22. Article

Šo konvenciju, kas ir sastādīta vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, spāņu un vācu valodā, visiem tās tekstiem desmit valodās esot vienlīdz autentiskiem, deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs katras Parakstītājvalsts valdībai nosūta apstiprinātu kopiju. NOBEIGUMA AKTS Augsto Līgumslēdzēju pušu Pilnvarotie, sanākuši Briselē tūkstoš deviņi simti deviņdesmitā gada divdesmit trešajā jūlijā, lai parakstītu Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, parakstot minēto konvenciju, ir: a) pieņēmuši šādas kopīgas deklarācijas, kas pievienotas Nobeiguma aktam: - Deklarāciju par 4. panta 1. punktu, - Deklarāciju par 9. panta 6. punktu, - Deklarāciju par 13. pantu. b) ņēmuši vērā šādas vienpusējas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam: - Francijas un Apvienotās Karalistes deklarāciju par 7. pantu, - Līgumslēdzēju valstu atsevišķas deklarācijas par 8. pantu, - Vācijas Federatīvās Republikas deklarāciju par 16. pantu. KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS Deklarācija par 4. panta 1. punktu Konvencijas 4. panta 1. punkts attiecas gan uz gadījumiem, ja tiešu darījumu veic divi juridiski atsevišķi uzņēmumi, gan uz gadījumiem, ja darījumu veic viens no uzņēmumiem un otra uzņēmuma pastāvīga pārstāvniecība, kas atrodas kādā trešā valstī. Deklarācija par 9. panta 6. punktu Dalībvalstis ir pilnīgi brīvas attiecībā uz to, kāda raksturs un apjoms ir attiecīgiem noteikumiem, ko tās pieņem, lai sodītu par pārkāpumiem, kas attiecas uz pienākumu ievērot slepenību. Deklarācija par 13. pantu Ja vienā vai vairākās attiecīgās Līgumslēdzējās valstīs lēmumi par nodokļu uzlikšanu, kas izraisa 6. un 7. pantā minētās procedūras, ir grozīti pēc tam, kad pabeigta 6. pantā minētā procedūra vai pieņemts 12. pantā minētais lēmums, un ja ir notikusi nodokļu dubultā uzlikšana 1. panta nozīmē, tad, ņemot vērā šīs procedūras iznākumu vai šo lēmumu, piemēro 6. un 7. pantu. VIENPUSĒJAS DEKLARĀCIJAS Deklarācija par 7. pantu Francija un Apvienotā Karaliste deklarē, ka tās piemēros 7. panta 3. punktu. Līgumslēdzēju valstu atsevišķas deklarācijas par 8. pantu Beļģija Termins "bargs sods" nozīmē kriminālu vai administratīvu sodu, ja: - ir vai nu izdarīts vispārīgo tiesību pārkāpums ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas, - vai ir pārkāpti ienākumu nodokļu kodeksa noteikumi vai tā īstenošanai pieņemtie lēmumi, un pārkāpums ir veikts ar nodomu izdarīt krāpniecību vai radīt kaitējumu. Dānija Jēdziens "bargs sods" nozīmē sodu par apzinātu Krimināllikuma vai īpašu tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, ko nevar regulēt ar administratīviem līdzekļiem. Nodokļu tiesību aktu pārkāpumus parasti var regulēt ar administratīviem līdzekļiem, ja uzskata, ka pārkāpumam nav piemērojams bargāks sods par naudas sodu. Vācija Nodokļu tiesību aktu pārkāpums, kas sodāms ar "bargu sodu", ir jebkurš nodokļu tiesību aktu pārkāpums, ko soda ar aizturēšanu, kriminālu vai administratīvu naudas sodu. Grieķija Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, kas reglamentē nodokļu uzlikšanu, uzņēmumam uzliek "bargu sodu" šādos gadījumos. 1. Ja uzņēmums neiesniedz deklarācijas vai iesniedz nepareizas deklarācijas par nodokļiem, maksājumiem vai iemaksām, kas ir jāatvelk un jāmaksā valstij saskaņā ar esošajiem noteikumiem vai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, apgrozījuma nodokli vai īpašo nodokli par greznumpriekšmetiem, ciktāl šo nodokļu, maksājumu vai iemaksu kopējā summa, kas būtu jādeklarē un jāmaksā valstij tirdzniecības un citu darbību dēļ, sešu mēnešu laikā pārsniedz sešus simtus tūkstošu (600 000) drahmu vai viena kalendāra gada laikā - vienu miljonu (1 000 000) drahmu. 2. Ja uzņēmums neiesniedz ienākumu nodokļa deklarāciju, bet nodoklis, kas jāmaksā par nedeklarēto ienākumu, pārsniedz trīs simtus tūkstošu (300 000) Grieķijas drahmu. 3. Ja uzņēmums nesniedz nodokļu uzlikšanai datus, kas paredzēti Nodokļu uzlikšanas datu kodeksā. 4. Ja uzņēmums sniedz datus, kas minēti 3. punktā un kas nav pareizi attiecībā uz daudzumu, vienības cenu vai vērtību, bet neprecizitāte izraisa neatbilstību, kas ir lielāka par desmit procentiem (10%) no kopsummas vai preču, sniegto pakalpojumu vai tirdzniecības darījumu kopvērtības. 5. Ja uzņēmumam nav precīzas grāmatvedības un datu uzskaites, ko prasa Nodokļu uzlikšanas datu kodekss, bet šo neprecizitāti konstatē regulārās pārbaudēs, kuru datus apstiprina vai nu ar administratīvu lēmumu par neatbilstību, vai tādēļ, ka ir beidzies pārsūdzībai paredzētais laiks, vai ar administratīvas tiesas galīgu lēmumu, ja pārbaudītajā uzņēmumā neatbilstība starp kopējiem ienākumiem un deklarētiem ienākumiem pārvaldes laikā ir lielāka par divdesmit procentiem (20%) un katrā ziņā nav mazāka par vienu miljonu (1 000 000) Grieķijas drahmu. 6. Ja uzņēmums nepilda pienākumu veikt grāmatvedības un datu uzskaiti, ko paredz attiecīgi Nodokļu uzlikšanas datu kodeksa noteikumi. 7. Ja uzņēmums izdod viltotas vai fiktīvas pavadzīmes (vai pats tās vilto) par pārdotām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, vai citus nepareizus vai viltotus datus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kā iepriekš minēts 3. punktā. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par viltotu, ja tas ir caurumots vai zīmogots, pirms pienācīgi noteikts tā autentiskums un noskaidrots, ka tas ir reģistrēts attiecīgos kompetentas nodokļu iestādes reģistros, bet tas nav noticis, apzinoties, ka jānosaka nodokļu uzlikšanas dokumenta autentiskums. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par viltotu arī tad, ja oriģināla vai kopijas saturs un citi dati atšķiras no tiem, kas ir ierakstīti šā dokumenta pasaknī. Nodokļu uzlikšanas dokumentu uzskata par fiktīvu, ja tas ir izdots par darījumu vai darījuma daļu, pārvedumu vai ko citu, kas nav ierakstīts kopsummā, vai par darījumu, ko veikušas personas, kuras nav tās personas, kas ierakstītas nodokļu uzlikšanas dokumentā. 8. Ja uzņēmums ir informēts par veikto aktu mērķi un jelkā līdzdarbojas nepareizu nodokļu dokumentu sastādīšanā vai ir informēts, ka dokumenti ir viltoti vai fiktīvi, un jelkā līdzdarbojas to izdošanā vai pieņem viltotus vai fiktīvus nodokļu uzlikšanas dokumentus ar nodomu slēpt materiālus, kas ir būtiski attiecībā uz nodokļu uzlikšanu. Spānija Termins "bargs sods" attiecas arī uz administratīviem sodiem par nopietniem nodokļu pārkāpumiem, kā arī kriminālsodiem par pārkāpumiem, kas veikti pret nodokļu iestādēm. Francija Termins "bargs sods" attiecas arī uz kriminālsodiem un nodokļu sodiem, piemēram, sodu par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu pēc pavēstes saņemšanas, par negodprātību, krāpšanu, pretdarbību nodokļu inspekcijai, slepeniem maksājumiem vai slepenu izplatīšanu, vai par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Īrija "Bargi sodi" ir sodi par: a) deklarācijas neiesniegšanu; b) nepareizas deklarācijas krāpniecisku vai nolaidīgu sagatavošanu; c) nepareizu grāmatvedības uzskaiti; d) dokumentu un datu neuzrādīšanu inspekcijai; e) šķēršļu radīšanu personām, kas izmanto likumā paredzētās pilnvaras; f) paziņojuma neiesniegšanu par to, ka nodoklis ir iekasējams; g) nepareiza paziņojuma iesniegšanu, lai iegūtu atlaidi. Tiesību akti, kas attiecas uz šiem pārkāpumiem, 1990. gada 3. jūlijā ir šādi: - Ienākumu nodokļu akta XXXV daļa, 1967, - Finanšu akta 6. iedaļa, 1968., - Uzņēmumu ienākumu nodokļu akta XIV daļa, 1976., - Finanšu akta 94. iedaļa, 1983. Uz to attieksies arī visi turpmāki noteikumi, kas aizstās, grozīs vai atjauninās sodu kodeksu. Itālija Termins "bargs sods" attiecas uz sodiem, ko uzliek par nelikumīgām darbībām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodokļu pārkāpumi. Luksemburga Luksemburga par "bargiem sodiem" uzskata tādus, ko 8. panta sakarā par tādiem uzskata citas Līgumslēdzējas valstis. Nīderlande "Bargs sods" ir sods, ko tiesnesis uzliek par Vispārējā nodokļu likuma 68. pantā minētajām darbībām, kas veiktas ar nodomu. Portugāle "Bargi sodi" ir kriminālsodi, kā arī citi sodi par nodokļu pārkāpumiem, kas veikti ar nodomu izdarīt krāpšanu vai par kuriem uzliek naudas sodu, kas lielāks par 1 000 000 (vienu miljonu) eskudo. Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste terminu "bargs sods" interpretē kā tādu, kas ietver kriminālsodus un administratīvus sodus, ko piemēro par krāpniecisku vai nolaidīgu nepareizu pārskatu, iesniegumu vai nodokļu deklarāciju iesniegšanu. Vācijas Federatīvās Republikas deklarācija par 16. pantu Vācijas Federatīvās Republikas valdība, deponējot savu ratifikācijas instrumentu, patur tiesības deklarēt, ka šī konvencija attiecas arī uz Berlīnes Federālo Zemi. 1 OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp. 2 OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp. PROTOKOLS, AR KO GROZA 1990. GADA 23. JŪLIJA KONVENCIJU PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU SAKARĀ AR ASOCIĒTO UZŅĒMUMU PEĻŅAS KOREKCIJU EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, VĒLOTIEs izpildīt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 293. pantu, pamatojoties uz kuru, tās ir sākušas savstarpējas sarunas, lai savu pilsoņu interesēs nodrošinātu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu; ņemot vērā 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju1 (turpmāk "Arbitrāžas konvencija"); ŅEMOT VĒRĀ 1995. gada 21. decembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju2; TĀ KĀ Arbitrāžas konvencija saskaņā ar tās 18. pantu stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī; tā kā tās darbības laiks beigsies 1999. gada 31. decembrī, ja vien tas netiks pagarināts; IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo protokolu, ar ko groza Arbitrāžas konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem Pilnvarotajiem: BEĻĢIJAS KARALISTE: finanšu ministru Jean-Jacques VISEUR DĀNIJAS KARALISTE: ekonomikas lietu un Ziemeļvalstu sadarbības ministri Marianne JELVED VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA: federālo finanšu ministru Hans EICHEL GRIEĶIJAS REPUBLIKA: ekonomikas lietu ministru Yannos PAPANTONIOU SPĀNIJAS KARALISTE: ekonomikas lietu valsts sekretāru Cristóbal Ricardo MONTORO MORENO FRANCIJAS REPUBLIKA: ekonomikas lietu, finanšu un rūpniecības ministru Dominique STRAUSS-KAHN ĪRIJA: finanšu ministru Charlie McCREEVY ITĀLIJAS REPUBLIKA: finanšu ministru Vincenzo VISCO LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, premjerministru, valsts ministru, finanšu ministru, darba un nodarbinātības ministru Jean-Claude JUNCKER NĪDERLANDES KARALISTE: finanšu valsts sekretāru Wilhelmus Adrianus Franciscus Gabriël (Willem) VERMEEND AUSTRIJAS REPUBLIKA: federālo finanšu ministru Rudolf EDLINGER PORTUGĀLES REPUBLIKA: finanšu ministru António Luciano Pacheco DE SOUSA FRANCO SOMIJAS REPUBLIKA: premjerministra vietnieku un finanšu ministru Sauli NIINISTÖ ZVIEDRIJAS KARALISTE: finanšu ministru Bosse RINGHOLM LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE: vēstnieku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā Sir Stephen WALL, K.C.M.G., L.V.O KAS, sanākuši Padomē un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.