2. Article — Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme.

3 Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 2.novembrī. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2006.gada 15.novembrī Pieņemta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulcē 2006.gada 10.maijā Grozījumi pieņemti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulcē 2011.gada 30.novembrī (protokols nr.2) un 2012.gada 9.maijā (protokols nr.1) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sākotne ir saistīta ar 1919.gada 20.augustā dibināto un 1920.gada 11.janvārī oficiāli atklāto Latvijas Konservatoriju. Latvijas Konservatorija dibināta ar Ministru kabineta lēmumu, ieceļot par Konservatorijas direktoru profesoru Jāzepu Vītolu. Latvijas Konservatorijas pirmā Satversme tika apstiprināta Saeimā 1923. gada 12.novembrī. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 18.jūnija lēmumu "Par Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" augstskolas nosaukums ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likumu pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce 1996.gada 11.decembrī, Satversme apstiprināta Latvijas Republikas Ministru kabinetā 1998.gada 26.maijā ar rīkojumu Nr.273. Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce 2001.gada 4.maijā, Satversmes grozījumi apstiprināti Latvijas Republikas Ministru kabinetā 2001.gada 14.septembrī ar rīkojumu Nr.446. 2006.gada 10.maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce pieņēmusi jaunu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi. Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce 2012.gada 9.maijā. I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk — Akadēmija) ir Latvijas valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno profesionālās bakalaura, akadēmiskās un profesionālās maģistra studiju programmas mūzikā un skatuves mākslā, pedagogu izglītībā un doktora studiju programmas muzikoloģijā, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. 2. Akadēmijas mērķis ir nodrošināt studijas mūzikas, horeogrāfijas un izglītības zinātņu jomās, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, veikt pētījumus mākslas zinātnē, sekmēt māksliniecisko jaunradi, profesionālo mūziķu, horeogrāfu, nozares pedagogu un mākslas zinātnieku sagatavošanu. 3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām izstrādāt un pieņemt savu Satversmi, veidot personālsastāvu, noteikt studiju programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus, organizatorisko un pārvaldes struktūru, veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar Akadēmijas darbības principiem un uzdevumiem, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 4. Akadēmijas Satversme garantē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību. 5. Akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas juridiskais statuss, tā likumā noteiktā kārtībā ar Nr.3342301472 ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu; sava atribūtika: karogs un emblēma. Akadēmija atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā. 6. Pildot savu pamatuzdevumu, Akadēmija balstās uz humanitātes, demokrātiskuma, zinātniskuma, profesionalitātes, individualizācijas, radošas darbības, tautiskuma un mūsdienīguma principiem: 6.1. studiju procesā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē tiek ievērotas Latvijas tautas intereses, pasaules humanitārās kultūras tradīcijas un jaunākie sasniegumi; 6.2. iekļaujoties starptautiskajā kultūras apritē, tiek saglabāts un attīstīts nacionālās mūzikas un mākslas kultūras mantojums, piemērojot pirmā rektora profesora Jāzepa Vītola iedibinātos un mūsdienu mākslinieciskajā, kā arī pedagoģiskajā praksē radoši attīstītos principus; 6.3. Akadēmija īsteno studiju, praktiskās un zinātniskās darbības vienotību; 6.4. Akadēmija veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākas izglītības pasākumos; 6.5. Akadēmija sadarbojas ar citām izglītības, mākslas un kultūras institūcijām, zinātniskajām iestādēm Latvijā un citās valstīs, nodrošinot studējošo, akadēmiskā personāla un zinātniskās informācijas apmaiņu. 6.1 Akadēmija īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas. 7. Akadēmijai ir tiesības tiem studējošiem, kuri ir sekmīgi apguvuši piešķiramajai kvalifikācijai atbilstošās akreditētas studiju programmas vai studiju programmas, kas atbilst konkrētam, likumā noteiktā kārtībā akreditētam Akadēmijas studiju virzienam piešķirt: 7.1. profesionālos grādus; 7.2. akadēmiskos grādus; 7.3. zinātniskos grādus; 7.4. profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju. 8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mūzikas, mākslas un kultūras institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām. 9. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas saīsinātais nosaukums ir JVLMA. Tās nosaukums citās valodās: Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music (angļu valodā); Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands (vācu valodā); Académie de musique J.Vītols de Lettonie (franču valodā); Латвийская академия музыки имени Язепа Витола (krievu valodā). 10. Akadēmijas juridiskā adrese: Krišjāņa Barona iela Nr.1, Rīga, LV 1050, Latvija. II. AKADĒMIJAS PAŠPĀRVALDE UN STRUKTŪRVIENĪBAS 11. Akadēmijas galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Akadēmiskā šķīrējtiesa. 12. Akadēmijas augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Satversmes sapulce. 13. Satversmes sapulce: 13.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē; 13.2. ievēlē un atceļ Rektoru; 13.3. noklausās un vērtē Rektora pārskatu; 13.4. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus; 13.5. (izslēgts ar 02.05.2013. likumu); 13.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus; 13.7. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un Rektora vēlēšanu nolikumus; 13.8. noklausās un vērtē Senāta pārskatu, pieņem lēmumus par tā darbību; 13.9. izskata un izlemj konceptuālus Akadēmijas darbības un attīstības jautājumus un apstiprina Akadēmijas attīstības stratēģiju. 14. Akadēmijas Satversmes sapulci 40 personu sastāvā ievēlē uz trīs gadiem. Proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai personāla pārstāvju grupas, aizklāti balsojot, ievēlē: 24 pārstāvjus no akadēmiskā personāla, 8 - no studējošajiem, 8 - no vispārējā personāla. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt tā personāla grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulces pārstāvis ir atsaukts, ja par tā atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75 procenti no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces pārstāvi. Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanas gadījumā attiecīgā personāla grupa ievēlē jaunu Satversmes sapulces pārstāvi. Satversmes sapulci sasauc Rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums. 15. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru, tāpat kā viņa vietnieku un sekretāru, ievēlē Satversmes sapulces locekļi. Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtais nolikums. Satversmes sapulce savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju. 16. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības jomām. Senāta darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. 17. Senātu, aizklāti balsojot, ievēlē uz trim gadiem. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē Satversmes sapulce, studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studējošo pašpārvalde. Senātā ir 20 senatori, no kuriem ne mazāk par 50 procentiem ir profesori un asociētie profesori. Senāta sastāvā ir 75 procenti akadēmiskā personāla pārstāvji, 20 procenti studējošo pārstāvji, 5 procenti vispārējā personāla pārstāvji. 18. Ja senators pārtrauc darba vai studiju attiecības ar Akadēmiju, viņam izbeidzas senatora pilnvaras un viņa vietā jaunu senatoru ievēlē attiecīgi Satversmes sapulce vai Studējošo pašpārvalde. 19. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts var izveidot padomes vai komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. 20. Senāts: 20.1. ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru; 20.2. pieņem lēmumus par nozīmīgākajiem akadēmiskās, zinātniskās un mākslinieciskās darbības jautājumiem; 20.3. izskata un apstiprina studiju programmas; 20.4. izskata un apstiprina studiju programmu pašnovērtēšanas ziņojumus; 20.4.1 nosaka iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas; 20.5. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, noteikumus un citus augstskolas darbību reglamentējošos dokumentus, izņemot tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē vai tos, kurus Senāts ir deleģējis apstiprināt rektoram (rīkojuma dokumentus par Senāta vai Senāta deleģētu padomju vai komisiju lēmumu izpildes kārtību); 20.6. dibina un likvidē struktūrvienības; 20.7. nosaka Akadēmijas finanšu struktūru un apstiprina Akadēmijas gada budžetu; 20.8. nosaka akadēmiskā personāla darba samaksas principus; 20.9. noklausās un vērtē Rektora ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi; 20.10. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai; 20.11. (izslēgts ar 02.05.2013. likumu); 20.12. ierosina Akadēmijas Padomnieku konventa dibināšanu. 21. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu). 22. Akadēmija izveido Padomnieku konventu. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā. 23. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina pēc Akadēmijas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Akadēmijas Senāts. 24. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konventu vada tā priekšsēdētājs. 25. Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot Padomnieku konventu pēc Rektora un Senāta pārstāvju viedokļu noklausīšanās. Ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu. 26. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju. 27. Rektoru Akadēmijas Satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, saskaņā ar Akadēmijas Satversmes sapulces apstiprināto Rektora vēlēšanu nolikumu un atbilstoši Akadēmijas Senāta apstiprinātajam Nolikumam par kārtību, kādā tiek organizētas rektora vēlēšanas. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Vienas nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām Satversmes sapulces priekšsēdētājs informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu rezultātiem. 28. Kārtējās Rektora vēlēšanas Akadēmija rīko vismaz vienu mēnesi pirms Rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā Rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors. 29. Akadēmijas Satversmes sapulcē ievēlēto Rektoru apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts, Satversmes sapulce divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda Kultūras ministrijas izvirzītais un Ministru kabineta ieceltais Akadēmijas rektora vietas izpildītājs. 30. Ja Rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī ja Rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ Kultūras ministrijas izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda Rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai. 31. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas Senāta vai Kultūras ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībā konstatēti Satversmes vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas ierosināšanai ir nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita. 32. Rektors veicina augstskolas attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību ievērošanu. 33. Rektors: 33.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Latvijas Republikas likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei; 33.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti; 33.3. nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību; 33.4. atbild par Akadēmijas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Akadēmijas budžetu. 34. Personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā, Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis rektors, personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 35. Akadēmijas Rektorāts ir konsultatīva, koleģiāla institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadības un organizatorisku jautājumu apspriešanai. Rektorātu vada rektors; tajā ietilpst: rektors, prorektori, personāldaļas vadītājs, finanšu struktūrvienības vadītājs. 36. Prorektorus pieņem darbā Rektors, slēdzot ar tiem darba līgumu. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību Rektora prombūtnes laikā. 37. Akadēmijas Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata akadēmiskā personāla un studējošo iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem, Akadēmijas personāla iesniegumus par Akadēmijas izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās un savas kompetences ietvaros pieņem atbilstošus lēmumus. 38. Akadēmisko šķīrējtiesu piecu personu sastāvā ievēlē uz trim gadiem. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā ievēlē trīs pārstāvjus no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji, studējošo pašpārvalde ievēlē divus studējošo pārstāvjus. 39. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija. Akadēmiskā šķīrējtiesa par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas Akadēmiskās šķīrējtiesas pārstāvjus no darba var atlaist tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās pārstāvjus atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces pārstāvju pieprasījuma. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus Akadēmijas personāls var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 40. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu). 41. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu). 42. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu). 43. Akadēmijas Zinātniskā padome veido Akadēmijas pētnieciskās darbības stratēģiju un veic organizatorisko darbu Akadēmijas zinātniskās pētniecības vadīšanā. Zinātniskā padome risina ar Akadēmijas Doktorantūru un akadēmiskā personāla zinātnisko darbību saistītus jautājumus. 44. Zinātnisko padomi 7 personu sastāvā pēc Rektora ierosinājuma uz trim gadiem apstiprina Senāts. Zinātnisko padomi vai tās locekli atsauc Senāts pēc Rektora priekšlikuma. Zinātniskās padomes darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts Zinātniskās padomes nolikums. 45. Akadēmijas pamatstruktūru veido katedras, nodaļas, studiju programmu direkcija, Zinātniskās pētniecības centrs, bibliotēka. Satversmē noteikto uzdevumu veikšanai Akadēmijai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības - mākslinieciskās jaunrades, sporta centrus, starpdisciplināras studiju un pētnieciskā darba vienības, kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai. 46. Lēmumu par struktūrvienības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu. 47. Akadēmijas Katedra ir studiju, zinātniskā, radošā, mākslinieciskā un metodiskā darba pamatvienība, kura pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu apakšprogrammu specializāciju vai profilu un apvieno katedras kompetencē nodoto studiju kursu īstenošanā iesaistīto akadēmisko personālu, pieaicinātos mācībspēkus un studējošos. Profesionāli atšķirīgu specializāciju vai profilu studiju kursu īstenošanas vadībai var būt izveidota katedras apakšstruktūra — klase. Katedras darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums. 48. Katedras galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas programmas studiju kursu saturu, nodrošināt satura kvalitatīvu īstenošanu un kontrolēt tās kompetencē ietilpstošo studiju kursu attīstību. 49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Rektoram un akadēmiskā darba prorektoram par studiju programmas realizāciju.