7. Article

Pasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēru Plāna darbības mērķi un sasniedzamie rezultāti, kā arī Plāna īstenošanas uzraudzības un efektivitātes vērtēšanas indikatori ir noteikti gan LAP mērķu līmenī (skat. 22.tabulu), gan katra pasākuma līmenī. Pasākumu uzraudzības indikatori ir ievietoti 7.pielikumā, bet katra pasākuma īstenošanā sasniedzamie rezultāti sadalījumā pa gadiem pasākuma aprakstos. Dažu pasākumu īstenošanas ietekmes indikatorus ir grūti vērtēt skaitliski, jo pasākumu īstenošana dod gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanā. Īpaši grūti ir novērtēt Agrovides pasākuma īstenošanas ietekmi uz savvaļas populācijas vairošanu, kā arī novērtēt pārējo pasākumu radīto ietekmi ainavas uzturēšanā. Tāpat salīdzinoši grūti ir nošķirt plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmi un efektivitāti no citu pasākumu ietekmes un efektivitātes Latvijas lauku attīstības sekmēšanā. Tā kā Latvijai 2004. 2006. gada programmas periods ir pirmais un daudzi no īstenojamiem Plāna pasākumiem līdz šim nacionālajā lauku attīstības politikā nav īstenoti, ir grūti noteikt pasākumu; īstenošanas ietekmi uz sociālo, ekonomisko un ekoloģisko jomu, īpaši lauku saimniecību līmenī. Neskatoties uz plānā indikatīvi noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, pasākumu un prioritātes līmenī plāna īstenošanas efektivitātes vērtēšanai, ir paredzēts, ka pirmā programmas perioda īstenošanā ieviestā uzraudzības sistēma, t.sk. apkopotā informācija par atbalsta saņēmējiem, kļūs par informācijas bāzi nākošajiem programmas periodos nosakāmajiem sasniedzamajiem mērķiem. 7.1. Kopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībai Plāna īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam ELVGF Garantijas daļas un valsts budžeta līdzfinansēto pasākumu kopējais ieguldījums lauku attīstībā būs 410 125 001 EUR. (skat. 8.nodaļu), no kuriem 36 569 825 EUR ir novirzīti vienotiem platības maksājumiem. Šī plāna kopējais finansējuma apjoms ietver arī SAPARD īstenošanas laikā uzņemto saistību izpildi pret atbalsta saņēmējiem pasākumā 'Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana", kas tiek paredzēts 2006. gadam 13 216 625 EUR apmērā. ELVGF Vadības daļas finansēto pasākumu sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir 137 956 335 EUR, bet, piesaistot privāto kapitālu 93 683 993 EUR, kopējais ieguldījums būs 231 640 328 EUR. Lauku teritorijas attīstības sekmēšanai kopējais apgūstamā finansējuma apjoms, ieskaitot privāti finansējumu, ir 642 187 676 EUR. Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanai piešķirtā ES un nacionālā finansējuma sadalījums balstās uz: - katra pasākuma tiešo vai sinerģisko ietekmi lauku problēmu risināšanā un attīstības stimulēšanā (SVID analīze) un Plāna mērķu sasniegšanu, kā arī tā īstenošanas saskaņotību ar valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām (skat. 22.tabulu). Vislielākā atbilstība valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām ir Plāna pasākumiem: 'Agrovide" (12 punkti no maks. 12) , 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12); 'Standartu sasniegšana" (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12); - katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā); - administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā); - lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti izmantot atbalsta saņemšanas iespējas katrā no pasākumiem (pamatojumu skatīt 14.nodaļā). 27.tabulā ir redzams ikgadējais finansējuma sadalījums starp pasākumiem, tā apjoma izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā no 2004. līdz 2006. gadam. 7.2. Plāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekme Latvija Eiropas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši periferiāla un kritiski mazapdzīvota (lauku teritorijā 11,7iedz./km2), taču ģeopolitiski nozīmīga un attīstībai perspektīva. Iekļaujoties ES vienotajā telpā un kļūstot par vienu no ES periferiāliem reģioniem, lauku teritorijas sociāli ekonomisko attīstību virzīs specifiskāko un tikai Latvijas laukiem raksturīgo atšķirību identifikācija, politiskā un finansiālo uzsvaru liekot uz specifisko apstākļu izmantošanu lauku attīstības ietekmēšanai. Latvijas iestāšanās ES un iekļaušanās vienotajā tirgū izvirza nepieciešamību paātrināt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošu uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, tādējādi kļūstot par līdzvērtīgiem konkurentiem patērētāju vajadzību apmierināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Lai sasniegtu Latvijā ražotas produkcijas konkurētspējas līmeni tirgū, valdība ir nolēmusi īstenot lauku attīstības pasākumus: 'Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos" (VPD 4. prioritāte) un 'Standartu sasniegšana" un 'Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai", lai veicinātu aktīvākos lauksaimniecības produkcijas ražotājus investēt ražošanas attīstīšanā. Atbalstam trijos gados ir jānodrošina konkurētspējīgu saimniecību skaita pieaugums vismaz par 30% un iespējas nodrošināt augstāku ražošanas efektivitāti, stabilu produkcijas kvalitāti un ienākumu pieaugumu. Tā kā SAPARD programmas īstenošanas pieredze liecina, ka sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītajiem zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā Latvijas zemniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt 'atspērienam" kredītus savu saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, tad pasākumam 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" (kopā ar vienoto platības maksājumu) ir jānodrošina stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā, īpaši tādās kapitālieguldījumu jomās kā agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ēku celtniecība, rekonstrukcija vai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana atkritumu krātuvju izbūvē. Visu pasākumu īstenošana (t.sk. pasākuma 'Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana") dotu sinerģisku efektu uz ekonomiski aktīvo un potenciālo uzņēmēju darbības turpināšanu lauku teritorijā, darba vietu saglabāšanu un radīšanu citiem lauku iedzīvotājiem, kas nozīmē nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Papildus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un realizācijas procesa racionalizēšanai ar mērķi samazināt izmaksas, paaugstināt un stabilizēt lauku saimniecību ikgadējos ienākumus, tiek īstenots atbalsta pasākums 'Atbalsts ražotāju grupām". Ir nepieciešams, lai esošās un jaunizveidotās ražotāju grupas aktīvi darbotos visos lauku reģionos un katrā no tiem būtu ražotāju grupas, kas pārstāvētu katru sektoru un iesaistītu vismaz 10% no komerciālajām lauku saimniecībām. Sadarbības attīstība ne tikai nodrošinās tiešu ietekmi uz ekonomiskās efektivitātes pieaugumu un stabilitāti saimniecību ienākumos, bet radīs iespēju lauksaimniekiem apmainīties ar pieredzi un informāciju. Īpaši veicināma būtu sadarbības attīstība starp daļēji naturālām saimniecībām, kā arī to iekļaušanās kādā no esošajām ražotāju grupām, lai tādējādi nodrošinātu savai produkcijai stabilu noietu un ienākumus. Lauksaimnieku demogrāfiskajā struktūrā ir raksturīgs augsts pensionāru īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā (38%). Neskatoties uz pieejamām izglītošanās iespējām, lielākā daļa no šiem lauksaimniekiem ir samērā neelastīgi jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanā, saimnieciskās darbības dažādošanā ar mērķi gūt lielākus ienākumus, kā arī nepietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Pasākums 'Atbalsts jaunajiem zemniekiem" (VPD 4. prioritāte) radīs papildu iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem cilvēkiem saņemt atbalstu jaunas vai no priekšlaicīgi pensionējušā saimnieka pārņemtas ('Priekšlaicīgā pensionēšanās") lauku saimniecības attīstīšanā. Priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas ir vismaz 10% lauku saimniecību īpašnieku, kuru vecums atbilst ES nosacījumiem par pensijas saņemšanu un iespējams, to varētu izmantot īpašnieki, kuriem ir lielas saimniecības un augsts potenciāls, taču īpašnieks nevēlas turpināt lauksaimniecisko darbību. Lauku saimniecību ienākumu paaugstināšanu ietekmē ne tikai ražošanas procesa modernizācija vai pārorientēšanās uz alternatīvās lauksaimniecības nozarēm, bet arī ar lauksaimniecību nesaistīto pakalpojumu attīstība saimniecībās. Īpaši nozīmīgs tas ir daļēji naturālās saimniecībās, kurus skaits pašreiz ir ap 34tūkst. Aktivitāšu dažādošanas atbalstīšana nodrošinās saimniecības elastību pret izmaiņām lauksaimniecības produkcijas tirgū un noturēs stabilu ienākumu līmeni. Lai sekmētu šo procesu, tiek īstenoti pasākumi 'Lauku ekonomikas dažādošana" (VPD 4. prioritāte) un 'Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai". Piešķirot atbalstu nelielu projektu īstenošanai, pasākumam dotu iespēju komerciāli attīstīt savu saimniekošanu un paaugstināt ienākumus vismaz 30% no esošajām daļēji naturālo saimniecībām. Arī šeit pasākums 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" (kopā ar vienoto platības maksājumu) var nodrošināt stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā papildus ienākumu veidošanai un attīstīšanai. Lai gan valstī eksistē dažādi kursi, tie dažkārt ir nepietiekoši un nepielāgoti lauku ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzību apmierināšanai. Tādēļ pasākums 'Apmācības" (VPD 4. prioritāte) ir nepieciešams, lai esošie un potenciālie lauku uzņēmēji spētu izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumus vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā), un Plāna īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu. Lauku iedzīvotājiem tiek dota iespēja dažādu kursu apgūšanai, kuros tie var apgūt uzņēmēju iemaņas, saimniecības attīstības plānošanu, biznesa plānu izstrādāšanas prasmi, mārketinga jautājumu apgūšanu un citas inovatīvas lietas, kas saistītas ar 'Agrovides" pasākumiem u.c., sagatavot dokumentus pretendēšanai uz atbalstu, atskaišu sagatavošanu, kā arī precīzāk izprast ES un nacionālos tiesību aktus. Sakarā ar zemajiem ienākumiem lauksaimniecībā un ierobežotām iespējām uzsākt citu uzņēmējdarbību, pašreizējais Latvijas lauku apdzīvotības līmenis samazinās ik gadus, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, kur ir lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī labāka vide uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šīs tendences nesamazināšana apdraud lauku ekonomisko dzīvotspēju, ainavisko kvalitāti un ierobežo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas iespējas. Atbalsta maksājumi no pasākumiem 'Agrovide" un 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" būtu stimuls lauku saimniecībām ne tikai ievērot vides aizsardzības prasības un uzturēt sakoptas bioloģiski daudzveidīgas vides kvalitātes, bet arī radītu priekšnoteikumus to izmantošanai nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstībā, īpaši pakalpojumu sektorā. Vērojot pašreizējās tendences centrālajā valsts daļā 50 km rādiusā ap Rīgu, īpaši pilsētu iedzīvotāju attieksmes maiņā, var prognozēt, ka atraktīva lauku vide, kurā būs kvalitatīva infrastruktūra ikdienas mobilitātes iespēju un ilgtspējīgas ekonomiskās darbības nodrošināšanai, noteikti sekmēs pakāpenisku iedzīvotāju 'atgriešanos" šajā vidē uz dzīvi vai sezonu, kā arī padarīs to estētiski pievilcīgu gan valsts iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem rekreatīvā nolūkā. Pasākums 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos. Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām. Latvijā pieņemtie normatīvie akti starp tautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4.pielikumā) rada zaudējumus tām lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un uztur vērtīgos biotopus un sugas. Tādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" radīs tiesības saņemt atbalstu zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi 'Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana" un 'Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai" radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus ienākumus. Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem aptuveni 0,4% no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma 'Agrovide" apakšpasākums 'Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" 9.1.2.nodaļa) Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma 'Agrovide" apakšpasākums 'Buferjoslu ierīkošana"). Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze perspektīvajiem pasākumiem. Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai. Lielais platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noiets vietējā un ārējā tirgū, ko stimulē patērētāju prasība pēc ekoloģiski tīras produkcijas. Lauksaimnieki saskata vairākas eksporta paplašināšanas iespējas un tādēļ sāk apvienoties un domāt par produktu pārstrādi. Lai plašākam lauksaimnieku lokam, īpaši daļēji naturālo saimniecību vadītājiem, palielinātu interesi nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību un mazinātu izmaksu slodzi pārejas periodā, pasākuma 'Agrovide" ietvaros kompensāciju veidā tiek sniegts atbalsts saimniecībām, kuras jau nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu pārstrādi un realizāciju, un saimniecībām, kuras atrodas pārejas periodā sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanu saimniecībā. Savukārt, lai aktīvi attīstītu produkcijas pārstrādi, apgūtu jaunu un dalītos esošajā pieredzē, apzinātu un attīstītu noieta tirgu, bioloģiskās produkcijas ražotājiem papildus radīta lielāka iespēja saņemt atbalstu pasākumu 'Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos" (VPD 4. prioritāte), 'Atbalsts ražotāju grupām" un 'Apmācības" (VPD 4. prioritāte) ietvaros.