6. Article

Pielikums. ZM darbības stratēģijas ietekmes vērtējums LAP pasākumu īstenošanā 46. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005. gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai Prioritātes/pasākumi, Regula Nr. 1257/1999 1. prioritāte: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība 2. prioritāte: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana Pasākumi / aktivitātes Zemkopības ministrijas darbības virzieni Invest-īcijas lauksaim-niecības uzņēm-umos Lauksaim-niecības produktu pārstrādes un mārke-tinga uzlabo-šana Apmāc-ības Atbalsts ražotāju grupām Mežsaim-niecības attīstība Zemes uzlab-ošana Lauku teritoriju pārveid-ošanās un attīstības veicināšana Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstruktu-rizācijai Standartu sasnieg-šana 'LEADER+" veida pasākums Atbalsts jaunajiem zem-niekiem Priekš-laicīgā pensio-nēšanās Agro-vide Lauksaim-niecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobež-ojumiem vides aizsar-dzības nolūkā Lauku ainavas saglabāš-ana Meža ieaudz-ēšana lauksaim-niecībā neizmant-otajās zemēs 1. darbības virziens: Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika Budžeta programma 'Valsts pārtikas aprites uzraudzība" PVD laboratoriju tīkla pakāpeniska optimizācija un modernizācija xx xx xxx Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši ES prasībām x xx x xx Pārtikas valsts uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas nodrošinājuma paaugstināšana x xx xx 2. darbības virziens: Lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana Budžeta programma 'Konkurētspējas un ienākumu paaugstināšana lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecība mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros" Integrētā administratīvā kontroles sistēma (IAKS) xx x xx xx xxx xxx xx x Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot ES kopējās lauksaimniecības politikas mehānismus xx xx xx xx xx xx xx xx xx xx xx xx xx xx Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstība xx xx xx xx xxx xx xx Pārtikas produktu konkurētspējas palielināšana vietējā tirgū xx xxx x xx xx xx xx x x Budžeta programma 'Efektīvas un kvalitatīvas profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespēju nodrošināšana laukos" Izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija x x xxx x x x x x x x xx x x x x Augstākās izglītības studiju procesa materiālā nodrošinājuma un kvalitātes paaugstināšana x xxx xxx x xx x x x xxx x x x x Budžeta programma 'Lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, lauku uzņēmēju profesionālo un ekonomisko zināšanu paaugstināšana, lauksaimnieku sagatavošanās paātrināšanai Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES" Konsultantu apmācības un sertifikācijas programmas ieviešana x x xx x x x x x x x x x x x x x Apmācību pasākumi lauksaimnieku sagatavošanai integrācijai ES xxx x xxx xxx x xx xxx xxx xx x xxx x xxx xxx xxx xxx 3. darbības virziens: Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana Budžeta programma 'Latvijas mežu apsaimniekošanas uzlabošana" Nacionālā meža klastera programma. xx xxx x x x x x x xx xx Meža nozares informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana. xxx xxx x x x x x x x xx xxx Meža monitorings xx xxx x x x x x x x x xx Meža attīstības fonda izveide x x xxx x xx x x x x x xx xxx Budžeta programma 'Zemes potenciāla saglabāšana un racionāla izmantošana, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšana, lauku saimniecību produkcijas pašizmaksas samazināšana un konkurētspējas palielināšana ' Budžeta programma 'Kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzība un resursu saglabāšana un aizsardzība" 46. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005.gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai 7. pielikums. LAP mērķi, indikatori un sasniedzamie rezultāti LAP īstenošanas laikā LAP aktivitātes Pasākuma darbības mērķis LAP darbības mērķi Pasākuma vispārējā mērķa sasniegšana LAP vispārējie mērķi Bāzes gads Izejas indikatori Rezultātus raksturojošie indikatori Vispārējo ietekmi raksturojošie indikatori Agrovide Atbalstīt lauku saimniecības, kuras zemes apsaimniekošanas procesā saglabā un uzlabo Latvijas laukiem raksturīgo ainavu un bioloģiski daudzveidīgu vidi, un tādējādi tieši un netieši arī ietekmē lauku ekonomisko un sociālo attīstību. Ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu. Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju. Saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas. Veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgās ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanu. Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība (balstoties uz tendencēm prognoze uz 2004.gadu) Atbalstīt lauku saimniecības, kuras augkopības produkcijas ražošanā ievieš un izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un kvalitatīvas produkcijas ražošanu. Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ir apsaimniekoti vismaz 2,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā. Iekšējā tirgū realizētas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoma īpatsvara palielinājums. Sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits 350. Atbalstītā bioloģiskās lauksaimniecības platība 16 900 ha LIZ. Saražotās un realizētās produkcijas apjoms datu nav. Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits 650. Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība 37 400 ha LIZ. Saražotās un realizētās produkcijas apjoms dati tiks apkopoti. Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g. 86%. Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g. 121%. Saražotās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoma pieaugums līdz 2007.g. dati tiks apkopoti. Agrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (2002.gada inventarizācijas dati) Atbalstīt lauku saimniecības, kuru apsaimniekotajās platībās atrodas bioloģiski vērtīgie zālāji, (t.sk., upju palienēs) un potenciālās NATURA 2000 teritoriju dabiskās pļavas un ganības, tajos tiek uzturēta vai paaugstināta bioloģiskā daudzveidība, un tie tiek apsaimniekoti atbilstoši savvaļas sugu saglabāšanas vajadzībām. Uzturētas un aizsargātas sugām bagātākās zālāju ekosistēmas 3,6% Latvijā esošajās pļavās un ganībās. 569tūkst. ha ir pļavas un ganības. Dabisko zālāju platības 25,6tūkst. ha. Vidēji saimniecībās atrodas 5 ha šādu zālāju. Atbalstīto saimniecību skaits, kurās zālāju apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem 4000. Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem 21000ha. Apsaimniekoto platību īpatsvars kopējā dabisko zālāju platībā ir 82 %. Agrovide: Buferjoslu ierīkošana (2003.g. dati) Atbalstīt lauku saimniecības, kuras aramzemes platībās ierīko zālāju buferjoslu un ievēro videi draudzīgas metodes saimnieciskajā darbībā. 2,5% no kopējās aramzemes valstī tiek apsaimniekotas ar videi draudzīgām metodēm. Savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsargāšanas nolūkam un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimnieciska darbība tiek veikta 13% no jutīgās vides teritorijas atrodošās LIZ platībās. Jutīgajās vides teritorijās atrodas 364 tūkst. ha LIZ, kurā 87 % ir aramzeme; Nav pieejami dati par esošām zālāju buferjoslām un saimniecību skaitu. Atbalstīto saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem 200. Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju intensīvi izmantotajā aramzemes platībā 15%. Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (2003.gada dati) Atbalstīt vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējās pasugas bišu audzētājus, kuri nodarbojas ar šo dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu apdraudētas populācijas ģenētisko resursu saglabāšanai Latvijas brūnās šķirnes govis 5000. Latvijas zilās šķirnes govis 250. Latvijas baltās šķirnes cūkas 400. Latvijas tumšgalves šķirnes aitas 400. Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi 500. Latvijas vietējās šķirnes kazas n/a Atbalsts izmaksāts par attiecīgo šķirņu dzīvniekiem: Latvijas brūnās govis 5500; Latvijas zilās šķirnes govis 350; Latvijas baltās šķirnes cūkas 550; Latvijas tumšgalves šķirnes aitas 500; Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi 600; Latvijas vietējās šķirnes kaza 4400 Populācijas pieaugums: Latvijas brūnās govis 10%; Latvijas zilās šķirnes govis 40%; Latvijas baltās šķirnes cūkas 36%; Latvijas tumšgalves šķirnes aitas 20%; Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi 20%; Latvijas vietējās šķirnes kazas n/a Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā (prognoze balstīta uz 2002.g. datiem ievērojot pieaugošās tendences platību izmantošanas samazinājumā). Atbalstīt lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās agro klimatisko apstākļu dēļ saimniecību ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi, bet tās pārtraukšana nav ieteicama sociāli ekonomisko apsvērumu dēļ lauksaimniecība ir galvenais ienākumu avots no saimnieciskās darbības, teritorija ir mazapdzīvota un lauksaimnieciskā ražošana uztur lauku ainavu un vides kvalitātes. Atbalstīt lauksaimniecisko darbību platībās, kurās sastopamās sugas un biotopus aizsargā ES direktīvas un to uzturēšanai un saglabāšanai ir nepieciešams turpināt lauksaimniecisko darbību. Sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes. Nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos. Uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes. MLA teritorijā esošais LIZ 1,87milj. ha. 1.MLA kategorijā 253 252; 2.MLA kategorijā 812 304; 3.MLA kategorijā 743 847. MLA teritorijā neizmantotā LIZ īpat svars 24,7%. Visu lauku saimniecību skaits MLA teritorijā 107 555. Saimniecību skaits virs 1ha LIZ: 1.MLA kategorijā 11905; 2.MLA kategorijā 45 552; 3.MLA kategorijā 47 414. LIZ platība potenciālajās Natura 2000 teritorijās 87700 ha. Atbalstīto saimniecību skaits: 1.MLA kategorijā 14 589; 2.MLA kategorijā 45 552; 3.MLA kategorijā 47 414. Atbalstīta lauksaimnieciskās darbības platība: 1.MLA kategorijā 297 275; 2.MLA kategorijā 708 400; 3.MLA kategorijā 581 900. Atbalstīta lauksaimnieciskā darbība potenciālajās Natura 2000 teritorijās 17000ha. 78 % no visām lauku saimniecībām MLA teritorijā ienākumu līmenis ir paaugstinājies. Neizmantotās LIZ samazinājums līdz 15 % Lauku saimniecību ienākumu līmeņa starpības samazināšanās par 30% starp MLA teritorijas saimniecībām un ne MLA. Lauku iedzīvotāju migrācijas samazinājums par 5 %. Priekšlaicīgā pensionēšanās (2002.gada dati) Nodrošināt ienākumus gados vecākiem zemniekiem, kuri pārtrauc lauksaimniecisko darbību un atdod (pārdod) savas lauku saimniecības citām personām, kas vēlas attīstīt saimniecisko darbību pārņemtajā saimniecībā vai tās daļā. Veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus. Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu pieaugumu. 11% no visiem lauku saimniecību īpašniekiem ir vecumā no 55 gadiem līdz nacionālās pensijas saņemšanas vecumam. Lauku saimniecībās vidēji apsaimniekotais LIZ ha skaits ir 33ha. Piešķirto pensiju skaits saimniecību atdevējiem 1000. Pensionēto saimniecību darbinieku skaits 300. Saimniecību platība, par kuras pārņemšanu noslēgti jauni līgumi 28 000ha. Atbalstu jaunajiem zemniekiem izmantojušo saimniecības pārņēmēju īpatsvars kopējā pārņēmēju skaitā 90%. Saimniecības īpašnieku vecumā līdz 50 gadiem skaits ir pieaudzis par 1%. Ražošanas produktivitāte un efektivitāte ir pieaugusi uz 1 ha LIZ/dzīvnieku vienību. Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības uz 1 ha LIZ ir pieauguši par 20%. Uzlabojusies lauku saimniecību vadītāju demogrāfiskā struktūra. Atbalsts ražotāju grupām (2003.gada dati) Atbalstīt atzītās ražotāju grupas, kuru izveidošanas mērķis ir palielināt lauku uzņēmēju ienākumus, koncentrējot saražotās produkcijas pārdošanu un virzīšanu tirgū, un samazināt izmaksas, veicot kopīgu lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi un izejvielu iepirkšanu. Veicināt ražotāju grupu veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā), saražotās produkcijas nodrošināšanai pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta. Uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu. Subsīdijas piešķirtas 30 kooperatīvām sabiedrībām ražotāju grupām. Vidējais biedru skaits 112. Vidējais sabiedrības neto apgrozījums 200tūkst. Ls. Atbalstīto ražotāju grupu skaits 50. Ražotāju grupu skaita pieaugums par 56%. Sadarbībai apvienojušos komerciālo lauku saimniecību ražotāju grupu skaita pieaugums par 50%. Ražotāju grupu realizētās produkcijas apjomi ir pieauguši. Ražotāju grupu vidējais apgrozījums ir pieaudzis par 25%. Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai Atbalstīt daļēji naturālās lauku saimniecības, kas vēlas attīstīt un paplašināt saimniecisko darbību. Veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību. Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt saimniecību ienākumu avotu dažādošanu. Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši savu darbību ~ 9 000 lauku saimniecības, kuru ieņēmumi ir no 1000 līdz 10 000EUR gadā (2001.gada VID dati). Daļēji naturālo saimniecību skaits 51120 (2002.g. Lauksaimniecības skaitīšanas dati). Atbalstīto uzņēmumu skaits 15 000. Radītas pilnas slodzes darba vietas 600 (no tām 300 sieviešu). Investīciju projektus citos pasākumos izmantojušas saimniecības 2 900. Ieņēmumu pieaugums no saimnieciskās darbības uzņēmumos 20 %. Nodarbinātības līmeņa uzturēšana. Lauku iedzīvotāju mājsaimniecības ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir palielinājušies par 30%. Standartu sasniegšana Atbalstīt lauku saimniecības, kurās ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas jomās rada papildus izdevumus vai zaudētus ienākumus. Kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar atteikšanos no piešķirtajām piena kvotām. Veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas jomās lauku saimniecībās. Uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem. Nav datu Saimniecību skaits, kas atbalstītas noteiktas jomas ES standartu sasniegšanai 7 500. Dzīvnieku skaits atbalstītajās saimniecībās, kurās ir ieviesti ES standarti saistībā ar dzīvnieku turēšanu dati tiks apkopoti pēc veicamajām aktivitātēm. ES standarti daļēji ieviesti saimniecībās dati tiks apkopoti. ES standarti pilnībā ieviesti saimniecībās dati tiks apkopoti. Atbalstīto saimniecību aizņemtā platība 90 825 ha. ES standartiem atbilstošu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums dati tiks apkopoti. Pieaudzis dzīvnieku skaits, kas tiek turēti ES standartiem atbilstošā fermās tiks apkopoti. Ir pieaudzis ES standartiem atbilstošos apstākļos saražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms uz 1 ha LIZ 8. pielikums. Sociālekonomiskie partneri Ekonomikas ministrija Vides ministrija Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Labklājības ministrija Satiksmes ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija Kultūras ministrija Tieslietu ministrija Eiropas integrācijas birojs Latvijas Attīstības aģentūra Pārtikas un veterinārais dienests Valsts mežu dienests Valsts zivsaimniecības pārvalde Latvijas Vides investīciju fonds Latvijas Vides aizsardzības fonds Vides konsultāciju un monitoringa centrs Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Latvijas Pašvaldību savienība Reģionu attīstības aģentūras Rajonu un vietējās pašvaldības Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte Valsts Zinātnes un pētniecības institūti un pētniecības saimniecības Profesionāli tehniskās lauksaimniecības, mežsaimniecības un apstrādes skolas Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs Latvijas Pieaugušo izglītības centrs Pasaules dabas fonds Lauksaimniecības uzņēmumi, saimniecības/lauksaimnieki Vietējie nelauksaimniecības uzņēmumi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome Dažāda veida gaļas pārstrādes uzņēmumi Piena produktu un piena pārstrādes uzņēmumi Graudkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi Zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumi Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi Kokapstrādes uzņēmumi u.c. 9. pielikums. Latvijas vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku raksturojums un priekšrocības Govju šķirne Latvijas brūnā Šķirne izveidota Latvijā pēdējo triju gadsimtu laikā. Sākuma fāzē tā veidojusies kā 'tautas selekcijas" šķirne, kas sevī asimilējusi vietējo govju gēnus un sporādiski introducēto Rietumeiropas govju šķirņu genofondu. Konkurencē ar citām govju šķirnēm tā 20.gadsimta 30 tajos gados Latvijā kļuva par monošķirni, taču pašlaik šīs šķirnes ģenētiski augstvērtīgo govju skaits ir samazinājies līdz aptuveni 4500 mātītēm un 40 tēviņiem, jo Latvijas lauksaimnieki izvēlas pārsvarā melnraibās govis, kurām ir augstāks izslaukums. Latvijas brūnās šķirnes govs priekšrocības: - laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē; - labs pienīguma koeficients (izslaukuma un dzīvmasas attiecība); - salīdzinot ar melnraibām govīm, ir lielāka izturība pret dažām infekcijas slimībām, piemēram, tuberkulozi; - brūno govju pienam ir labas garšas īpašības, augsts proteīna saturs. Gēnu rezerve būs noderīga, izkopjot kolektīvi veidojamo sarkano šķirņu piena govju populāciju. Govju šķirne Latvijas zilā Šķirnei ir unikāla raksturīga pazīme zilgana apmatojuma krāsa, kas būtiski atšķiras no citām Latvijā esošām govju šķirnēm. Zilo govju populācija ir ļoti sarukusi līdz aptuveni 100 mātītēm un 3 tēviņiem Tomēr joprojām tā vēl ir saglabājusies, pateicoties tās vairākām pozitīvām īpašībām. Priekšrocības: - savdabīga, gaiši zila apmatojuma krāsa, kas dominē pār sarkano un arī melno apmatojuma krāsu un tādējādi var kļūt par ģenētisko marķieri tālākam selekcijas darbam; - laba kāju izturība; - laba spēja adaptēties mainīgā vidē un producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgu piejūras smilšainu augšņu apstākļos; - izturība pret govju leikozi apstākļos, kad Latvijas brūnās un melnraibo šķirņu govis no šīs slimības ievērojami cieš. Cūku šķirne Latvijas baltā Šķirne cēlusies no Latvijas vietējām cūkām, populācijas uzlabošanai lietotas Lielās baltās (Jorkšīras), Bērkšīras un Linkolnas šķirnes cūkas. Šķirnes aktīvās populācijas lielums ir zem kritiskās 300 mātīšu un tēviņu produktīvā vecuma dzīvnieku robežas, tādēļ tās saglabāšana ir ļoti aktuāla Latvijā. Priekšrocības: - laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē; - teicama auglība un labas mātes īpašības; - piemērota vietējiem apstākļiem, stipra konstitūcija, maza stresa jutība; - Latvijas baltā cūku šķirne ir gēnu rezerve, ko izmanto jaunu līniju izveidei, lai uzlabotu liesās gaļas kvalitāti un auglību mātes līnijām; - pieticīgas sliktākos turēšanas un ēdināšanas apstākļos. Aitu šķirne Latvijas tumšgalve Šķirne izveidota, vietējās aitas uzlabojot ar angļu ātraudzīgajām (Sautdaunas, Leisteras, Oksfordšīras, Šropšīras un Hempšīras) gaļas vilnas aitām. Ķermeņa apmatojums balts, galva tumša. Abu dzimumu dzīvnieki ir toli. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums ir aptuveni 350 mātīšu un 50 tēviņu produktīvā vecumā, un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir kļuvusi šķirnes populācijas aktīvi audzētā daļa (pārraudzītie ganāmpulki). Šīs šķirnes priekšrocības ir laba kāju izturība un laba spēja adaptēties mainīgā vidē (nabadzīgās ganībās). Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgs Šķirne cēlusies no Latvijas vietējo zirgu populācijas, uzlabojot to ar Žemaišu un Igaunijas zirgiem (18. 19.gs.); vēlāk (20.gs.) izmantotas Oldenburgas, Groningenas šķirnes. Vieglāka tipa veidošanai lietoti Hanoveras, Mēklenburgas, Brandenburgas, Pomerānijas, Traķēnes, arī pilnasiņu Angļu, Arābu ērzeļi. Šķirnes populācija ir skaitliskā ziņā neliela, un problemātiska ir daudzu audzētāju aizraušanās ar importa vaislinieku izmantošanu. Atbilstoši aprēķiniem produktīvā vecumā ir aptuveni 460 mātīšu un 20 tēviņu. Nepieciešams saglabāt vietējiem apstākļiem labāk adaptēto vietējo vērtīgāko ērzeļu līniju pārstāvjus. Priekšrocības: - labi adaptējas mitrajā piejūras klimatā; - zirgi ir labsirdīgi un mierīgi, piemēroti tūrismam, iejādei un konkūram. Visas šīs šķirnes ir iekļautas Nacionālajos gēnu rezerves ganāmpulkos un ir nepieciešama to ģenētisko resursu saglabāšana. Latvijas vietējās šķirnes kaza Šķirne izveidota pēdējo divu gadsimtu laikā. Tā cēlusies vietējās kazas uzlabojot ar Megrinas, Krievijas, Togenburgas, Tīringas, Vācu baltā dižciltīgās, Zānes kazu šķirnēm. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums atbilstoši aprēķiniem ir zem kritiskās 4393 kazu (Valsta aģentūras 'Lauksaimniecības datu centrs" dati. 18.10.2005.) produktīvā vecuma dzīvnieku robežas un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir kļuvusi šķirnes populācijas aktīvi audzētā daļa (pārraudzītie ganāmpulki). Latvijas vietējās šķirnes kazu skaits ir zem Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai. I pielikumā minētā robežlieluma, kad uzskata, ka vietējai šķirnei draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā 10000 (vaislas mātīšu skaits). Latvijas vietējās kazu šķirnes priekšrocības: ir laba izturība pret dažādām infekcijas slimībām, laba spēja adaptēties mainīgā vidē, spēja producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgās ganībās. Latvijā vietējā kazu šķirne ir būtiska tradicionālās lauku ainavas sastāvdaļa. Taču tās nav tikai ainavas elements, kazas ir piemērotas skarbajiem ganīšanās apstākļiem aizaugušās teritorijās, tādejādi kļūstot par nozīmīgu līdzekli, uzturot kārtību maza izmēra pļavās un saglabājot lauku ainavu. Atzīšanas kritēriji dzīvnieka atbilstībai šķirnei a) Latvijas brūnās govju šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir vismaz 80 %; b) Latvijas zilās govju šķirnes visi vaislas dzīvnieki, kas atbilst šķirnes tipiskumam saskaņā ar izstrādātu un apstiprinātu ciltsdarba programmu; c)Latvijas baltās cūku šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir vismaz 75% un produktivitātes rādītāji atbilstoši Latvijas baltās šķirnes prasībām: - auglība 11; - saglabāto sivēnu skaits 9,5; - pupu skaits 14; - svars mēneša vecumā 8 kg; - tukšās dienas 26; - speķa biezums pie 95 kg 15,5 mm; - 100 kg sasniedz 184 dienas; d)Latvijas tumšgalves aitu šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir virs 75 % un produktivitātes rādītāji atbilstoši Latvijas tumšgalves šķirnes prasībām: - dzīvmasa: aitām 60 kg/teķiem 90 kg; - nocirpums: aitām 3,5 kg/teķiem 5,2 kg; - vilnas garums 8 cm; - vilnas smalkums 48 56 (pēc Bredforda klasifikācijas); - auglība 150 %; e) Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki, kuri ir ierakstīti Valsts ciltsgrāmatā un kuri pieder pie Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ģenealoģiskām līnijām. f) Latvijas vietējās kazu šķirnes visi vaislas dzīvnieki, kuri ierakstīti Valsts ciltsgrāmatā un atbilst šķirnes prasībām saskaņā ar izstrādāto ciltsdarba programmu. 10. pielikums. Iesniedzamie dokumenti LAD 'Agrovides" pasākuma administrēšana a)Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikāts vai pārejas perioda sertifikāts/izziņa (kopija) par pieteikšanos saimniecības darbības uzsākšanai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu prasībām; lauku bloku karte ar norādi par sertifikācijas procesam pakļautām platībām un attiecīgajiem kultūraugiem. Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: iesniegums; sertifikāts vai izziņa par sertificējamo platību un kultūraugiem kārtējā gadā; lauku bloku karte kārtējam gadam. b)Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; lauku bloku karte ar atzīmētu zālāju platību, kurā attiecīgā aktivitāte tiks veikta rakstveida līgums starp atbalsta saņēmēju un lopu īpašnieku, ja lopi nepieder atbalsta saņēmējam (ekstensīvās noganīšanas gadījumā). Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: iesniegums; kārtējā gada iesniegums un lauku bloku karte kārtējam gadam. c)Buferjoslu ierīkošana Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai. Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: iesniegums; aizpildīta lauku bloku karte. d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegts vērtējums par dzīvnieka atbilstību šķirnes aprakstam un ciltsdokumentiem. Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: iesniegums; izziņa no šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas par subsidējamā dzīvnieka kvalitātes rādītāju uzturēšanu. e)Erozijas ierobežošana Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai. Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: iesniegums; lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai. Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; lauku bloku karte; Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: iesniegums un lauku bloku karte kārtējam gadam. Priekšlaicīgā pensionēšanās Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: a) saimniecības atdevējam: iesniegums, pases kopija vai komercdarbības reģistrācijas apliecība; pārņemšanai paredzētās zemes un cita lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotā īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti; esošie zemes nomas līgumi; gada ienākumu deklarācijas D3 pielikums vai komersanta gada pārskats (kopija) par pēdējiem 4 noslēgtiem gadiem ar VID atzīmi; dokumenti, kas apliecina, ka pēdējos 10 gadus pretendents ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību; iesniegums, kas apliecina 4 pēdējo noslēgto gadu vidējo lauksaimnieciskās darbības ieņēmumu apjomu un to daļu kopējo ieņēmumu struktūrā, ja šāda informācija nav atspoguļota komersanta gada pārskatos; apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām. Pēc atbalsta piešķiršanas akceptēšanas: īpašuma pirkuma/dāvinājuma līguma kopija. b) saimniecības strādniekam: iesniegums, pases kopija; darba līgums, kas apliecina, ka viņš pēdējo četru gadu laikā nododamajā saim niecībā ir nostrādājis divus pilna darba laika gadus; dokumenti, kas apliecina, ka pēdējo 5 gadu laikā vismaz pusi no sava darba laika ir nostrādājis kā lauku saimniecības palīgs vai strādnieks; apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām. c) saimniecības pārņēmējam: iesniegums, pases kopija vai komercdarbības reģistrācijas apliecība; saimniecības pārņēmēja un nodevēja savstarpēja vienošanās priekšlīgums par saimniecības pārņemšanu; komercdarbības plāns, kurā pārņēmējs atspoguļo iegūtās saimniecības daļas vai tikai zemes izmantošanu savā saimnieciskajā darbībā un savas saimniecības dzīvotspējas nodrošināšanu pēc 3 gadiem; komercdarbības plāna īstenošanai atbilstošu izglītību un profesionālās iemaņas apliecinoši dokumenti (sertifikāti, diplomi); apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām. Saistību laikā iesniedzamie dokumenti saimniecības saņēmējam: iepriekšējā noslēgtā gada pārskats vai gada ienākumu deklarācijas pielikums D3 'Ieņēmumi no saimnieciskās darbības" (kopija) ar VID atzīmi par saņemšanu; ikgadējais ziņojums par saimniecisko darbību pārskata gadā. Atbalsts ražotāju grupām Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums; biedru reģistrs; iepriekšējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija); atzīšanas komisijas atzinums (kopija) par ražotāju grupas atzīšanu; apliecinājums par paraksttiesībām. Katru gadu iesniedzamie dokumenti: iepriekšējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija); atzīšanas komisijas atzinums (kopija) par ražotāju grupas atzīšanu kārtējā gadā. Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti: iesniegums, lauku saimniecības/saimniecības attīstības plāns, kurā ir ietverts: saimnieciskās darbības apraksts; sasniedzamie mērķi; īstenojamie starpposmi; paredzamie tīrie ienākumi; paredzamie izdevumi turpmākajos 5 gados; veicamās aktivitātes katram no turpmākajiem 5 gadiem (t.sk., apmācības); sagaidāmā finanšu plūsma turpmākas ekonomiskās dzīvotspējas apliecināšanai; reģistrācijas apliecība vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija; pēdējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pēdējā noslēgtā gada 'Gada ienākumu deklarācija" (kopija, ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu 'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija); Saistību laikā iesniedzamie dokumenti: ikgadējā atskaite; pārskata gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pārskata gada 'Gada ienākumu deklarācija" (kopija ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu 'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija). Standartu sasniegšana Pretendēšanai uz atbalstu iesniedzamie dokumenti: iesniegums; nacionāli atzītas kompetentas institūcijas izziņa par neatbilstību ES standartiem kādā no jomām (atbilstoši atbalstāmām aktivitātēm) saimniecībā; standartu sasniegšanas plāns, kuru apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta institūcija par to, ka veicamie darbi nodrošinās ES standartu sasniegšanu; plānošanas un arhitektūras uzdevums vai Apliecinājuma karte, vai būvniecības atļauja (kopija) (aktivitātes: 'Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā", 'Kūtsmēslu krātuvju būvniecība"); mazēkas (lauku apvidū) apjoma un būvvietas saskaņojums būvvaldē (kopija) (aktivitāte: 'Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā"); atļauja A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai (kopija) (aktivitāte: 'Kūtsmēslu krātuvju būvniecība", ja saimniecība neatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā); mākslīgās ventilācijas sistēmas ierīkošanas apliecinoši dokumenti (kopija) (aktivitāte: 'Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju"); reģistrācijas apliecība vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija; pēdējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pēdējā noslēgtā gada 'Gada ienākumu deklarācija" (kopija, ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu 'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija); apliecinājums, ka iesniegumu parakstījumi atbildīgā persona, kurai ir paraksttiesības (oriģināls). Investīciju saistību laikā iesniedzamie dokumenti: ikgadējā atskaite par veiktajiem darbiem saskaņā ar līgumu. Iesniedzamie dokumenti pēc kompensācijas izmaksas pēdējā gada: pēc standarta sasniegšanas nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par attiecīgā ES standarta sasniegšanu saimniecībā; akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, gadījumos, ja veikta būvniecība vai rekonstrukcija; urbuma pase (kopija) (aktivitāte: 'Ūdensapgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs). 11. pielikums. Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros Vispārēji pārkāpumi un sodi attiecībā uz visiem vai atsevišķiem pasākumiem Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta pretendents neievēro atbalsta saņemšanai nepieciešamos noteikumus. Iesniegums vai attiecīgā platība tiek noraidīta. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. 2. Pretendents ir iesniedzis iesniegumu/ikgadējo iesniegumu, bet viņš/viņa neatbild uz turpmākiem LAD pieprasījumiem. Iesniegums vai tā neatbilstošais elements tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. 3. Neskaidrību gadījumā pēc vizuālas/administratīvas kontroles pieteicējs ir iesniedzis labojumus ar tām pašām kļūdām un neatbilstībām. Iesniegums vai tā neatbilstošais elements tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. 4. Pretendents ir sniedzis nepatiesas ziņas rupjas neuzmanības dēļ. Pretendents tiek izslēgts no attiecīgajiem lauku atbalsta pasākumiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1257/1999 attiecīgajā nodaļā, uz kalendāro gadu. Ja nepatiesa informācija ir sniegta tīši, pretendents tiek izslēgts no šiem lauku atbalsta pasākumiem arī nākamajā gadā. 5. Pretendents nav iesniedzis visus vai daļu no papildus dokumentiem. Iesniegums tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. 6. Atbalstam pieteiktā teritorija atrodas ārpus atbalstāmās teritorijas. Attiecīgā neatbilstošā platība tiek noraidīta. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. 7. Pārdeklarētā platība ir robežās no 0 % līdz 3 % (ieskaitot) vai līdz 2 ha (ieskaitot). Platības pārdeklarācijas sankcijas netiek piemērotas un atbalsts tiek aprēķināts, par pamatu ņemot konstatēto platību. 8. Pārdeklarētā platība ir robežās no 3 % vai virs 2 ha (neieskaitot) līdz 20 % (ieskaitot). Atbalsts tiek aprēķināts, par pamatu ņemot konstatēto platību, ko samazina par pārdeklarētās platības (ha) divkāršu apjomu. 9. Pārdeklarētā platība ir lielāka par 20 %. Atbalsts konkrētajā gadā netiek piešķirts. 10. Saistības ir pārtrauktas. Viss saņemtais atbalsts, t.sk., saskaņā ar Civillikumu aprēķinātie procenti 6 % gadā (izņemot, ja plānā tiek paredzēts citādi) , tiek atmaksāts LAD. Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju. 2. Atbalsta pretendents nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/22/EK noteikumiem. Atbalsts tekošajā gadā netiek izmaksāts. 3. Atbalsta pretendents ir iesniedzis iesniegumu pēc Lauku atbalsta dienesta noteiktā pēdējā datuma atbalsta iesniegumu iesniegšanai. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 1 % apmērā par katru nokavēto darba dienu. Ja nokavētas vairāk kā 25 kalendārās dienas, iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu. Force majeur gadījumā atbalsta samazinājums netiek piemērots. 4. Pretendents nav iesniedzis iesniegumu. Atbalsta maksājums pretendentam tekošajā gadā netiek atļauts. Aiznākamajā gadā pretendents ir tiesīgs pieteikties. Pasākums: Agrovide Nr. Pārkāpums Sods 1. Pretendents nav iesniedzis iesniegumu. Atbalsta maksājums pretendentam tekošajā gadā netiek atļauts. Aiznākamajā gadā pretendents ir tiesīgs pieteikties. Iesnieguma iesniegšanas aizlieguma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju. 2. Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis dokumentu, kas apliecina lauksaimnieciskās darbības veikšanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo platību netiek izmaksāts par tekošo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts par attiecīgo platību. 3. Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai. Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam vai saimniecības saņēmējs nepārņem šīs saistības, atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu. Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju. 2. Atbalsta saņēmējs savā saimniecībā ir noganījis mazāk nekā 0,65 vai vairāk nekā 0,74 dzīvnieku vienības uz bioloģiski vērtīgā zālāja ha. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums netiek izmaksāts par tekošo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. 3. Pieteiktā platībā saimniecībā nav bioloģiski vērtīgā zālāja. Visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo lauku tiek atmaksāts. 4. Atbalsta saņēmējs ir nopļāvis pieteikto platību pirms 10.jūlija un/vai pēc 10.septembra. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums attiecīgajam laukam netiek izmaksāts par tekošo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo lauku tiek atmaksāts. 5. Atbalsta saņēmējs nav novācis zāli pēc pļaušanas. Atbalsts tekošajā gadā par attiecīgo platību netiek izmaksāts. 6. Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai. Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju. 2. Atbalsta saņēmējs ir nopļāvis pieteikto platību pirms 10.jūlija un/vai pēc 10.septembra. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums attiecīgajai joslai netiek izmaksāts par tekošo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo joslu tiek atmaksāts. 3. Atbalsta saņēmējs nav novācis zāli pēc pļaušanas. Atbalsts tekošajā gadā par attiecīgo platību netiek izmaksāts. 4. Ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm (stāvu krastu gadījumā no tā augšējās malas) buferjoslas platums ir mazāks nekā 10 m no krasta līnijas. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. 5. Grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, buferjoslas platums ir mazāks nekā 4 m no grāvja malas. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. 6. Tīrumu buferjoslas platums ir mazāks nekā 4 m. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. 7. Buferjoslā nav ierīkots ilggadīgs zālājs. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. 8. Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai. Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu. Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju. 2. Atbalstam pieteiktās šķirnes dzīvnieks tiek nodots, pārdots, uzdāvināts vai likvidēts un šāda darbība netiek attaisnota ar īpašiem apstākļiem. Atbalsta pretendents atmaksā saņemto atbalstu par nodoto, pārdoto, uzdāvināto vai likvidēto dzīvnieku. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana Nr. Pārkāpums Sods 1 Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10% apmērā par katru pārkāpto kritēriju. 2 Atbalsta saņēmējs nav nodrošinājis kārtējā gadā zaļās platības vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums netiek izmaksāts par kārtējo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un viss iepriekš saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. 3 Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai. Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu. Pasākums: Priekšlaicīga pensionēšanās Nr. Pārkāpums Sods 1. Saimniecības atdevējs veic komerciālu lauksaimniecisko darbību. Pirmā pārkāpuma gadījumā tiek piemērots gada pensijas samazinājums 20 % apmērā. Otrā pārkāpuma gadījumā saimniecības atdevējs tiek izslēgts no atbalsta un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD. 2. Saimniecības pārņēmējs 5 gadu periodā pēc saimniecības pārņemšanas pārtrauc saimniecisko darbību (lauksaimniecisku vai nelauksaimniecisku) iegūtajā saimniecībā. Saimniecības pārņēmējam attiecīgajā kalendārajā gadā, kā arī nākamajā gadā tiek liegta iespēja pieteikties un/ vai saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna pasākumu ietvaros. 3. Saimniecības pārņēmējs neturpina saimnieciskās (lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās) darbības attīstību iegūtajā saimniecībā, t.i., nesasniedz saimniecības ekonomisko dzīvotspēju. Saimniecības pārņēmējam attiecīgajā kalendārajā gadā, kā arī nākamajā gadā tiek liegta iespēja pieteikties un/ vai saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna pasākumu ietvaros. 4. Atdotās saimniecības strādnieks, kurš ir saņēmis pensijas piešķiršanas apstiprinājumu, turpina veikt jebkādu lauksaimniecisku darbu atdotajā vai citā saimniecībā. Iesniegums tiek noraidīts un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts. Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām Nr. Pārkāpums Sods 1. Ražotāju grupa netiek atzīta, veicot ikgadējo atzīšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.328 'Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atzīšanas kārtība". Līgumsaistības starp Lauku atbalsta dienestu un pretendentu tiek turpinātas un atbalsts par pēdējo gadu saskaņā ar pasākuma noteikumiem netiek izmaksāts. Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai Nr. Pārkāpums Sods 1. Saimnieciskās darbības neto apgrozījuma pieaugums pirmajos trijos gados ir mazāks par 30 %. Turpmāk atbalsts netiek izmaksāts. 2. Saimniecībā netiek sasniegts plānotais mērķis vai mērķi pirmo trīs gadu periodā. Turpmāk atbalsts netiek izmaksāts. 3. Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis ikgadējo atskaiti. Atbalsts tekošajā gadā un turpmākajos gados netiek izmaksāts. Pasākums: Standartu sasniegšana Nr. Pārkāpums Sods 1. Atbalsta saņēmējs nav sasniedzis standartu noteiktajā laika periodā. Samaksātais atbalsts tiek atmaksāts. 2. Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis ikgadējo atskaiti. Samaksātais atbalsts tiek atmaksāts LAD un atlikušais atbalsts netiek izmaksāts 12. pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā MLA maksājumu noteikšana Platība Vidējā svērtā auglība (ballēs) Starpība salīdzinājumā ar platībām, kas nav MLA Kompensācija LVL/ha Maksājuma samazinājums LVL/ha EUR/ ha Papildus piezīmes Nav MLA 45,5 Kompensācija ir balstīta uz MLA un teritorijas, kas nav MLA, auglības ballu starpību. Katra auglības balle saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumiem nr. 341 ir vienāda ar 70 kg/ha jeb 3,71 LVL/ha rudzu, kas var tikt iegūti lauksaimnieciskajā darbībā citos vienlīdzīgos apstākļos. MLA 1. kategorija 39,7 5,8 21 5% 20 33 MLA 2. kategorija 37,1 8,4 31 10% 28 46 MLA 3. kategorija 31,4 14,1 52 25% 39 64 Aprēķini Natura 2000 teritorijām Vienības Papildus piezīmes Vidējie tīrie ienākumi saimniecībā, LVL 1733,00 Vidējie lauku saimniecības tīrie ienākumi ir iegūti no SUDAT 2002. gada datiem. Aprēķini par teritorijām, kas nav MLA, ir balstīti uz Zemgales reģionu. Sakarā ar ierobežojumiem lauksaimnieciskās darbības veikšanai, tīrie ienākumi samazinās par 30%. Vidējais saimniecības lielums, ha 22,40 Vidējie tīrie ienākumi uz ha, LVL 77,37 Neiegūtie tīrie ienākumi 30%, LVL/ha 23,21 Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām platībās, kas nav MLA, EUR 38,0 Vidējā svērtā auglība (ballēs) platībās, kas nav MLA 46,6 Kompensācija, EUR/balles 0,816 Vidējā svērtā auglība (ballēs) 1. kategorijas MLA 40,3 Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 1. kategorijas MLA, EUR 32,9 Vidējā svērtā auglība (ballēs) 2. kategorijas MLA 37,1 Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 2. kategorijas MLA, EUR 30,3 Vidējā svērtā auglība (ballēs) 3. kategorijas MLA 31,4 Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 2. kategorijas MLA, EUR 25,6 13. pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Agrovide Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību Augseka Starpība starp tradicionālo un pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību (EUR/ha) Papildus piezīmes Zālājs 41 Maksājuma aprēķinā ir iekļauti sertifikācijas izdevumi. Informāciju par vidējiem izdevumiem uz ha ir iesniegusi Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Aprēķins ir balstīts uz 6 gadu augseku, kas ir visbiežāk izmantotā sistēma Latvijā. Zālājs 41 Kvieši 96 Auzas 70 Mieži 87 Kartupeļi 449 Vidēji 131 Sertifikācijas izdevumi 8 Kopā 139 Zālāji (pāreja uz bioloģisko ražošanu) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Zālāju audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 28 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 25,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 20,00 5,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 17,80 Ražība t/ha 12,82 4,98 Cena LVL/t 6,00 Cena LVL/t 6,00 0,00 Zālāja vērtība uz 1 ha 106,80 Zālāja vērtība uz 1 ha 76,90 29,90 Tīrie ienākumi 81,80 Tīrie ienākumi 56,90 24,90 EUR 41 Kvieši (pāreja uz bioloģisko ražošanu) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Kviešu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 35 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 40,50 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 40,00 0,50 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 2,59 Ražība t/ha 1,68 0,91 Cena LVL/t 65,00 Cena LVL/t 65,00 0,00 Kviešu vērtība uz 1 ha 168,35 Kviešu vērtība uz 1 ha 109,43 58,92 Tīrie ienākumi 127,85 Tīrie ienākumi 69,43 58,42 EUR 96 Auzas (pāreja uz bioloģisko ražošanu) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Auzu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 40 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 32,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 35,00 - 3,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 1,86 Ražība t/ha 1,12 0,74 Cena LVL/t 53,00 Cena LVL/t 53,00 0,00 Auzu vērtība uz 1 ha 98,58 Auzu vērtība uz 1 ha 59,15 39,43 Tīrie ienākumi 66,58 Tīrie ienākumi 24,15 42,43 EUR 70 Mieži (pāreja uz bioloģisko ražošanu) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Miežu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 40 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 32,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 35,00 - 3,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 1,93 Ražība t/ha 1,16 0,77 Cena LVL/t 65,00 Cena LVL/t 65,00 0,00 Miežu vērtība uz 1 ha 125,45 Miežu vērtība uz 1 ha 75,27 50,18 Tīrie ienākumi 93,45 Tīrie ienākumi 40,27 53,18 EUR 87 Kartupeļi (pāreja uz bioloģisko ražošanu) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Kartupeļu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 45 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 160,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 140,00 20,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 13,07 Ražība t/ha 7,19 5,88 Cena LVL/t 50,00 Cena LVL/t 50,00 0,00 Kartupeļu vērtība uz 1 ha 653,50 Kartupeļu vērtība uz 1 ha 359,43 294,08 Tīrie ienākumi 493,50 Tīrie ienākumi 219,43 274,08 EUR 449 Bioloģiskā lauksaimniecība Augseka Starpība starp tradicionālo un bioloģisko lauksaimniecību (EUR/ha) Papildus piezīmes Zālājs 27 Maksājuma aprēķinā ir iekļauti sertifikācijas izdevumi. Informāciju par vidējiem izdevumiem uz ha ir iesniegusi Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Aprēķins ir balstīts uz 6 gadu augseku, kas ir visbiežāk izmantotā sistēma Latvijā. Zālājs 27 Kvieši 54 Auzas 45 Mieži 56 Kartupeļi 235 Vidēji 74 Sertifikācijas izdevumi 8 Kopā 82 Zālāji (bioloģiskā ražošana) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Zālāju audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 20 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 25,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 20,00 5,00 Ienākumi Ienākumi Zālāju ražība t/ha 17,80 Zālāju ražība t/ha 14,24 3,56 Cena LVL/t 6,00 Cena LVL/t 6,00 0,00 Zālāju vērtība uz 1 ha 106,80 Zālāju vērtība uz 1 ha 85,44 21,36 Tīrie ienākumi 81,80 Tīrie ienākumi 65,44 16,36 EUR 27 Kvieši (bioloģiskā ražošana) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Kviešu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 20 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 40,50 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 40,00 0,50 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 2,59 Ražība t/ha 2,07 0,52 Cena LVL/t 65,00 Cena LVL/t 65,00 0,00 Kviešu vērtība uz 1 ha 168,35 Kviešu vērtība uz 1 ha 134,68 33,67 Tīrie ienākumi 127,85 Tīrie ienākumi 94,68 33,17 EUR 54 Auzas (bioloģiskā ražošana) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Auzu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 32,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 35,00 - 3,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 1,86 Ražība t/ha 1,40 0,47 Cena LVL/t 53,00 Cena LVL/t 53,00 0,00 Auzu vērtība uz 1 ha 98,58 Auzu vērtība uz 1 ha 73,94 24,65 Tīrie ienākumi 66,58 Tīrie ienākumi 38,94 27,65 EUR 45 Mieži (bioloģiskā ražošana) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Miežu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 32,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 35,00 - 3,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 1,93 Ražība t/ha 1,45 0,48 Cena LVL/t 65,00 Cena LVL/t 65,00 0,00 Miežu vērtība uz 1 ha 125,45 Miežu vērtība uz 1 ha 94,09 31,36 Tīrie ienākumi 93,45 Tīrie ienākumi 59,09 34,36 EUR 56 Kartupeļi (bioloģiskā ražošana) Tradicionālā lauksaimniecība Bioloģiskā lauksaimniecība Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Kartupeļu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha 160,00 Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha 140,00 20,00 Ienākumi Ienākumi Ražība t/ha 13,07 Ražība t/ha 9,80 3,27 Cena LVL/t 50,00 Cena LVL/t 50,00 0,00 Kartupeļu vērtība uz 1 ha 653,50 Kartupeļu vērtība uz 1 ha 490,13 163,38 Tīrie ienākumi 493,50 Tīrie ienākumi 350,13 143,38 EUR 235 Pašreizējos apstākļos bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus ir samērā ierobežots un lielākā daļa produktu tirgū tiek pārdoti par tradicionālās lauksaimniecības produktiem līdzvērtīgām cenām. Viens no tā iemesliem ir ierobežotais bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus. Paredzams bioloģiskās lauksaimniecības produktu cenu paaugstinājums, jo palielināsies iedzīvotāju ienākumi, tomēr, pašreiz nav veikti nekādi aprēķini. Tāda pati neskaidrība ir attiecībā uz eksporta iespējām. Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, nepieciešams laiks, lai piemērotu ražošanas apjomus eksportēšanai. Ņemot vērā šīs grūti novērtējamās prognozes, nekādi papildus maksājumi netiek veikti. Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos Ekstensīvā ganīšana Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Pielietojot agrovides metodes, pļaušanas izdevumi palielinās sakarā ar ekstensīvās ganīšanas radītiem sarežģītākiem apstākļiem, kā rezultātā pļavas tiek mazāk noganītas un tajās paliek vairāk zāles atlikumu. Mēslošana 72,00 Mēslošana 0,00 - 72,00 Pļaušana 13,50 Pļaušana 23,00 9,50 Papildus nožogojums 18,50 18,50 Kopā 85,50 Kopā 41,50 - 44,00 Ienākumi Ienākumi Piena izslaukums samazinās sakarā ar to, ka dzīvnieku blīvums tiek samazināts no 1 govs/ha uz 0,7 govs/ha. Piena izslaukums, t 3,80 Piena izslaukums, t 2,66 - 1,14 Piena cena, LVL/t 100,00 Piena cena, LVL/ t 100,00 Piena vērtība, LVL 380,00 Piena vērtība, LVL 266,00 114,00 Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. Tīrie ienākumi 294,50 Tīrie ienākumi 224,50 70,00 EUR 114,75 20 % ieinteresētības likme 138 Vēlā pļaušana Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes 1. pļaušana (pabeigta jūnija sākumā) Pļaušana (pabeigta pēc 10.jūlija) Izdevumi Izdevumi Pielietojot agrovides metodes, siena vērtība ir ievērojami zemāka par 30 % sakarā ar siena zemo kvalitāti. Pielietojot agrovides metodes, pļaušanas izdevumi palielinās sakarā ar daudz sarežģītākiem apstākļiem, jo zāle ir cietāka. Mēslošana 48,19 Mēslošana 0,00 Pļaušana, presēšana smalcināšana), transports, sastatņu sagatavošana 129,93 Pļaušana 23,00 Ārdīšana un kraušana zārdos 16,00 Savākšana 25,00 Transports 5,00 Kopā 178,12 Kopā 69,00 - 109,12 Ienākumi Ienākumi Skābbarība, t/ha 8,00 Siens, t/ha 3,00 Skābbarības cena, LVL/t 25,00 Siena cena, LVL/t 10,00 Skābbarības vērtība, LVL 200,00 Siena vērtība, LVL 30,00 170,00 Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem. 2. pļaušana (pabeigta augustā) Izdevumi Pļaušana 13,50 Pļaušana tiek veikta tikai vienreiz Ārdīšana un kraušana zārdos 7,70 Savākšana 9,80 Transports 5,00 Kopā 36,00 Ienākumi Siens, t/ha 3,00 Siena cena, LVL/t 15,00 Siena vērtība, LVL 45,00 Tīrie ienākumi 31,00 Tīrie ienākumi - 39,00 70,00 EUR 114,75 20 % ieinteresētības likme 138 Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana Virszemes ūdensobjektu buferjoslas Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Siena vērtība ir 10 LVL/t sakarā ar tās zemo kvalitāti un zemo lopbarības vērtību. Zemes apstrāde 36,20 Pļaušana 23,00 Sēja 10,30 Ārdīšana un kraušana zārdos 16,00 Ražas novākšana, transports 31,50 Savākšana 25,00 Transports 5,00 - 73,00 Kopā 78,00 Kopā 69,00 Ienākumi Ienākumi Labības raža, t 2,60 Siena raža, t/ha 3,00 Labības cena, LVL/t 65,00 Siena cena, LVL/t 10,00 Labības vērtība, LVL 169,00 Siena vērtība, LVL 30,00 139,00 Tīrie ienākumi 91,00 Tīrie ienākumi - 39,00 130,00 EUR 213,11 20 % ieinteresētības likme 256 Ūdenstilpju un ūdensteču gadījumā buferjoslas platums ir 10 m, EUR/m 0,256 Grāvju gadījumā buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas, EUR/m 0,102 Tīrumu buferjoslas Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Siena vērtība ir 10 LVL/t sakarā ar tās zemo kvalitāti un zemo lopbarības vērtību. Zemes apstrāde 36,20 Pļaušana 23,00 Sēja 10,30 Ārdīšana un kraušana zārdos 16,00 Mēslošana un augu aizsardzība 59,00 Savākšana 25,00 Ražas novākšana, transports 31,50 Transports 5,00 Kopā 137,00 Kopā 64,00 - 73,00 Ienākumi Ienākumi Sakarā ar tīrumu buferjoslu ierīkošanu negūtie ienākumi ir augstāki sakarā ar to, ka pirms buferjoslu ierīkošanas nebija ierobežojumu attiecībā uz mēslojuma un augu pesticīdu lietošanu. Tas nodrošina ievērojami lielāku ražu. Labības raža, t 5,50 Siena raža, t 3,00 Labības cena, LVL/t 65,00 Siena cena, LVL/t 10,00 Labības vērtība, LVL 357,50 Piena vērtība, LVL 30,00 327,50 Tīrie ienākumi 220,50 Tīrie ienākumi -34,00 254,50 EUR 417,21 7,5 % ieinteresētības likme 449 EUR/m buferjoslas platums ir 4 m 0,180 Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana Govju šķirne 'Latvijas brūnā" Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Parastā prakse ir balstīta uz melnbalto govju šķirni. Lopbarība 624,00 Lopbarība 588,00 - 36,00 Veterinārie izdevumi 77,00 Veterinārie izdevumi 65,00 - 12,00 Piena cena agrovides gadījumā ir zemāka sakarā ar zemāku piena kvalitāti, tā kā lielākā daļa lauku saimniecību, kas audzē Latvijas brūnās govis, ir mazākas par vidējo, tādēļ tām ir grūtāk nodrošināt augstāko piena kvalitāti. Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai 52,00 Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai 43,00 - 9,00 Šķirnes reproducēšana 77,00 Šķirnes reproducēšana 65,00 - 12,00 Izdevumi agrovides gadījumā ir zemāki sakarā ar zemāku produktivitāti. Pakaiši un aprīkojums 83,00 Pakaiši un aprīkojums 79,00 - 4,00 Kopā 913,00 Kopā 840,00 - 73,00 Ienākumi Ienākumi Piena izslaukums, kg 6000 Piena izslaukums, kg 5000 - 1000,00 Piena cena, EUR/kg 0,157 Piena cena, EUR/kg 0,150 - 0,01 Piena vērtība, EUR 942,00 Piena vērtība, EUR 750,00 192,00 Tīrie ienākumi 29,00 Tīrie ienākumi - 90,00 119,00 10 % ieinteresētības likme 131 Govju šķirne 'Latvijas zilā" Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Parastā prakse ir balstīta uz melnbalto govju šķirni. Lopbarība 624,00 Lopbarība 572,00 - 52,00 Veterinārie izdevumi 77,00 Veterinārie izdevumi 63,00 - 14,00 Piena cena agrovides gadījumā ir zemāka sakarā ar zemāku piena kvalitāti, tā kā lielākā daļa lauku saimniecību, kas audzē Latvijas zilās govis, ir mazākas par vidējo, tādēļ tām ir grūtāk nodrošināt augstāko piena kvalitāti. Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai 52,00 Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai 42,00 - 10,00 Šķirnes reproducēšana 77,00 Šķirnes reproducēšana 63,00 - 14,00 Pakaiši un aprīkojums 83,00 Pakaiši un aprīkojums 79,00 - 4,00 Kopā 913,00 Kopā 819,00 - 94,00 Ienākumi Ienākumi Tie paši izdevumi agrovides gadījumā ir zemāki sakarā ar zemāku produktivitāti. Piena izslaukums, kg 6000 Piena izslaukums, kg 4500 - 1500,00 Piena cena, EUR/kg 0,157 Piena cena, EUR/kg 0,150 - 0,01 Piena vērtība, EUR 942,00 Piena vērtība, EUR 675,00 267,00 Tīrie ienākumi 29,00 Tīrie ienākumi - 144,00 173,00 15 % ieinteresētības likme 199 Cūku šķirne 'Latvijas baltā" Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Izdevumi par abām šķirnēm ir aptuveni vienādi. 0,00 Gaļas ieguve ir aprēķināta par 1 sivēnmātes 18 nobarojamām cūkām Kopā 0,00 Kopā 0,00 0,00 Ienākumi Ienākumi Gaļas cena ir zemāka sakarā ar Baltās cūkas šķirnes lielāku tauku saturu. Gaļas ieguve, kg 1800 Gaļas ieguve, kg 1800 0,00 Gaļas cena, EUR/kg 0,985 Gaļas cena, EUR/kg 0,907 Gaļas vērtība, EUR 1773,18 Gaļas vērtība, EUR 1632,60 140,58 Tīrie ienākumi 1773,18 Tīrie ienākumi 1632,60 140,58 5 % ieinteresētības likme 148 Aitu šķirne 'Latvijas tumšgalve" Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Latvijas tumšgalves šķirne ir salīdzināta ar Vācijas tumšgalves šķirni. Latvijas tumšgalves aitām ir mazāks svars, un gaļas cena ir zemāka sakarā ar lielāku tauku saturu. Vilna ir rupjāka, tādēļ tai ir zemāka kvalitāte un zemāka cena. Lopbarība 125,00 Lopbarība 114,00 - 11,00 Veterinārie izdevumi 13,00 Veterinārie izdevumi 11,00 - 2,00 Šķirnes reproducēšana 13,00 Šķirnes reproducēšana 11,00 - 2,00 Pakaiši un aprīkojums 17,00 Pakaiši un aprīkojums 15,00 - 2,00 Kopā 168,00 Kopā 151,00 - 17,00 Ienākumi Ienākumi Gaļas ieguve, kg 70 Gaļas ieguve, kg 60 - 10,00 Gaļas cena, EUR/kg 2,46 Gaļas cena, EUR/kg 1,64 - 0,82 Gaļas vērtība, EUR 172,13 Gaļas vērtība, EUR 98,36 73,77 Vilnas ieguve, kg 4,5 Vilnas ieguve, kg 3,5 1,00 Vilnas cena, EUR/kg 1,31 Vilnas cena, EUR/kg 1,31 0,00 Vilnas vērtība, EUR 5,90 Vilnas vērtība, EUR 4,59 1,31 Kopā 178,03 Kopā 102,95 - 75,08 Tīrie ienākumi 10,03 Tīrie ienākumi - 52,64 62,67 20 % ieinteresētības likme 75 Latvijas zirgu šķirne Parastā prakse Agrovide Starpība Papildus piezīmes Izdevumi Izdevumi Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki nav produktīvi sakarā ar to, ka tos nevar izmantot lauku saimniecības darbā vai sportā. To var izmantot vienīgi lauku tūrismā. Tādējādi tas saimniecībai rada tikai zaudējumus. Šo šķirni nevar salīdzināt ar citām atšķirīgās dzīvnieku vērtības, izdevumu un ienākumu dēļ. Lopbarība 676,00 676,00 Veterinārie izdevumi 68,00 68,00 Šķirnes reproducēšana 68,00 68,00 Pakaiši un aprīkojums 90,00 90,00 Kopā 0,00 Kopā 902,00 902,00 Ienākumi Ienākumi 0,00 Tīrie ienākumi 0,00 Tīrie ienākumi - 902,00 902,00 20 % negūto ienākumu kompensācija 198 Kazu šķirne 'Latvijas vietējā kaza" Parastā prakse Agro vide Starpība Piezīmes Izdevumi Daudzums Cena Ls/kg Kopā Izdevumi Daudzums Cena Ls/kg Kopā Lopbarība: Spēkbarība Ganību zāle Zaļbarība Siens Salmi Skābsiens Kartupeļi Lopbarības bietes Mikroelementi Lopb. sāls . 290 kg 1300 kg 350 kg 520 kg 150 kg 380 kg 120 kg 240 kg . 0,11 0,01 0,02 0,06 0,01 0,02 0,05 0,03 . 31,90 13,00 7,00 31,20 1,50 7,60 6,00 7,20 4,70 0,60 Lopbarība: Spēkbarība Ganību zāle Zaļbarība Siens Salmi Skābsiens Kartupeļi Lopbarības bietes Mikroelementi Lopb. sāls . 260 kg 1170 kg 300 kg 510 kg 150 kg 340 kg 110 kg 220 kg . 0,11 0,01 0,02 0,06 0,01 0,02 0,05 0,03 . 28,60 11,70 6,00 30,60 1,50 6,80 5,50 6,60 3,00 0,40 . - 3,30 - 1,30 - 1,00 - 0,60 0,00 - 0,80 - 0,50 - -0,60 - 1,70 - 0,20 Kazai dzīvības uzturēšanai nepieciešams dienā uzņemt 1,4 kg sausnas un 0,09 kg izmantojamā Prot. 1 kg piena ražošanai papildus 0,4 kg sausnas un 0,09 kg izm. prot. starpība starp ZK un LVK vidēji ir 250 kg piena. 250 kg piena saražošanai nepieciešams uzņemt 100 kg sausnas jeb 290 kg barības. 1 kg barība izmaksā 0,0375 Ls. 110,70 100,70 - 10,00 Veterinārie izdevumi: Epizootoloģija parazitoloģija attārpošana prof. Pasākumi ārstēšana 1 x gadā 1 x gadā 2 x gadā 4 x gadā 5,00 5,00 1,50 0,50 5,00 5,00 3,00 2,00 3,00 Epizootoloģija Parazitoloģija Attārpošana Prof. pasākumi ārstēšana 1 x gadā 1 x gadā 2 x gadā 4 x gadā 5,00 5,00 1,00 0,50 5,00 5,00 2,00 2,00 1,00 0,00 0,00 - 1,00 0,00 - 2,00 Parastā saimniekošanā dzīvnieku ārstēšana ir dārgāka nekā agro vidē, jo ZK šķirnes kazas ir jūtīgākas pret slimībām nekā LVK un prasa vairāk ārstēšanu un aprūpi jūtīgākas pret kazu artrītu - encefalītu (CEA). 18,00 15,00 - 3,00 Šķirnes reproducēšana 20,00 15,00 - 5,00 Agro vides pasākumā izmaksas ir mazākas, jo LVK kazu mātes auglība ir 300 400 %, bet ZK kazu šķirnes kazu mātes auglība ir 180 220 %. Pakaiši un Aprīkojums ZK šķirnes kazu mātes dzīvmasa ir 60 kg, LVK kazu šķirnes kazu mātes dzīvsvars ir 45 kg. Salmi Aprīkojums kūtī 1m2 izmaksas 600 kg 3 Ls/m2 0,01 2,5 m2 6,00 3,50 7,50 Salmi Aprīkojums Kūtī 1 m2 izmaksas 500 kg . 3 Ls/m2 0,01 . 2,1 m2 5,00 3,50 6,50 - 1,00 0,00 - 1,00 Agro vides pasākumā izmaksas ir mazākas, jo izmaksas tiek aprēķinātas pēc dzīvnieka dzīvmasas. 17,00 15,00 - 2 Izdevumi piena kvalitātes noteikšanaiDezinfekcijas līdzekļi Piena filtri SŠS noteikšana pārraudzība Piena dzesēšanas izmaksas Dzīvnieku aprūpe kvalitatīva piena ieguvei . 600 gab. 0,30 1,00 750 kg . 0,01 Ls 10 x 12 x 0,0045 Ls/kg 5,00 6,00 3,00 12,00 (3,37) 2,30 Dezinfekcijas līdzekļi Piena filtri SŠS noteikšana Pārraudzība Piena dzesēšanas izmaksas Dzīvnieku aprūpe kvalitatīva piena ieguvei . 600 gab. 0,30 1,00 500 kg . 0,01 Ls 15 12 x 0,0067 Ls/kg 5,00 6,00 4,50 12,00 (3,35) 5,50 0,00 0,00 1,50 0,00 0,30 3,20 Agro vides pasākumā kvalitatīva piena nodrošināšanai izmaksas ir dārgākas, jo LVK kazām apmatojums ir garāks nekā ZK un prasa vairāk līdzekļus to kopšanai, LVK kazām SŠS vidējais ir lielāks nekā ZK un prasa papildus dzīvnieku aprūpes pasākumus kvalitātes nodrošināšanai. Piena dzesēšanas izmaksas ir atkarīgas no iegūtā piena daudzumu, jo elektrības patēriņa izmaksas ir rēķinātas uz 1 kg piena (kopējās izmaksās ir pārrēķins uz 10 kazu iegūto vidējo pienu daudzumu, t.i. ZK = 750 x 10 = 7500 kg, bet LVK = 500 x 10 = 5000 kg). piena dzesētāja nominālā diennakts elektroenerģijas patēriņš 2,5 kw, gadā 2,5 x 300 dienas (65 cietstāvošās un zīdīšanas dienas) = 750 kw. 750 kw = 33,80 LsKopā31.6736.354.68Kopā izdevumi197,37182,05- 15,32 Parastā prakse Agro vide Starpība Piezīmes Ienākumi Daudzums Cena Ls/kg Kopā Ienākumi Daudzums Cena Ls/kg Kopā ZK kazām kazlēni dzimst ar izlīdzinātu dzīvmasu 3,1 3,5 kg, diennakts dzīvmasas pieaugums 150 170 gr. LVK dzimst ar neizlīdzinātu dzīvmasu 1,80 3,5 kg, diennakts pieaugums 120- 150 kg. kazlēnu gaļu pārdod 2,5 - 3 mēnešu vecumā. ZK kazlēni sver 16 20 kg, LVK 10 kg, izkaujot tīrā gaļas iznākums ir 50 % no dzīvnieka, ZK = 8 kg gaļas, LVK = 5 kg gaļas. Eiropā kazlēnu gaļa tiek iedalīta tirdzniecības klasēs U (1 klase), R (2 klase), O (3 klase). U klase = 5,40 8,05 eiro (jeb 5,00 Ls), R klase = 4,80 5,40 eiro (jeb 3,00 Ls) LVK kazlēnu kautķermenis atbilst R klasei, jo tiem ir mazāks gaļas iznākums, viena no vērtīgākām kautķermeņa daļām ir pakaļējo ciska daļa, LVK šī daļa ir ar nolaidenu krustu daļu, kas samazina cisku daļas gaļas iznākumu. Piena ieguve 750 kg 0,22 165,00 Piena ieguve 500 kg 0,22 110,00 55,00 Gaļas ieguve 8 kg 5,00 40,00 Gaļas ieguve 5 kg 3,00 15,00 25,00 kopā 205,00 125,00 80,00 Tīrie ienākumi 7,63 57,05 64,68 Ieinteresētības likme 20 % 12,94 Atbalsta apjoms, EUR 77,62 Apakšpasākums „Erozijas ierobežošana" Tradicionālā saimniekošana Saimniekošana erozijas mazināšanai Kultūras Bruto segums, LVL/ha % no aramzemes* Bruto segums, LVL/ha pret % no aramzemes Ieņēmumi Ražas zudums -15 % Bruto segums - ražas zudums Bruto segums - ražas zudums pret % no aramzemes Piezīmes vasaras kvieši 46,57 5,76 2,68 407,00 61,05 - 14,48 - 0,83 Aprēķins veikts kultūrām, kuru platība aizņem vairāk kā 1 % no aramzemes. Ieinteresētības likme tiek maksāta, lai ieinteresētu zemniekus veikt pasākumus, kas ierobežotu eroziju. ziemas kvieši 8,38 13,89 1,16 444,00 8,38 1,16 rudzi - 17,38 3,91 - 0,68 300,00 - 17,38 - 0,68 vasaras mieži - 34,33 15,21 - 5,22 310,00 46,50 - 80,83 - 12,29 auzas - 59,16 6,31 - 3,73 220,00 33,00 - 92,16 - 5,82 tritikāle - 34,20 1,33 - 0,45 348,00 - 34,20 - 0,45 griķi 36,02 1,09 0,39 186,00 27,90 8,12 0,09 vasaras rapsis 8,35 5,01 0,42 299,00 44,85 - 36,50 - 1,83 ziemas rapsis 47,00 2,31 1,09 390,00 47,00 1,09 zālāji ** 0,00 41,46 0,00 96,61 74,60 0,00 kartupeļi 686,72 2,26 15,52 1800,00 270,00 416,72 9,42 cukurbietes 331,94 1,46 4,85 926,50 138,98 192,97 2,82 100,00 16,02 -7,33 Starpība 23,35 20 % ieinteresētība 4,67 Kopā LVL 28,02 EUR 39,88 * Dati no LAD tiešo maksājumu iesniegumiem 2005.gadā. ** Aprēķinā izmantotas siena ražošanas izmaksas. Tiek pieņemts, ka siena vērtība ir vienāda ar tā ražošanas izmaksām. Šis pieņēmums neietekmē aprēķina rezultāt 14.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Standartu sasniegšana Aprēķini šim pasākumam ir veikti, pamatojoties uz tirgus zemākajām cenām, tāpēc ir paredzēta 100% kompensācija. Kūtsmēslu krātuvju izveidošana īpaši jutīgajās teritorijās Cieto kūtsmēslu krātuve līdz 300 m3 Vienības Papildus piezīmes Būvniecības izmaksas, EUR/m3 49,00 Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām. Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3 9,80 Vircas tvertnes izmaksas, EUR/m3 53,30 Vircas tvertnes tilpums, m3 0,10 Kopējās izmaksas, EUR/m3 64 Aprēķinu avots: LVAEI Cieto kūtsmēslu krātuve 301 un vairāk m3 Vienības Papildus piezīmes Būvniecības izmaksas, EUR/m3 41,00 Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām. Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3 6,20 Vircas tvertnes izmaksas, EUR/m3 53,30 Vircas tvertnes tilpums, m3 0,10 Kopējās izmaksas, EUR/m3 53 Aprēķinu avots: LVAEI Šķidro kūtsmēslu krātuve līdz 1500 m3 Vienības Papildus piezīmes Būvniecības izmaksas, EUR/m3 41,00 Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām. Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3 12,30 Kopējās izmaksas, EUR/m3 53 Aprēķinu avots: LVAEI Šķidro kūtsmēslu krātuve 1501 un vairāk m3 Vienības Papildus piezīmes Būvniecības izmaksas, EUR/m3 36,00 Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām. Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3 10,80 Kopējās izmaksas, EUR/m3 47 Aprēķinu avots: LVAEI Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā) Piena dzesēšanas tvertnes iegāde Ganāmpulki, kuros ir līdz 10 govīm Vienības Papildus piezīmes Vidējais piena daudzums (l/dienā) 200,00 Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 10 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 10 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 3 Ls/l. Piena slaukšanas periods (dienas) 2,00 Piena daudzums slaukšanas periodā 400,00 20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l) 480,00 Piena dzesētāja cena (Ls/l) 3,00 Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls) 1440,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 144,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 236 Aprēķinu avots: LVAEI 11 līdz 25 govju ganāmpulki Vienības Papildus piezīmes Vidējais piena daudzums (l/dienā) 500,00 Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 25 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,8 Ls/l. Piena slaukšanas periods (dienas) 2,00 Piena daudzums slaukšanas periodā 1000,00 20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l) 1200,00 Piena dzesētāja cena (Ls/l) 2,80 Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls) 3360,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 134,40 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 220 Aprēķinu avots: LVAEI 26 līdz 50 govju ganāmpulki Vienības Papildus piezīmes Vidējais piena daudzums (l/dienā) 1000,00 Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 50 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,5 Ls/l. Piena slaukšanas periods (dienas) 2,00 Piena daudzums slaukšanas periodā 2000,00 20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l) 2400,00 Piena dzesētāja cena (Ls/l) 2,50 Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls) 6000,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 120,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 197 Aprēķinu avots: LVAEI 51 līdz 100 un vairāk govju ganāmpulki Vienības Papildus piezīmes Vidējais piena daudzums (l/dienā) 2000,00 Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 100 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 100 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,3 Ls/l. Piena slaukšanas periods (dienas) 2,00 Piena daudzums slaukšanas periodā 4000,00 20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l) 4800,00 Piena dzesētāja cena (Ls/l) 2,30 Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls) 11040,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 110,40 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 181 Aprēķinu avots: LVAEI Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde Ganāmpulki, kuros ir līdz 10 govīm Vienības Papildus piezīmes Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls 1200,00 Aprēķini ir balstīti uz 10 govīm ar pārnēsājamu piena slaukšanas aprīkojumu. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 10 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 1200 Ls. Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 120,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 197 Aprēķinu avots: LVAEI 11 līdz 25 govju ganāmpulki Vienības Papildus piezīmes Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls 3625,00 Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar vakuuma caurulēm. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 25 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 3625 Ls. Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 145,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 238 Aprēķinu avots: LVAEI 26 līdz 50 govju ganāmpulki Vienības Papildus piezīmes Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls 7000,00 Aprēķini ir balstīti uz 50 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar piena caurulēm. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 50 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 7000 Ls. Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls) 140,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 230 Aprēķinu avots: LVAEI 51 līdz 100 un vairāk govju ganāmpulki Vienības Papildus piezīmes Piena slaukšanas aprīkojuma cena, LVL 13000,00 Aprēķini ir balstīti uz 100 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar piena telpu. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 100 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 13000 LVL. Izmaksas uz 1 dzīvnieku (LVL) 130,00 Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 213 Aprēķinu avots: LVAEI Standartu attiecībā uz govju kūtīm ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana) Standartu attiecībā uz govju kūtīm ievērošana Vienības Papildus piezīmes Govju stāvvietu ierīkošana, EUR 500,00 Aprēķini ir veikti, pamatojoties uz papildus izdevumiem saistībā ar govju stāvvietas ierīkošanu nobarojamās cūkas sivēnmātes vai kuiļa vietā. Aprēķini ir veikti, arī pamatojoties uz nepieciešamajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz konkrēto dzīvnieku. Govs stāvvietas platība, m2 2,01 Nobarojamās cūkas aizņemtā platība, m2/dzīvnieks 0,65 Izmaksas par 1 nobarojamo cūku, EUR 161 Sivēnmātes aizņemtā platība, m2/dzīvnieks 3,00 Izmaksas par 1 sivēnmāti, EUR 745 Kuiļa aizņemtā platība, m2/dzīvnieks 6,00 Izmaksas par 1 kuili, EUR 1491 Cūku stāvvietu ierīkošana, EUR 270,50 Papildus piezīmes Nobarojamās cūkas aizņemtā platība, m2/dzīvnieks 0,65 Aprēķini ir veikti, pamatojoties uz papildus izdevumiem saistībā ar govju stāvvietas ierīkošanu nobarojamās cūkas sivēnmātes vai kuiļa vietā. Aprēķini ir veikti, arī pamatojoties uz nepieciešamajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz konkrēto dzīvnieku. Ierīkošanas izmaksas par 1 nobarojamo cūku, EUR 176 Sivēnmātes aizņemtā platība, m2/dzīvnieks 3,00 Ierīkošanas izmaksas par 1 sivēnmāti, EUR 812 Kuiļa aizņemtā platība, m2/dzīvnieks 6,00 Ierīkošanas izmaksas par 1 kuili, EUR 1623 Sprostu pārbūve dējējvistu labturības nodrošināšanai Dējējvistu labturības nodrošināšana Vienības Papildus piezīmes Jauna dējējvistu sprosta cena, EUR/dzīvnieks 7,50 Patreiz sprostu augstums ir 39cm, no 1. maija augstums jāpalielina līdz 45 cm. Turklāt sprosti jāaprīko ar laktu, ligzdu, pakaišiem un aprīkojumu nagu deldēšanai. Sprosta papildu aprīkojums, EUR/dzīvnieks 1,50 Kopējās izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR) 9 Aprēķinu avots: Latvijas Olu ražotāju asociācija Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs a) Ūdens apgādes nodrošināšana liellopiem (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava) Saimniecības lielums Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība) Komentāri Līdz 20 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 200 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 15 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zamākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 75 Dzirdnes (Ls) 300 Kopējās izmaksas, Ls 825 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 54 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 77 No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 300 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 35 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 50 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 165 Dzirdnes (Ls) 700 Kopējās izmaksas, Ls 1415 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 40 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 57 No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 400 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 75 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 100 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 345 Dzirdnes (Ls) 2400 Kopējās izmaksas, Ls 3395 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 45 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 64 Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 500 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 120 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 150 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 540 Dzirdnes (Ls) 3000 Kopējās izmaksas, Ls 4290 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 34 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 48 b) Ūdens apgādes nodrošināšana aitām un kazām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava) Saimniecības lielums Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība) Komentāri Līdz 2,0 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 200 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 1,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 60 1 dzirdne (Ls) 300 Kopējās izmaksas, Ls 810 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 540 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 768 No 2,1 līdz 5,0 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 300 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 3,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 60 2 dzirdnes (Ls) 600 Kopējās izmaksas, Ls 1210 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 346 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 492 No 5,1 līdz 10,0 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 300 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 7,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 50 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 150 3 dzirdnes (Ls) 900 Kopējās izmaksas, Ls 1600 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 213 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 303 Vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 400 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 12,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 100 m garš sekundārais ūdensvads (Ls) 300 5 dzirdnes (Ls) 1500 Kopējās izmaksas, Ls 2450 Kopējās izmaksas uz 1D.V (sL) 196 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 279 c) Ūdens apgādes nodrošināšana cūkām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava) Saimniecības lielums Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība) Komentāri sivēnmātēm atšķirtiem sivēniem nobarojamām cūkām Līdz 5 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 200 200 200 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 3,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 250 250 Sekundārais ūdensvads (Ls) 60 (20 m) 300 (100 m) 150 (50 m) Dzirdnes (Ls) 70 250 60 Kopējās izmaksas, Ls 580 1000 660 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 166 286 189 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 236 407 269 No 5,1 līdz 15 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 300 400 400 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 10 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 250 250 Sekundārais ūdensvads (Ls) 300 (100 m) 1500 (500 m) 300 (100 m) Dzirdnes (Ls) 200 715 170 Kopējās izmaksas, Ls 1050 2865 1120 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 105 287 112 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 149 408 159 No 15,1 līdz 30 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 300 500 500 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 20 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu izmaksām. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 250 250 Sekundārais ūdensvads (Ls) 450 (150 m) 3000 (1000 m) 600 (200 m) Dzirdnes (Ls) 400 1430 335 Kopējās izmaksas, Ls 1400 5180 1685 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 70 259 84 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 100 369 120 Vairāk par 30 dzīvnieku vienībām Sūknis (Ls) 400 500 500 Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 35 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai. 50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls) 250 250 250 Sekundārais ūdensvads (Ls) 750 (250 m) 6000 (2000 m) 1500 (500 m) Dzirdnes (Ls) 700 2500 585 Kopējās izmaksas, Ls 2100 9250 2835 Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls) 60 264 81 Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR) 85 376 115 Aprēķinu avots: LLKC 15. pielikums. Teritoriju saraksts, kuras saskaņā ar Regulas 1257/1999 19.pantu ir noteiktas kā Latvijas mazāk labvēlīgie apvidi MLA 1. kategorija Kods Pašvaldība Rajons 329000 Valles pagasts Aizkraukles rajons 404400 Bārbeles pagasts Bauskas rajons 408400 Stelpes pagasts Bauskas rajons 427600 Raunas pagasts Cēsu rajons 620100 Kuldīga Kuldīgas rajons 626000 Kurmāles pagasts Kuldīgas rajons 626400 Laidu pagasts Kuldīgas rajons 627200 Padures pagasts Kuldīgas rajons 627400 Pelču pagasts Kuldīgas rajons 627800 Raņķu pagasts Kuldīgas rajons 628400 Rumbas pagasts Kuldīgas rajons 629000 Snēpeles pagasts Kuldīgas rajons 629200 Turlavas pagasts Kuldīgas rajons 640500 Aizpute Liepājas rajons 644400 Bārtas pagasts Liepājas rajons 644600 Bunkas pagasts Liepājas rajons 644800 Cīravas pagasts Liepājas rajons 645000 Dunalkas pagasts Liepājas rajons 645600 Gaviezes pagasts Liepājas rajons 646800 Kazdangas pagasts Liepājas rajons 660700 Aloja ar lauku teritoriju Limbažu rajons 664800 Brīvzemnieku pagasts Limbažu rajons 665200 Katvaru pagasts Limbažu rajons 748800 Suntažu pagasts Ogres rajons 840500 Brocēnu novads Saldus rajons 845200 Gaiķu pagasts Saldus rajons 848800 Šķēdes pagasts Saldus rajons 880100 Talsi Talsu rajons 881700 Valdemārpils ar lauku teritoriju Talsu rajons 885400 Ģibuļu pagasts Talsu rajons 886800 Laidzes pagasts Talsu rajons 887200 Lībagu pagasts Talsu rajons 887400 Lubes pagasts Talsu rajons 888600 Strazdes pagasts Talsu rajons 889400 Vandzenes pagasts Talsu rajons 907400 Pūres pagasts Tukuma rajons 908800 Vānes pagasts Tukuma rajons 909000 Viesatu pagasts Tukuma rajons 941300 Seda ar lauku teritoriju Valkas rajons 941500 Smiltene Valkas rajons 941700 Strenči Valkas rajons 947600 Plāņu pagasts Valkas rajons 948000 Smiltenes pagasts Valkas rajons 948400 Trikātas pagasts Valkas rajons 949200 Vijciema pagasts Valkas rajons 961100 Mazsalaca ar lauku teritoriju Valmieras rajons 961500 Rūjiena Valmieras rajons 964400 Bērzaines pagasts Valmieras rajons 964600 Brenguļu pagasts Valmieras rajons 965200 Dikļu pagasts Valmieras rajons 965800 Jeru pagasts Valmieras rajons 966400 Kocēnu pagasts Valmieras rajons 966600 Ķoņu pagasts Valmieras rajons 966800 Lodes pagasts Valmieras rajons 967200 Naukšēnu pagasts Valmieras rajons 969200 Vecates pagasts Valmieras rajons 969600 Zilākalna pagasts Valmieras rajons 986000 Puzes pagasts Ventspils rajons 987000 Ugāles pagasts Ventspils rajons 989000 Ziru pagasts Ventspils rajons MLA 2. kategorija Kods Pašvaldība Rajons 210000 Rēzekne 324600 Bebru pagasts Aizkraukles rajons 326200 Kurmenes pagasts Aizkraukles rajons 328000 Sērenes pagasts Aizkraukles rajons 329600 Zalves pagasts Aizkraukles rajons 360500 Ape ar lauku teritoriju Alūksnes rajons 364400 Annas pagasts Alūksnes rajons 364800 Gaujienas pagasts Alūksnes rajons 365200 Ilzenes pagasts Alūksnes rajons 365800 Jaunannas pagasts Alūksnes rajons 367200 Malienas pagasts Alūksnes rajons 368400 Trapenes pagasts Alūksnes rajons 369000 Virešu pagasts Alūksnes rajons 384400 Baltinavas pagasts Balvu rajons 385200 Briežuciema pagasts Balvu rajons 386600 Lazdulejas pagasts Balvu rajons 388200 Šķilbēnu pagasts Balvu rajons 388600 Tilžas pagasts Balvu rajons 409400 Vecumnieku pagasts Bauskas rajons 427400 Raiskuma pagasts Cēsu rajons 428200 Straupes pagasts Cēsu rajons 445200 Dubnas pagasts Daugavpils rajons 445400 Dvietes pagasts Daugavpils rajons 446000 Kalkūnes pagasts Daugavpils rajons 446200 Kalupes pagasts Daugavpils rajons 446400 Laucesas pagasts Daugavpils rajons 446800 Līksnas pagasts Daugavpils rajons 447000 Maļinovas pagasts Daugavpils rajons 447600 Nīcgales pagasts Daugavpils rajons 449200 Tabores pagasts Daugavpils rajons 449400 Vaboles pagasts Daugavpils rajons 449800 Višķu pagasts Daugavpils rajons 466400 Īles pagasts Dobeles rajons 467600 Lielauces pagasts Dobeles rajons 468000 Naudītes pagasts Dobeles rajons 469800 Zebrenes pagasts Dobeles rajons 500100 Gulbene Gulbenes rajons 504800 Daukstu pagasts Gulbenes rajons 505600 Galgauskas pagasts Gulbenes rajons 506000 Jaungulbenes pagasts Gulbenes rajons 506400 Lejasciema pagasts Gulbenes rajons 507200 Lizuma pagasts Gulbenes rajons 507600 Līgo pagasts Gulbenes rajons 508800 Stāmerienas pagasts Gulbenes rajons 509000 Stradu pagasts Gulbenes rajons 509400 Tirzas pagasts Gulbenes rajons 560100 Jēkabpils Jēkabpils rajons 560500 Aknīste ar lauku teritoriju Jēkabpils rajons 564400 Asares pagasts Jēkabpils rajons 565200 Dignājas pagasts Jēkabpils rajons 565400 Dunavas pagasts Jēkabpils rajons 566200 Gārsenes pagasts Jēkabpils rajons 566600 Kalna pagasts Jēkabpils rajons 566800 Krustpils pagasts Jēkabpils rajons 567000 Kūku pagasts Jēkabpils rajons 567400 Leimaņu pagasts Jēkabpils rajons 567600 Mežāres pagasts Jēkabpils rajons 568200 Rubenes pagasts Jēkabpils rajons 568600 Salas pagasts Jēkabpils rajons 568800 Saukas pagasts Jēkabpils rajons 569400 Variešu pagasts Jēkabpils rajons 569600 Vīpes pagasts Jēkabpils rajons 569800 Zasas pagasts Jēkabpils rajons 604600 Asūnes pagasts Krāslavas rajons 604800 Aulejas pagasts Krāslavas rajons 606200 Indras pagasts Krāslavas rajons 608400 Piedrujas pagasts Krāslavas rajons 608600 Robežnieku pagasts Krāslavas rajons 625000 Gudenieku pagasts Kuldīgas rajons 625400 Īvandes pagasts Kuldīgas rajons 625800 Kabiles pagasts Kuldīgas rajons 626800 Nīkrāces pagasts Kuldīgas rajons 628000 Rendas pagasts Kuldīgas rajons 628200 Rudbāržu pagasts Kuldīgas rajons 629600 Vārmes pagasts Kuldīgas rajons 641500 Priekule Liepājas rajons 644200 Aizputes pagasts Liepājas rajons 645200 Dunikas pagasts Liepājas rajons 645400 Embūtes pagasts Liepājas rajons 645800 Gramzdas pagasts Liepājas rajons 646400 Kalētu pagasts Liepājas rajons 646600 Kalvenes pagasts Liepājas rajons 647200 Lažas pagasts Liepājas rajons 647600 Medzes pagasts Liepājas rajons 648000 Otaņķu pagasts Liepājas rajons 648200 Priekules pagasts Liepājas rajons 649200 Vaiņodes pagasts Liepājas rajons 649400 Vecpils pagasts Liepājas rajons 649600 Vērgales pagasts Liepājas rajons 649800 Virgas pagasts Liepājas rajons 661700 Staicele ar lauku teritoriju Limbažu rajons 666800 Pāles pagasts Limbažu rajons 668000 Umurgas pagasts Limbažu rajons 680900 Kārsava Ludzas rajons 685400 Goliševas pagasts Ludzas rajons 686800 Malnavas pagasts Ludzas rajons 688800 Pureņu pagasts Ludzas rajons 689400 Salnavas pagasts Ludzas rajons 700700 Cesvaine ar lauku teritoriju Madonas rajons 701300 Lubāna Madonas rajons 701700 Varakļāni Madonas rajons 704400 Barkavas pagasts Madonas rajons 705000 Dzelzavas pagasts Madonas rajons 705800 Indrānu pagasts Madonas rajons 707000 Ļaudonas pagasts Madonas rajons 707600 Mētrienas pagasts Madonas rajons 707800 Murmastienes pagasts Madonas rajons 708200 Ošupes pagasts Madonas rajons 709400 Varakļānu pagasts Madonas rajons 744400 Birzgales pagasts Ogres rajons 745200 Krapes pagasts Ogres rajons 745600 Ķeipenes pagasts Ogres rajons 746000 Lauberes pagasts Ogres rajons 746800 Madlienas pagasts Ogres rajons 747600 Meņģeles pagasts Ogres rajons 749200 Taurupes pagasts Ogres rajons 761100 Līvānu novads Preiļu rajons 764800 Galēnu pagasts Preiļu rajons 765200 Jersikas pagasts Preiļu rajons 766200 Riebiņu pagasts Preiļu rajons 766800 Rudzātu pagasts Preiļu rajons 767400 Saunas pagasts Preiļu rajons 767600 Silajāņu pagasts Preiļu rajons 767800 Sīļukalna pagasts Preiļu rajons 768000 Stabulnieku pagasts Preiļu rajons 768200 Sutru pagasts Preiļu rajons 769200 Vārkavas novads Preiļu rajons 769400 Vārkavas pagasts Preiļu rajons 781700 Viļāni Rēzeknes rajons 784800 Dekšāres pagasts Rēzeknes rajons 785400 Gaigalavas pagasts Rēzeknes rajons 785600 Griškānu pagasts Rēzeknes rajons 787500 Nautrēnu pagasts Rēzeknes rajons 787800 Ozolmuižas pagasts Rēzeknes rajons 788200 Rikavas pagasts Rēzeknes rajons 788600 Sakstagala pagasts Rēzeknes rajons 788800 Silmalas pagasts Rēzeknes rajons 789000 Sokolku pagasts Rēzeknes rajons 789800 Viļānu pagasts Rēzeknes rajons 885800 Īves pagasts Talsu rajons 886400 Ķūļciema pagasts Talsu rajons 887000 Laucienes pagasts Talsu rajons 889200 Valdgales pagasts Talsu rajons 908200 Smārdes pagasts Tukuma rajons 909200 Zantes pagasts Tukuma rajons 909600 Zentenes pagasts Tukuma rajons 940100 Valka Valkas rajons 944400 Bilskas pagasts Valkas rajons 944600 Blomes pagasts Valkas rajons 945200 Ērģemes pagasts Valkas rajons 945400 Ēveles pagasts Valkas rajons 946200 Jērcēnu pagasts Valkas rajons 946600 Kārķu pagasts Valkas rajons 947400 Palsmanes pagasts Valkas rajons 948800 Valkas pagasts Valkas rajons 949000 Variņu pagasts Valkas rajons 949600 Zvārtavas pagasts Valkas rajons 965600 Ipiķu pagasts Valmieras rajons 966200 Kauguru pagasts Valmieras rajons 967600 Ramatas pagasts Valmieras rajons 967800 Rencēnu pagasts Valmieras rajons 968200 Sēļu pagasts Valmieras rajons 968400 Skaņkalnes pagasts Valmieras rajons 969400 Vilpulkas pagasts Valmieras rajons 985000 Jūrkalnes pagasts Ventspils rajons 985600 Popes pagasts Ventspils rajons 987800 Užavas pagasts Ventspils rajons 989400 Zlēku pagasts Ventspils rajons MLA 3. kategorija Kods Pašvaldība Rajons 50000 Daugavpils 321300 Pļaviņas Aizkraukles rajons 324200 Aiviekstes pagasts Aizkraukles rajons 325000 Daudzeses pagasts Aizkraukles rajons 325400 Iršu pagasts Aizkraukles rajons 325800 Klintaines pagasts Aizkraukles rajons 326600 Mazzalves pagasts Aizkraukles rajons 327000 Neretas pagasts Aizkraukles rajons 327400 Pilskalnes pagasts Aizkraukles rajons 327800 Seces pagasts Aizkraukles rajons 328400 Staburaga pagasts Aizkraukles rajons 328600 Sunākstes pagasts Aizkraukles rajons 329200 Vietalvas pagasts Aizkraukles rajons 360100 Alūksne Alūksnes rajons 364200 Alsviķu pagasts Alūksnes rajons 365600 Jaunalūksnes pagasts Alūksnes rajons 366000 Jaunlaicenes pagasts Alūksnes rajons 366400 Kalncempju pagasts Alūksnes rajons 366800 Liepnas pagasts Alūksnes rajons 367400 Mālupes pagasts Alūksnes rajons 367600 Mārkalnes pagasts Alūksnes rajons 368000 Pededzes pagasts Alūksnes rajons 368800 Veclaicenes pagasts Alūksnes rajons 369400 Zeltiņu pagasts Alūksnes rajons 369600 Ziemera pagasts Alūksnes rajons 380100 Balvi Balvu rajons 381500 Viļaka Balvu rajons 384600 Balvu pagasts Balvu rajons 384800 Bērzkalnes pagasts Balvu rajons 385000 Bērzpils pagasts Balvu rajons 385600 Krišjāņu pagasts Balvu rajons 385800 Kubuļu pagasts Balvu rajons 386000 Kupravas pagasts Balvu rajons 386400 Lazdukalna pagasts Balvu rajons 387000 Medņevas pagasts Balvu rajons 387400 Rugāju pagasts Balvu rajons 387800 Susāju pagasts Balvu rajons 389000 Vectilžas pagasts Balvu rajons 389200 Vecumu pagasts Balvu rajons 389400 Vīksnas pagasts Balvu rajons 389800 Žīguru pagasts Balvu rajons 424200 Amatas novads Cēsu rajons 424800 Drustu pagasts Cēsu rajons 425000 Dzērbenes pagasts Cēsu rajons 425400 Inešu pagasts Cēsu rajons 425600 Jaunpiebalgas pagasts Cēsu rajons 425800 Kaives pagasts Cēsu rajons 426800 Nītaures pagasts Cēsu rajons 427800 Skujenes pagasts Cēsu rajons 428000 Stalbes pagasts Cēsu rajons 428600 Taurenes pagasts Cēsu rajons 429000 Vaives pagasts Cēsu rajons 429200 Vecpiebalgas pagasts Cēsu rajons 429400 Veselavas pagasts Cēsu rajons 429600 Zaubes pagasts Cēsu rajons 429800 Zosēnu pagasts Cēsu rajons 440700 Ilūkste Daugavpils rajons 441500 Subate ar lauku teritoriju Daugavpils rajons 444200 Ambeļu pagasts Daugavpils rajons 444400 Bebrenes pagasts Daugavpils rajons 444600 Biķernieku pagasts Daugavpils rajons 445000 Demenes pagasts Daugavpils rajons 445600 Eglaines pagasts Daugavpils rajons 447200 Medumu pagasts Daugavpils rajons 447400 Naujenes pagasts Daugavpils rajons 448000 Pilskalnes pagasts Daugavpils rajons 448400 Salienas pagasts Daugavpils rajons 448600 Skrudalienas pagasts Daugavpils rajons 448800 Sventes pagasts Daugavpils rajons 449000 Šēderes pagasts Daugavpils rajons 449600 Vecsalienas pagasts Daugavpils rajons 504400 Beļavas pagasts Gulbenes rajons 505200 Druvienas pagasts Gulbenes rajons 506800 Litenes pagasts Gulbenes rajons 508400 Rankas pagasts Gulbenes rajons 561500 Viesīte ar lauku teritoriju Jēkabpils rajons 564600 Atašienes pagasts Jēkabpils rajons 564800 Ābeļu pagasts Jēkabpils rajons 565800 Elkšņu pagasts Jēkabpils rajons 568000 Rites pagasts Jēkabpils rajons 569000 Sēlpils pagasts Jēkabpils rajons 600100 Krāslavas novads Krāslavas rajons 600900 Dagda Krāslavas rajons 604200 Andrupenes pagasts Krāslavas rajons 604400 Andzeļu pagasts Krāslavas rajons 605000 Bērziņu pagasts Krāslavas rajons 605400 Dagdas pagasts Krāslavas rajons 605600 Ezernieku pagasts Krāslavas rajons 605800 Grāveru pagasts Krāslavas rajons 606400 Izvaltas pagasts Krāslavas rajons 606800 Kalniešu pagasts Krāslavas rajons 607000 Kaplavas pagasts Krāslavas rajons 607200 Kastuļinas pagasts Krāslavas rajons 607400 Kombuļu pagasts Krāslavas rajons 607600 Konstantinovas pagasts Krāslavas rajons 608000 Ķepovas pagasts Krāslavas rajons 608800 Skaistas pagasts Krāslavas rajons 609000 Svariņu pagasts Krāslavas rajons 609200 Šķaunes pagasts Krāslavas rajons 609400 Šķeltovas pagasts Krāslavas rajons 609600 Ūdrīšu pagasts Krāslavas rajons 624200 Alsungas pagasts Kuldīgas rajons 624600 Ēdoles pagasts Kuldīgas rajons 641300 Pāvilosta Liepājas rajons 647800 Nīcas pagasts Liepājas rajons 648400 Rucavas pagasts Liepājas rajons 648600 Sakas pagasts Liepājas rajons 680100 Ludza Ludzas rajons 681800 Zilupes novads Ludzas rajons 684400 Blontu pagasts Ludzas rajons 684600 Briģu pagasts Ludzas rajons 684800 Ciblas novads Ludzas rajons 685000 Cirmas pagasts Ludzas rajons 685800 Isnaudas pagasts Ludzas rajons 686000 Istras pagasts Ludzas rajons 686400 Lauderu pagasts Ludzas rajons 687000 Mežvidu pagasts Ludzas rajons 687200 Mērdzenes pagasts Ludzas rajons 687800 Nirzas pagasts Ludzas rajons 688000 Ņukšas pagasts Ludzas rajons 688400 Pasienes pagasts Ludzas rajons 688600 Pildas pagasts Ludzas rajons 689000 Pušmucovas pagasts Ludzas rajons 689200 Rundēnu pagasts Ludzas rajons 689800 Zvirgzdenes pagasts Ludzas rajons 700100 Madona Madonas rajons 704200 Aronas pagasts Madonas rajons 704600 Bērzaunes pagasts Madonas rajons 705400 Ērgļu pagasts Madonas rajons 706000 Jumurdas pagasts Madonas rajons 706200 Kalsnavas pagasts Madonas rajons 706600 Lazdonas pagasts Madonas rajons 706800 Liezēres pagasts Madonas rajons 707400 Mārcienas pagasts Madonas rajons 708600 Praulienas pagasts Madonas rajons 709000 Sarkaņu pagasts Madonas rajons 709200 Sausnējas pagasts Madonas rajons 709600 Vestienas pagasts Madonas rajons 747200 Mazozolu pagasts Ogres rajons 760100 Preiļu novads Preiļu rajons 764200 Aglonas pagasts Preiļu rajons 765600 Pelēču pagasts Preiļu rajons 767000 Rušonas pagasts Preiļu rajons 784200 Audriņu pagasts Rēzeknes rajons 784400 Bērzgales pagasts Rēzeknes rajons 784600 Čornajas pagasts Rēzeknes rajons 785000 Dricānu pagasts Rēzeknes rajons 785200 Feimaņu pagasts Rēzeknes rajons 785800 Ilzeskalna pagasts Rēzeknes rajons 786000 Kantinieku pagasts Rēzeknes rajons 786200 Kaunatas pagasts Rēzeknes rajons 786600 Lendžu pagasts Rēzeknes rajons 786800 Lūznavas pagasts Rēzeknes rajons 787000 Maltas pagasts Rēzeknes rajons 787200 Mākoņkalna pagasts Rēzeknes rajons 787400 Nagļu pagasts Rēzeknes rajons 787600 Ozolaines pagasts Rēzeknes rajons 788000 Pušas pagasts Rēzeknes rajons 789200 Stoļerovas pagasts Rēzeknes rajons 789400 Stružānu pagasts Rēzeknes rajons 789600 Vērēmu pagasts Rēzeknes rajons 801666 Mores pagasts Cēsu rajons 849800 Zvārdes pagasts Saldus rajons 885000 Dundagas pagasts Talsu rajons 907800 Sēmes pagasts Tukuma rajons 944800 Brantu pagasts Valkas rajons 945800 Grundzāles pagasts Valkas rajons 947000 Launkalnes pagasts Valkas rajons 984400 Ances pagasts Ventspils rajons 987400 Usmas pagasts Ventspils rajons 16. pielikums. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas Nr. Veids Vietas kods Vietas nosaukums Platība (ha) 1 C LV0302100 Abavas senleja 14933 2 C LV0520000 Ābeļi 3275 3 B LV0301600 Adamovas ezers 779 4 C LV0600800 Ādaži 6126 5 C LV0512300 Ašinieku purvs 1577 6 B LV0532300 Ašu purvs 76 7 C LV0305100 Aiviekstes paliene 1155 8 B LV0505400 Aizdumbles purvs 392 9 B LV0522600 Aizkraukles purvi un meži 1532 10 C LV0519000 Aklais purvs 2003 11 B LV0532200 Alsungas meži 79 12 C LV0523400 Ances purvi un meži 8772 13 B LV0531400 Apšuciema zāļu purvs 15 14 C LV0532400 Asūnes ezers 70 15 B LV0532500 Audīles mežs 87 16 C LV0600400 Augšdaugava 52325 17 C LV0600300 Augšzeme 20828 18 C LV0000110 Augstroze 3687 19 C LV0513100 Babītes ezers 2988 20 B LV0502100 Baltais purvs 139 21 B LV0531100 Baltezera purvs 228 22 B LV0504300 Baltmuižas purvs 874 23 B LV0831300 Bānūžu Zelta avots 2 24 B LV0511100 Barkavas ozolu audze 62 25 B LV0304100 Bauska 1079 26 B LV0830600 Bērzoles riests 103 27 C LV0519500 Bērzpils purvs 3319 28 B LV0830700 Bērzu purvs 58 29 B LV0301800 Beberbeķi 275 30 B LV0515800 Bednes purvs 30 31 B LV0501300 Bejas mežs 59 32 B LV0303600 Bernāti 2278 33 B LV0525100 Blažģa ezers 424 34 C LV0507400 Brienamais purvs 585 35 B LV0532800 Būšnieku ezera krasts 49 36 B LV0830800 Bulvāra riests 81 37 A LV0532600 Burgas pļavas 183 38 C LV0532700 Burtnieku ezera pļavas 432 39 B LV0303100 Cārmaņa ezers 529 40 C LV0519800 Cenas tīrelis 2133 41 B LV0513600 Cieceres ezera sala 16 42 B LV0301500 Cirīša ezers 1260 43 B LV0513800 Daiķu īvju audze 11 44 A LV0527200 Daugava pie Kaibalas 579 45 B LV0300100 Daugavas ieleja 1091 46 B LV0521300 Diļļu pļavas 179 47 B LV0532900 Dimantu mežs 183 48 C LV0514100 Dižkalni un Kaļķupes ieleja 740 49 B LV0301900 Dolessala 1055 50 B LV0529400 Draugolis 11 51 B LV0831400 Dravenieku avoti 2 52 B LV0300900 Dridža ezers 2627 53 B LV0303700 Driksnas sils 676 54 B LV0533000 Druviņu tīrelis 293 55 B LV0830400 Dubļukrogs 56 C LV0533100 Dubnas paliene 377 57 B LV0513700 Dulbju acs purvs 8 58 C LV0508300 Dunika 1802 59 B LV0500500 Dūņezera purvs 3 60 B LV0508500 Dūņezers 163 61 C LV0533200 Durbes ezera pļavas 596 62 B LV0533300 Dūres mežs 43 63 B LV0522900 Dvietes dumbrāji 125 64 C LV0302900 Dvietes paliene 4989 65 B LV0509500 Dzērves purvs 488 66 B LV0804600 Dzelmes 67 C LV0523300 Dzelves Kroņa purvs 1150 68 B LV0508700 Dziļezers un Riebezers 375 69 B LV0533400 Dzilnas dumbrāji 215 70 B LV0831600 Dzirnieku pļava 0,87 71 B LV0528100 Šepka 357 72 B LV0831000 Šepkas riests 46 73 B LV0500100 Šķibu purvs 536 74 B LV0506300 Švēriņu purvs 643 75 B LV0507000 Čertoka ezers (Valnezers) 55 76 B LV0530100 Eglone 159 77 B LV0526500 Eiduku purvs 588 78 B LV0831500 Elles purvs 20 79 B LV0500300 Ellītes purvs 4 80 B LV0301200 Embūte 481 81 C LV0302800 Engures ezers 19992 82 B LV0413300 Ezernieku karsta kritenes 52 83 B LV0512700 Gaiļukalns 2 84 B LV0525400 Gaiņu purvs 1132 85 C LV0506400 Gargrodes purvs 683 86 C LV0527400 Garkalnes meži 1819 87 B LV0500200 Gasparsona purvs 26 88 C LV0200100 Gaujas nacionālais parks 91745 89 B LV0501000 Gaujienas priedes 51 90 B LV0826300 Gaujienas purvainie meži 69 91 B LV0507300 Gaviezes āmuļi 107 92 B LV0830900 Graviņas 8 93 B LV0510700 Grebļukalns 237 94 B LV0100300 Grīņu dabas rezervāts 1491 95 B LV0526100 Gruzdovas meži 272 96 B LV0520200 Gudenieki 106 97 B LV0510800 Gulbinkas purvs 114 98 C LV0510400 Gulbju un Platpirovas purvs 1612 99 C LV0519300 Īdeņas un Kvāpānu dīķi 1116 100 C LV0527100 Īdiņu purvs 818 101 C LV0200200 Ķemeru nacionālais parks 38165 102 B LV0528300 Ģipka 161 103 B LV0528400 Ģipkas lankas 111 104 B LV0521800 Ķirbas purvs 1095 105 B LV0500900 Indzera ezera salas 7 106 B LV0502900 Īslīce 2 107 B LV0510200 Istras ezers 316 108 C LV0301300 Istras pauguraine 861 109 C LV0534300 Ļubasts 110 110 B LV0536400 Jaša 69 111 B LV0530900 Jašas-Bicānu ezers 311 112 B LV0525900 Jaunanna 1325 113 B LV0524600 Jaunciems 332 114 B LV0530400 Ječu purvs 282 115 B LV0511300 Jumurdas ezers 364 116 B LV0527700 Kadājs 328 117 B LV0513900 Kadiķu nora 4 118 B LV0528500 Kaigu purvs 583 119 B LV0533600 Kaļķu gārša 13 120 B LV0831100 Kaļņa riests 76 121 B LV0401000 Kalamecu Markūzu gravas 29 122 B LV0533500 Kalatu purvs 152 123 B LV0503000 Kalēju tīrelis 41 124 B LV0533700 Kalna purvs 352 125 C LV0528600 Kalnciema pļavas 170 126 B LV0530700 Kapu ezers 17 127 B LV0515300 Kārķu purvs 303 128 B LV0522100 Katlešu meži 151 129 B LV0505900 Kaušņu purvs 221 130 B LV0600900 Kaučers 2762 131 B LV0533800 Kinkausku meži 231 132 B LV0517000 Klāņu purvs 1615 133 B LV0505700 Klaucānu un Priekulānu ezeri 200 134 C LV0510300 Klešniku purvs 1987 135 B LV0529300 Klintaine 83 136 B LV0400400 Korkuļu sausgultne un pazemes upe 10 137 B LV0533900 Krapas gārša 207 138 B LV0519100 Kreiču purvs 2273 139 B LV0534000 Krojas meži 19 140 C LV0100400 Krustkalnu dabas rezervāts 2915 141 C LV0304200 Kuja 10788 142 B LV0402300 Kulšēnu avots 20 143 B LV0501500 Kupravas liepu audze 33 144 B LV0304400 Kurjanovas ezers 263 145 B LV0505200 Lāču purvs 206 146 C LV0518400 Lagažu Šņitkas purvs 3386 147 B LV0531500 Lapiņu ezers 1 148 B LV0518700 Laugas purvs 755 149 B LV0304000 Laukezers 327 150 B LV0528200 Launkalne 172 151 B LV0501100 Lepuru purvs 325 152 B LV0513000 Lielā Baltezera salas 20 153 B LV0518600 Lielais Mārku purvs 929 154 C LV0512200 Lielais Pelečāres purvs 5331 155 B LV0504800 Lielais purvs 150 156 C LV0518500 Lielais un Pemmes purvs 2625 157 B LV0513400 Lielie Kangari 1972 158 B LV0509700 Lielpurvs 1047 159 B LV0511600 Lielsalas purvs 191 160 B LV0530800 Lielupes grīvas pļavas 277 161 C LV0523100 Lielupes palienes pļavas 352 162 C LV0507800 Liepājas ezers 4544 163 B LV0534100 Liepnas niedrāji 159 164 B LV0509300 Limšānu purvs 447 165 B LV0525200 Linezers 40 166 B LV0523000 Līvbērzes liekņa 144 167 C LV0519700 Lubānas ieplakas 2522 168 C LV0526600 Lubānas un Sūļagala purvs 2899 169 B LV0831700 Maitiķu avoti 0,78 170 B LV0510000 Maizezers 65 171 C LV0525000 Manģenes meži 1657 172 B LV0534400 Matkules meži 80 173 B LV0520500 Mazie Kangari 348 174 B LV0500800 Mazzalvītes purvs 267 175 B LV0522000 Mērnieku dumbrāji 61 176 B LV0534600 Mētru mežs 78 177 B LV0507600 Medze 95 178 B LV0826800 Melderupītes meži 281 179 A LV0528700 Melnā ezera purvs 317 180 B LV0506600 Melnais purvs 151 181 C LV0527000 Melnsalas purvs 618 182 B LV0534500 Melnupes meži 66 183 B LV0527800 Melturu sils 288 184 B LV0831800 Mežamatveju kadiķu pļavas 8 185 B LV0831900 Mežamatveju pļavas 16 186 B LV0512800 Mežmuižas avoti 27 187 C LV0524100 Mežole 2832 188 B LV0100200 Moricsalas dabas rezervāts 802 189 B LV0530600 Motrines ezers 46 190 A LV0528800 Mugurves pļavas 317 191 B LV0517300 Nagļu un Ansiņu purvs 284 192 B LV0511000 Nesaules kalns 66 193 B LV0507700 Nīcas īvju audze 108 194 B LV0601000 Nīcgales meži 915 195 B LV0509800 Niedrāju-Pilkas purvs 1041 196 B LV0531000 Nīgrandes meži 62 197 B LV0505600 Nomavas purvs 1285 198 B LV0303000 Numernes valnis 981 199 B LV0412900 Ogres dolomītu krauja 4 200 B LV0304500 Ogres ieleja 7516 201 B LV0305200 Ogres Zilie kalni 312 202 B LV0521100 Ojatu ezers 121 203 B LV0516000 Oleru purvs 105 204 C LV0502200 Orlovas (Ērgļu) purvs 2791 205 C LV0521500 Ovīši 5078 206 B LV0830100 Ozoldārzs 207 B LV0531300 Pāces pļavas 83 208 B LV0535000 Pašulienes mežs 106 209 B LV0526200 Palšu purvs 633 210 B LV0534900 Paltupes meži 157 211 C LV0528900 Paņemūnes meži 800 212 C LV0303500 Pape 51778 213 C LV0526000 Pārabaine 9850 214 B LV0415700 Pavāru atsegumi 2 215 C LV0519600 Pededzes lejtece 4663 216 B LV0526700 Pelēču ezera purvs 12 217 B LV0531800 Pelcīšu purvs 56 218 B LV0517500 Piešdanga 10 219 C LV0301700 Piejūra 4315 220 C LV0510600 Pildas ezers 611 221 B LV0524900 Pilskalnes Siguldiņa 71 222 B LV0303800 Pinku ezers 161 223 C LV0509600 Pirtsmeža purvs 571 224 B LV0531700 Platenes purvs 455 225 B LV0514800 Plieņciema kāpa 52 226 B LV0517100 Pluču tīrelis 740 227 B LV0535100 Plunču ezera meži 53 228 B LV0502300 Pokratas ezers 53 229 B LV0531900 Popes zāļu purvs 78 230 B LV0535200 Posolnīca 6630 231 B LV0830500 Priedes 42 232 B LV0508400 Purgaiļu purvs 340 233 B LV0303300 Ragakāpa 150 234 C LV0514200 Raķupes ieleja 2204 235 C LV0509100 Randu pļavas 280 236 B LV0529700 Raudas meži 211 237 B LV0503300 Raunas Staburags 25 238 B LV0528000 Rauza 812 239 C LV0303400 Rāzna 59615 240 B LV0515100 Riesta Džūkstenes purvs 347 241 B LV0301100 Riežupe 452 242 C LV0506500 Rožu purvs 991 243 B LV0508000 Rucavas īvju audze 206 244 B LV0512100 Rušonu ezera salas 48 245 C LV0535400 Rūjas paliene 444 246 B LV0531200 Rukšu purvs 216 247 B LV0524500 Ruņupes ieleja 607 248 B LV0535500 Sakas grīņi 170 249 C LV0302200 Salacas ieleja 6307 250 C LV0512500 Salas purvs 3862 251 B LV0506000 Saltais purvs 102 252 C LV0517200 Sārnates purvs 1423 253 B LV0504400 Sasaļu mežs 204 254 C LV0525500 Sātiņu dīķi 3780 255 C LV0300800 Sauka 5635 256 C LV0526800 Sedas purvs 7300 257 B LV0511500 Seldžu ozolu audze 17 258 B LV0500600 Seržu tīrelis 151 259 C LV0527500 Silabebru ezers 114 260 C LV0300400 Silene 3825 261 B LV0830300 Silzemnieki 1,6 262 C LV0532000 Sitas un Pededzes paliene 870 263 B LV0402200 Skaistkalnes karsta kritenes 114 264 A LV0535600 Skrundas zivju dīķi 496 265 B LV0530000 Skujaines un Svētaines ieleja 130 266 B LV0506200 Slapjo salu purvs 1052 267 C LV0200300 Slīteres nacionālais parks 16145 268 B LV0501200 Sloku purvs 528 269 B LV0535700 Sofikalna meži 52 270 B LV0529500 Spinduļu meži 132 271 B LV0505800 Spuļģu purvs 307 272 B LV0530300 Starinas mežs 157 273 B LV0401900 Stiglavas atsegumi 15 274 C LV0518900 Stiklu purvi 6636 275 C LV0502600 Stompaku purvi 2978 276 B LV0505500 Supes purvs 712 277 B LV0529900 Svētes ieleja 46 278 C LV0303200 Svētes paliene 931 279 C LV0526400 Sventājas upes ieleja 447 280 C LV0527300 Tāšu ezers 271 281 B LV0302000 Talsu pauguraine 3671 282 B LV0531600 Taurīšu ezers 2 283 C LV0300700 Tērvete 1374 284 B LV0535800 Tebras ozolu meži 51 285 C LV0100500 Teiču dabas rezervāts 19337 286 B LV0501600 Tetersalas purvs 348 287 B LV0517400 Tīšezers 39 288 B LV0530200 Timsmales ezers 101 289 B LV0504000 Tīrās sūnas purvs 36 290 B LV0506100 Tīreļu purvs 1203 291 B LV0512400 Tīrumnieku purvs 267 292 B LV0520900 Tosmare 972 293 B LV0535900 Tumes meži 68 294 C LV0523200 Ukru gārša 1135 295 B LV0522300 Ungurpils meži 55 296 C LV0520300 Užava 3012 297 C LV0536000 Užavas augštece 688 298 A LV0304300 Užavas lejtece 1434 299 B LV0515900 Vadaiņu purvs 238 300 B LV0500700 Vāveres ezers 225 301 B LV0525300 Vērenes purvi 1248 302 B LV0518300 Vecdaugava 233 303 C LV0600200 Veclaicene 20892 304 C LV0600100 Vecpiebalga 8945 305 B LV0830200 Vecsēlpils 5 306 C LV0304800 Vecumu meži 7842 307 B LV0507100 Ventas ieleja 2513 308 B LV0507200 Ventas un Šķerveļa ieleja 1381 309 B LV0524800 Vesetas palienes purvs 424 310 C LV0600500 Vestiena 27150 311 B LV0826100 Vidagas meži 130 312 C LV0000120 Vidusburtnieks 1742 313 B LV0508600 Vidzemes akmeņainā jūrmala 3737 314 C LV0504700 Vīķu purvs 875 315 B LV0516200 Vīķvēnu purvs 77 316 B LV0304900 Vilce 144 317 B LV0529200 Virguļicas meži 745 318 B LV0824700 Visikums 319 C LV0529100 Viskūžu sala 304 320 B LV0530500 Vitrupes ieleja 126 321 B LV0527600 Vjadas meži 208 322 B LV0536100 Zāgadu kalni 86 323 B LV0502800 Zaļezera purvs 324 324 B LV0536200 Zaķu riests 142 325 B LV0415600 Zaņas lejtece 53 326 B LV0525800 Zebrus un Svētes ezers 935 327 B LV0514500 Zemgaļu purvs 462 328 B LV0534200 Zepu mežs 67 329 C LV0600700 Ziemeļgauja 21749 330 C LV0000130 Ziemeļu purvi 5319 331 C LV0508100 Ziemupe 2458 332 B LV0536300 Zilaiskalns 118 333 B LV0502400 Zodānu purvs 98 334 C LV0525600 Zvārde 3072 335 C LV0305000 Zvārdes meži 8173 336 B LV0510900 Zvirgzdenes ezera salas 5 A saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu noteiktās vietas B saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu noteiktās vietas C saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu noteiktās vietas 17. pielikums. Jaunieviestie ES standarti, kas ir atbalstāmi saskaņā ar pasākumu: Standartu sasniegšana Joma Ieviešamais standarts Latvijas tiesību akts Tiesību normas prasība ES tiesību akts Datums, ar kuru tas kļūst obligāts Latvijā Kompetentā iestāde Vide Kūtsmēslu krātuves būs visās saimniecībās, kas atrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai kuras saņēmušas atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai 2001.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.531 'Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimniecības darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" un Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 'Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 12.11. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidro mēslu un vircas krātuvēs septiņus mēnešus;