1. Article

Risināmā jautājuma būtība Eiropas Savienības dalībvalstis, t.sk. Latvija, katru gadu izstrādā nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas atbilstoši šādu tiesību aktu nosacījumiem: 1) Komisijas 2000.gada 29.jūnija Regula (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku; 2) Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regula (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000; 3) Komisijas 2004.gada 27.augusta Regula (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000. Dalībvalstis attiecīgās programmas īsteno pēc to apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Nacionālās datu vākšanas programmas projektu nākamajam gadam iesniedz Eiropas Komisijā apstiprināšanai līdz 31.maijam. Līdz programmas īstenošanas gada aprīlim Eiropas Komisija izskata programmas projektu, ja nepieciešams, pieprasa programmas projektā veikt izmaiņas un pēc konsultāciju pabeigšanas apstiprina programmas galīgo variantu. Dalībvalstis nodrošina vācamo datu kvalitāti, to vākšanas stabilitāti un precizitāti. Ikgadējo datu vākšanu par zvejas kuģu segmentiem (zvejas kapacitāte, zvejas piepūle, nozvejas struktūra, bioloģiskie dati par zivju krājumiem, ekonomiskie rādītāji) dalībvalstis nodrošina no 2004.gada 1.janvāra, bet ekonomisko datu vākšana par zivju apstrādes sektoru ir obligāta no 2006.gada 1.janvāra. Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2006.gadam ir izstrādāta atbilstoši iepriekš minēto regulu prasībām un Eiropas Komisijas Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (STECF) norādījumiem. Tā paredz zvejas kapacitātes un zvejas piepūles, nozvejas, zivju izkrāvumu un zvejas piepūles vienību datu vākšanu un apkopošanu, kā arī zivju krājumu zinātnisko uzskaiti, nozvejas, piezvejas un izmetumu atpakaļ jūrā bioloģisko izpēti un zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa datu apkopošanu un analīzi. Datu vākšanā tiek izmantota Eiropas Komisijas regulās un starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES), vispārpieņemta metodika. Bioloģisko datu vākšana nodrošina katras zivju krājumu vienības kopējās nozvejas novērtēšanu, nozveju sadalījumu atbilstoši zvejas kuģu tipam, izmantojamam zvejas rīkam, nozvejas rajonam un laikposma klasificēšanu. Papildus veic zivju krājumu zinātnisko uzskaiti, lai varētu novērtēt un prognozēt zivju krājumu lielumu un izplatību un izstrādāt to pārvaldības pasākumus. Svarīgāko Latvijā iegūstamo zivju sugu, kas minētas Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulā (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulu (EK) Nr. 1543/2000, un kas minētas Komisijas 2004.gada 27.augusta Regulā (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulu (EK) Nr. 1543/2000, paredzētajā minimālajā programmā un paplašinātajā programmā bioloģisko paraugu pašreizējā vākšanas intensitāte jau ir sasniegusi Eiropas Savienības izvirzītās prasības. Tas ir saistīts ar nepieciešamību iegūt datus par nozveju struktūru, zivju izplatību, zivju nobriešanu, migrāciju uz nārsta vietu un citus datus, kas tiek izmantoti zvejas regulēšanas pasākumu noteikšanai. Mencu, reņģu un brētliņu krājumu novērtēšanai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī sadarbībā ar pārējo Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības pētniecības institūtiem ir jāveic starptautiski koordinētas traļu un hidroakustiskās uzskaites. Tā kā Latvijai nav specializēta zivsaimniecības pētnieciskā kuģa, lai veiktu minētās uzskaites, ir jānomā citu valstu pētniecības kuģi vai Latvijas zvejas kuģi. Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas izpildei 2006.gadā bioloģiskie dati pamatā tiks vākti iepriekšējo gadu apjomā, un darbā tiks izmantota starptautiski atzīta metodika. Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas 2006.gadam ekonomisko datu vākšanas prasību nodrošināšanai tiks izmantoti divu veidu avoti - ICIS datu bāze (Zvejas žurnālu datu bāze, Latvijas kuģu reģistrs) un aptaujas anketu dati. No zvejnieku komercsabiedrībām, aizpildot iepriekš minētās aptaujas anketas, iegūst visu nepieciešamo ekonomisko informāciju (ieņēmumi/apgrozījums, zvejas darbību izmaksas, nemainīgās izmaksas, finansiālais stāvoklis, investētais kapitāls, nodarbinātība) saskaņā ar Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000, un Komisijas 2004.gada 27.augusta Regulu (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000. Eiropas Savienības dalībvalstis var saņemt Eiropas Kopienas finansējumu datu vākšanas un apstrādes izdevumu segšanai līdz 50 % no minimālās programmas izdevumiem un līdz 35 % no paplašinātās programmas izdevumiem. Detalizēti noteikumi nacionālo datu vākšanas programmu līdzfinansēšanai norādīti Padomes lēmumā Nr.2000/439/EK par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai, kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo zivsaimniecības politiku.