8. Article

Komisija novērtē personu klātienē, bet izņēmuma gadījumā, ja persona atrodas ārvalstīs, tās novērtēšanu var veikt, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Komisija atzīst personu par cilvēku tirdzniecības upuri, ja persona: 8.1. tika savervēta, pārvesta, nodota vai saņemta, nolaupīta vai pārdota, vai, ierodoties galamērķa valstī, bija spiesta veikt citu darbu, nevis iepriekš paredzēto vai apsolīto; 8.2. bija parādā savam darba devējam vai vervētājam un no viņas tika iekasēta daļa ienākumu vai persona pēc brīvas gribas nevarēja pamest nodarbošanos vai mainīt darbu, vai viņai tika atņemti identifikācijas dokumenti, vai piespiedu kārtā bija jāsniedz seksuāli pakalpojumi kā daļa no darba pienākumiem, vai bija nodarbināta pret pašas gribu, vai personai bija jāstrādā ilgāk par noteikto stundu skaitu nedēļā, vai darba vietā tika uzraudzīta, lai bēgšanu padarītu neiespējamu, vai bija atkarīga no sava darba devēja ģimenes, radniecības, darba, īres attiecību, parādsaistību dēļ; 8.3. netieši izjuta draudus, redzot, kā vardarbība tiek veikta pret citiem, vai personai tika liegta cilvēka pamatvajadzību apmierināšana, vai ir manāmas fiziskas vardarbības pazīmes, persona ir cietusi no vardarbības iepriekš vai tika iebiedēta un viņai tika draudēts ar izrēķināšanos, ja viņa sazināsies ar policiju vai vērsīsies pēc palīdzības kādā citā iestādē, vai ar izrēķināšanos, ja viņa mēģinās bēgt vai atgriezties izcelsmes valstī, vai tika izteikti draudi izrēķināties ar personas ģimeni un radiniekiem, ja persona bēgs, vai draudēts ar deportāciju vai ziņošanu attiecīgajām institūcijām, ja persona mēģinās bēgt; 8.4. tika turēta ieslodzījumā un slēpta no apkārtējās vides un saskarsmes ar citiem cilvēkiem vai tika pastāvīgi kontrolēta, vai ārpus darba vietas varēja uzturēties tikai darba devēja pārstāvja pavadībā. 11 (Grozīts ar MK 11.12.2012. noteikumiem Nr.840)