1. Article

Risināmā jautājuma būtība Koncepcijā ir vispārēji izvērtēta starptautisko privāttiesību regulējuma problemātika Latvijā gan kontekstā ar Civillikuma ievada, gan Civilprocesa likuma noteikumiem, gan atsevišķiem citiem likumiem, kuros ir ietvertas starptautisko privāttiesību normas, kā arī piedāvāti iespējamie problēmjautājumu risinājumi. Koncepcija ir izstrādāta sadarbībā ar starptautisko privāttiesību ekspertiem. Koncepcijā, izvērtējot pašreizējo Latvijas starptautisko privāttiesību regulējumu, konstatēts, ka Latvijā starptautisko privāttiesību regulējums ir sadrumstalots un ietverts dažādos tiesību aktos. Ievērojamu daļu starptautisko privāttiesību jautājumu risina Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību akti. Latvijas nacionālā regulējuma svarīgākā starptautisko privāttiesību normatīvā bāze attiecībā uz piemērojamā likuma noteikumiem ir ietverta Civillikuma ievadā, bet attiecībā uz lietu piekritības un spriedumu atzīšanas un izpildīšanas noteikumiem – Civilprocesa likumā. Savukārt atsevišķos speciālajos likumos (piemēram, Darba likumā, Jūras kodeksā, vairākos likumos apdrošināšanas jomā un citos likumos) var atrast dažas starptautisko privāttiesību normas, kas reglamentē atsevišķus tiesību jautājumus vai attiecības. Piemēram, Civillikuma ievada abstraktais regulējums ir radījis situāciju, ka attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus ir vienkāršāk ieviest tieši speciālajos tiesību aktos. No vienas puses, šādi tiek koncentrēti vienkopus attiecīgās nozares tiesību jautājumi. No otras puses, nereti Eiropas Savienības tiesību aktu mērķis nav regulēt attiecīgo jautājumu visaptveroši, bet tiktāl, cik tas ir saistīts ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eiropas ekonomiskās telpas valstīm) vai, piemēram, iekšējā tirgus pareizu funkcionēšanu. Šādos gadījumos arī atsevišķos speciālajos tiesību aktos trūkst atsevišķu vispārēju vai plašāku noteikumu attiecībā uz konkrētās nozares jautājumiem. Šādi arī netiek sabalansēts starptautisko privāttiesību regulējums Eiropas Savienības un trešo valstu kontekstā. Koncepcijas izvērtējums norāda, ka Latvijā ir arī tādas starptautisko privāttiesību jomas, kurām vispār nav nacionālā starptautiski privāttiesiskā regulējuma vai arī tas nav pietiekami izvērsts, lai atbilstoši nodrošinātu personu privāttiesisko interešu aizsardzību un radītu skaidru priekšstatu par normas tiesiskajām sekām. Piemēram, Civilprocesa likums nenosaka, kādas lietas, kas ir saistītas ar ārvalsts elementu, ir piekritīgas Latvijai, un nesniedz atbildi uz jautājumu, piemēram, vai Latvijas tiesas ir kompetentas izskatīt strīdus par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, kas atrodas citās valstīs, par ārvalstīs reģistrētu rūpnieciskā īpašuma tiesību spēkā esību vai citus līdzīgus strīdus. Vispārējs secinājums ir tāds, ka, palielinoties personu mobilitātei, darba un komercdarbības iespējām citās valstīs, pieaug tādas personu privāttiesiskās attiecības, kas saistītas ar ārvalsts elementu. Latvijā starptautisko privāttiesību nacionālais regulējums nav pietiekami attīstīts, kā arī neatbilst personu privāttiesisko interešu nodrošināšanai, šī laika aktualitātēm un pieaugošajai Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normu ietekmei uz Latvijas nacionālo tiesību sistēmu.