8. Article — attiecas uz tām atvasinātajām publisko tiesību

juridiskajām personām, kuru statusu valsts pārvaldes sistēmā likumdevējs bija iecerējis sakārtot ar šo likumu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija liecina, ka likums nenosaka atsevišķu atvasināto publisko tiesību juridisko personu, tostarp Padomes, tiesisko statusu (sk.: Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija // Latvijas Vēstnesis, 2002. 26. jūnijs, Nr. 95). Padomes, kā arī citu patstāvīgo iestāžu problēmas risināšanai likumdevējs bija paredzējis speciālu regulējumu. Nav pieļaujams, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. pants tiek attiecināts uz tiem jautājumiem, kurus likumdevējs, pieņemot šo likumu, nav paredzējis regulēt. 13.3. Papildus tam Saeima norāda, ka Radio un televīzijas likums neliedz Ministru kabinetam pārraudzīt Padomes darbu un faktiski Ministru kabinets to arī darot. Pēc Saeimas ieskata, Padomes padotību Ministru kabinetam nodrošinot tas, ka saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību Padomes budžets tiek pieprasīts vispārējā kārtībā un Padomei jāsniedz Ministru kabinetam gada pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī par citiem ar budžeta vadību saistītiem jautājumiem (sk. lietas materiālu 1. sējuma 199. - 200. lpp.). Pieteikuma iesniedzējs pamatoti norādījis, ka Padomes budžeta veidošanas kārtība nav pietiekams mehānisms, lai nodrošinātu Padomes padotību Ministru kabinetam (sk. lietas materiālu 2. sējuma 194. lpp.). Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka minimālā padotības forma pār valsts pārvaldes iestādi ir šīs iestādes atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā, proti, augstākai iestādei ir jābūt tiesībām post factum pārbaudīt un atcelt vai grozīt zemākās iestādes lēmumu, ja tas ir prettiesisks. Ar pārraudzības mehānisma starpniecību tiek nodrošināta valsts pārvaldes iestādes darbības tiesiskuma kontrole (sk.: Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija // Latvijas Vēstnesis, 2002. 26. jūnijs, Nr. 95). Tā kā Radio un televīzijas likums neparedz šādas Ministru kabineta tiesības, nevar uzskatīt, ka Padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. 13.4. Atbildes rakstā gan norādīts, ka Radio un televīzijas likumā nav iestrādātas normas, kas liegtu Ministru kabinetam īstenot pārraudzību pār Padomes darbību. Satversmes 58. pants paredzot Padomes atrašanos Ministru kabineta padotībā, un konstitucionālā norma esot jāpiemēro tieši (sk. lietas materiālu 1. sējuma 199. lpp.). Nevar piekrist tam, ka Radio un televīzijas likums pieļautu Ministru kabineta tiesības pārraudzīt Padomes darbu. Tieši pretēji - ar Radio un televīzijas likumu Padome ir nodalīta no valsts pārvaldes, norobežota no Ministru kabineta ietekmes (sk. lietas materiālu 2. sējuma 170. lpp.). Apspriežot grozījumus Radio un televīzijas likumā, Latvijas Republikas 7. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš ir skaidri paudis likumdevēja nostāju jautājumā par Padomes padotību Ministru kabinetam: "Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome ir ļoti īpatnēja institūcija. Tā neatrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta padotībā" (Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas 5. sēdes 2002. gada 9. oktobra stenogramma). Līdz ar to ir secināms, ka Padome nav padota Ministru kabinetam. 14. Ņemot vērā to, ka Padome kā valsts pārvaldes iestāde nav padota Ministru kabinetam, nepieciešams noskaidrot, vai šāds Padomes statuss nav pretrunā ar Satversmi. Analizējot Satversmes sapulces stenogrammas, 1925. gada Ministru kabineta iekārtas likumu un 1928. gada Ministriju iekārtas likumu, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevēja griba, pieņemot Satversmes 58. pantu, bijusi šāda: apvienot visu pārvaldes sistēmu, nedalot tās institūcijas padotības pakāpēs un līmeņos [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-03(99) secinājumu daļas 2. punktu]. Lai gan valsts pārvaldes institucionālās sistēmas struktūra kopš 1922. gada ir būtiski mainījusies, Satversmes 58. panta nozīme palikusi nemainīga - apvienot visas valsts institūcijas, kas veic publiskās varas funkcijas, vienā kopīgā Ministru kabinetam padotā sistēmā [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-03(99) secinājumu daļas 2. punktu]. 15. Tomēr valsts pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nav Satversmes 58. panta pašmērķis. Valsts pārvaldes vienotības noteikšana vēsturiski nemaz nebija Satversmes 58. panta uzdevums. 15.1. Satversmes