teritoriju attīstības plānu izstrādei un ieviešanai; * ierobežota publiskās pārvaldes institūciju aktivitāte kvalitātes sistēmu veidošanā, modernas politikas veidošanā un administrēšanas formu piemērošanā; * neapmierinoša publisko pakalpojumu kvalitāte atsevišķās nozarēs, pakalpojumu vājā organizācija, zemā kvalitāte un efektivitātes trūkums reģionālā un vietējā līmenī; * zema personāla atlases un citu personālvadības funkciju izpildes kvalitāte, trūkst stratēģiskas pieejas cilvēkresursu attīstības plānošanā, netiek izmantotas privātajā sektorā plaši lietotās mūsdienīgās pieejas personālvadībai.