58. Article — pieļauj interpretāciju, kas nodrošina mūsdienu

demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošu un pienācīgu pārvaldību atsevišķās pārvaldes jomās. Tas gan neizslēdz iespēju likumdevējam apsvērt, vai nebūtu nepieciešami Satversmes grozījumi, lai expressis verbis iekļautu šo Satversmes normu interpretāciju Satversmes tekstā. 17. Padome ir izveidota, lai pārstāvētu sabiedrības intereses elektronisko saziņas līdzekļu jomā un uzraudzītu, kā to darbībā tiek ievēroti normatīvie akti un nodrošināta vārda un informācijas brīvība. Padome īsteno divu veidu funkcijas - tā pārrauga, kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzija sniedz savus pakalpojumus Latvijas Republikas iedzīvotājiem, un uzrauga privātās radio un televīzijas raidorganizācijas (sk. Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas 5. sēdes 2002. gada 9. oktobra stenogrammu). Padomes atrašanās ārpus padotības Ministru kabinetam ir atbilstoša Satversmei un pieļaujama, jo Padomes galvenais uzdevums ir līdzsvarot konkurenci masu komunikācijas jomā, kurā informācijas varai ir tieša ietekme uz vēlēšanu un valsts varas procesiem. Padomei šajā jomā ir jāveic kontroles un demonopolizācijas pasākumi, kā arī jānoteic tirgus dalības ierobežojumi, lai piedāvājumu konkurence nodrošinātu sabiedrībā pastāvošās viedokļu dažādības samērīgu izteiksmi (sk. Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā apstiprināto Koncepciju "neatkarīgo" jeb patstāvīgo iestāžu statusa regulēšanai; lietas materiālu 1. sējuma 180. - 181. lpp.). Arī Eiropas Padomes rekomendācijas dalībvalstīm un Eiropas valstu prakse liecina, ka apraides sektora regulatoram, par kādu uzskatāma Padome, jānodrošina tāda neatkarība, kas to aizsargā no jebkādas politisko spēku vai ekonomisko interešu ietekmes (sk. lietas materiālu 2. sējuma 140. lpp.). Piemēram, Eiropas Padomes Ministru komiteja 2000. gada 20. decembra rekomendācijas Rec(2000)23 dalībvalstīm par regulatoru neatkarību un funkcijām apraides sektorā preambulā ir uzsvērusi dalībvalstu pienākumu nodrošināt, lai demokrātiskā sabiedrībā būtu plašs neatkarīgu un autonomu saziņas līdzekļu loks, kas ļauj atspoguļot ideju un viedokļu dažādību. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu nozīmi modernā un demokrātiskā sabiedrībā, Ministru komiteja minētajā rekomendācijā uzsver nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt plaša neatkarīgu un autonomu plašsaziņas līdzekļu loka pastāvēšanu apraides sektorā. Kā vienu no līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai Ministru komiteja iesaka apraides sektora regulatorus kontrolēt tādā veidā, lai tos pasargātu no jebkādas iejaukšanās, it sevišķi no politisko spēku vai ekonomisko interešu ietekmes (sk.: Recommendation Rec(2000)23 of the Committee of Ministers to member states on the independence and functions of regulatory authorities for the broadcasting sector // http://cm.coe.int/ta/rec/2000/2000r23.htm.). Vispasaules kampaņas par vārda brīvību "Article 19" sagatavotais memorands par ieteikumu Latvijas Sabiedrisko raidorganizāciju likuma un Radio un televīzijas likuma projektiem norāda, ka topošie likumprojekti sabiedrisko raidorganizāciju un apraides regulatoru pakļauj nepieļaujamai valdības kontrolei (sk. lietas materiālu 2. sējuma 149. lpp.). Memorandā uzsvērts: Padomes padotība Ministru kabinetam nozīmētu, ka tās darbības uzraudzībā būtu iesaistīti valdības pārstāvji. Šādā situācijā regulatoru nevarētu uzskatīt par neatkarīgu no "politiskajām interesēm", jo regulatora padotība Ministru kabinetam nozīmē izpildvaras tiešu iejaukšanos apraides sektora uzraudzībā (sk. lietas materiālu 2. sējuma 155. lpp.). Ja Padome būtu veidota kā Ministru kabinetam padota valsts pārvaldes iestāde, pastāvētu tāds risks, ka nebūtu iespējams pilnībā nodrošināt Satversmes 100. panta īstenošanu elektronisko saziņas līdzekļu darbībā. Tāpat tas apgrūtinātu vienlīdzīgu vēlēšanu norisi, jo Ministru kabinetam padota valsts pārvaldes iestāde varētu tikt izmantota valdošo politisko partiju interesēs, kā arī opozīcijā esošo politisko partiju aģitācijas iespēju ierobežošanai. Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir raksturīga jauno demokrātisko valstu pazīme. Tādēļ valsts pārvaldība apraides sektorā veidojama tādējādi, lai pēc iespējas vairāk samazinātu politiķu ietekmi uz apraides sektora regulatoru. Līdz ar to Padomes statuss atbilst Satversmei. 18. Pieteikuma iesniedzējs ir norādījis, ka Satversmes 58. pantam neatbilst arī pilnvaras, kas Padomei piešķirtas ar apstrīdētajām normām. Apstrīdētajās normās noteiktā Padomes kompetence ir saistīta ne tik daudz ar pārraudzību pār to, kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzija sniedz savus pakalpojumus Latvijas Republikas iedzīvotājiem, bet gan ar visu raidorganizāciju darbības uzraudzību. Apstrīdētajās normās ir noteikta Padomes kompetence gan sabiedrisko, gan komerciālo raidorganizāciju darbības uzraudzībā. Var piekrist Saeimas paustajam viedoklim, ka Eiropā nav vienota sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju modeļa. Latvijā spēkā esošais mehānisms ir racionāls, jo apraides sektors, kurā ietilpst gan sabiedriskās, gan komerciālās raidorganizācijas, ir vienota apakšnozare, kas efektīvākas koordinācijas labad būtu jāuzrauga vienai institūcijai. Saeima pamatoti uzskata, ka tik mazā valstī kā Latvijā nebūtu lietderīgi no valsts budžeta uzturēt divas funkcionāli līdzīgas iestādes (sk. lietas materiālu 1. sējuma 201. - 202. lpp.). Kādas izpildvaras funkcijas tiek piešķirtas atsevišķām institūcijām - tas galvenokārt ir jautājums par pienācīgu pārvaldību un valsts pārvaldes efektivitāti attiecīgajā jomā. Valstij ir pienākums organizēt pārvaldi pēc iespējas efektīvi, kā arī pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, pilnveidot valsts pārvaldes sistēmu. Satversmes 58. pants neliedz piešķirt patstāvīgajām valsts iestādēm noteiktas izpildvaras funkcijas, kā arī koriģēt likumdošanas ceļā funkciju sadali, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu pārvaldību. Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 58. pantam. 19. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas bez objektīva un saprātīga pamata paredz atšķirīgu attieksmi pret sabiedriskajām raidorganizācijām un komerciālajām raidorganizācijām. Tāpēc apstrīdētās normas esot pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu. Šis princips ir nostiprināts Satversmes 91. panta pirmajā teikumā un liedz valsts institūcijām izdot tādas tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 3. punktu). Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. pantam, jānoskaidro, vai: • personas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos; • apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi; • atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma princips. 20. Lai noskaidrotu, vai un kuras personas vai personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, nepieciešams atrast šīs grupas vienojošo pazīmi. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas raidorganizācijas. Tā kā sabiedriskajām raidorganizācijām netiekot nodrošināts pilnīgs valsts budžeta finansējums, bet abonentmaksu ieviešanai pietrūkstot likumdevēja politiskās gribas, reklāmas tirgū sabiedriskās raidorganizācijas konkurējot ar komerciālajām raidorganizācijām. Tā kā Padome ir valsts kapitāla daļas turētāja sabiedriskajās raidorganizācijās un veic šo raidorganizāciju pilnsapulces pienākumus, apstrīdētajās normās Padomei noteiktās uzraudzības funkcijas pieļauj Padomes neobjektivitāti attiecībā uz komerciālajām raidorganizācijām. Var pilnībā piekrist Valsts cilvēktiesību biroja paustajam viedoklim, ka abas raidorganizāciju grupas gan konkurē reklāmas tirgū, tomēr to uzdevumi ir atšķirīgi. Komerciālo raidorganizāciju darbība pamatā ir vērsta uz peļņas gūšanu, savukārt sabiedriskās raidorganizācijas īsteno sabiedrisko pasūtījumu (sk. lietas materiālu 2. sējuma 172. lpp.). Sabiedriskajām raidorganizācijām peļņas gūšana vispār ir aizliegta, un tām ir īpašs statuss, kas tās drīzāk pietuvina valsts iestādēm, nevis komercsabiedrībām. Līdz ar to sabiedriskajām raidorganizācijām teorētiski nevajadzētu būt ieinteresētām konkurēt reklāmas tirgū un gūt pēc iespējas lielāku peļņu (sk. lietas materiālu 1. sējuma 201. - 202. lpp.). 21. Tomēr pilnībā nevar izslēgt to, ka reklāmas tirgū savā starpā konkurē sabiedriskās raidorganizācijas un komerciālās raidorganizācijas, tāpēc nepieciešams pārbaudīt, vai apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi pret tām. Valsts cilvēktiesību biroja viedoklī pareizi konstatēts: apstrīdētās normas nenoteic, ka Padomei, īstenojot tajās noteiktās funkcijas, būtu jāizturas atšķirīgi pret sabiedriskajām raidorganizācijām un komerciālajām raidorganizācijām (sk. lietas materiālu 2. sējuma 172. lpp.). Līdz ar to apstrīdētās normas ļauj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Tā kā apstrīdētās normas neparedz atšķirīgu attieksmi, tās atbilst Satversmes 91. pantam. 22. Pieteikumā minētie piemēri, kad, Padomei īstenojot apstrīdētajās normās noteikto kompetenci, ir pieļauti iespējami Satversmes 91. panta pārkāpumi, attiecas tieši uz apstrīdēto normu piemērošanas praksi. Tas apstāklis, ka praksē kāda valsts institūcija, īstenojot tai piešķirto kompetenci, neievēro tiesiskās vienlīdzības principu, nevar kalpot par pamatu tam, lai šai institūcijai piešķirto kompetenci atzītu par neatbilstošu Satversmei. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Radio un televīzijas likuma 46. panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš