1. Article

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1995. gada 2. novembrī pieņēma likumu "Par valsts pensijām" (turpmāk arī - Pensiju likums), un tas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Saeima 1998. gada 17. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredzēja papildināt Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punktu ar 12. apakšpunktu šādā redakcijā: "Ja apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim, turpina strādāt un pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājusi vismaz trīs gadus, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, šai personai pensiju piešķir no jauna." Šie grozījumi spēkā nestājās, jo Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzskatot, ka Saeima nolēmusi Pensiju likumu papildināt bez pienācīga ekonomiskā izvērtējuma, izmantoja savas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 71. pantā paredzētās tiesības un pieprasīja 1998. gada 17. septembrī pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu. Saeima 1998. gada 21. oktobrī pieņēma otrreizējai caurlūkošanai atdoto likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Ar šiem grozījumiem Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkts tika papildināts ar 12. apakšpunktu šādā redakcijā: "Ja apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim, pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājusi vismaz trīs gadus, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, pensiju piešķir no jauna. Ja šīs no jauna piešķirtās pensijas apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, valsts pensiju speciālajā budžetā atmaksājama no 1996. gada 1. janvāra līdz vecuma vai izdienas pensijas piešķiršanai no jauna izmaksātā vecuma vai izdienas pensija. Šīs pensijas atmaksāšanai no vecuma vai izdienas pensijas, kas piešķirta no jauna, izdarāmi ikmēneša ieturējumi, kas aprēķināti pēc šādas formulas: Ie = Ip:G:12 Ie - ikmēneša ieturējums Ip - izmaksātās pensijas summa laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz vecuma vai izdienas pensijas piešķiršanai no jauna G - laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Izdienas pensijas piešķiršanas gadījumā izmantojams laika posms 60 gadu vecumā. No jauna piešķirtās vecuma vai izdienas pensijas saņēmējam ir tiesības pieprasīt, lai viņam nosaka lielāku ikmēneša ieturējuma apmēru, kā arī izmaksāto pensijas summu valsts pensiju speciālajā budžetā atmaksāt vienā reizē." 1999. gada 5. augustā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Ar to Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkts tika izteikts jaunā redakcijā: "Apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim un kurai, pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, līdz 1999. gada 1. septembrim no jauna piešķirta pensija, kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, turpina atmaksāt vecuma vai izdienas pensiju valsts pensiju speciālajā budžetā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna saņemto vecuma vai izdienas pensiju. Atmaksājamās summas ikmēneša ieturēšanu neizdara laikposmā, kurā ir pārtraukta pensijas izmaksa." 1999. gada 5. augusta likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pārejas noteikumu 1. punkts paredzēja, ka minētais apakšpunkts stāsies spēkā 1999. gada 1. septembrī, tādēļ Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktā iekļauta atsauce uz šo datumu, proti, ieturējumi attiecas uz tām pensijām, kuras piešķirtas no jauna līdz 1. septembrim. Taču šie grozījumi tika nodoti tautas nobalsošanai. 1999. gada 13. novembrī notikušajā tautas nobalsošanā tos neatcēla. 1999. gada 23. novembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gada 5. augustā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" izsludināja, un šis likums stājās spēkā 1999. gada 7. decembrī. Pensiju piešķiršana no jauna bija turpinājusies līdz pat šim datumam. Saeima 2001. gada 20. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Ar šiem grozījumiem pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktā ietvertie vārdi "kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas" tika aizstāti ar vārdiem "kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus". Līdz ar to kopš 2002. gada 1. janvāra Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta (turpmāk arī - apstrīdētā norma) redakcija ir šāda: "Apdrošinātā persona, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim un kurai, pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, līdz 1999. gada 1. septembrim no jauna piešķirta pensija, kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus, turpina atmaksāt vecuma vai izdienas pensiju valsts pensiju speciālajā budžetā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna saņemto vecuma vai izdienas pensiju. Atmaksājamās summas ikmēneša ieturēšanu neizdara laikposmā, kurā ir pārtraukta pensijas izmaksa."
In plain words
(1) Saeima 1995. gada 2. novembrī pieņēma likumu "Par valsts pensijām" (Pensiju likums), kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. (2) 1998. gada 17. septembrī Saeima pieņēma grozījumus, kas papildināja Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punktu ar 12. apakšpunktu šādā redakcijā: "Ja apdrošinātajai personai pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim, un viņa pēc 1996. gada 1. janvāra ir nostrādājusi vismaz trīs gadus, pēc personas iesnieguma pensiju piešķir no jauna." Šie grozījumi nestājās spēkā, jo Valsts prezidents Guntis Ulmanis, izmantojot Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības, pieprasīja likuma otrreizēju caurlūkošanu. (3) 1998. gada 21. oktobrī Saeima pieņēma likumu otrreizējā caurlūkošanā. Ar to 12. apakšpunkts noteica: ja personai pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim un viņa pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājusi vismaz trīs gadus, pensiju pēc personas iesnieguma piešķir no jauna. Ja no jauna piešķirtās pensijas apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, valsts pensiju speciālajā budžetā jāatmaksā līdz pensijas piešķiršanai no jauna izmaksātā vecuma vai izdienas pensija (sākot ar 1996. gada 1. janvāri). Atmaksu veic ar ikmēneša ieturējumiem pēc formulas Ie = Ip : G : 12, kur Ie — ikmēneša ieturējums, Ip — izmaksātās pensijas summa no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna, G — gadu skaits, par kuru plānota vecuma pensijas izmaksa (izdienas pensijas gadījumā — līdz 60 gadu vecumam). Pensijas saņēmējs var lūgt lielāku ikmēneša ieturējumu vai pilnu atmaksu vienā reizē. (4) 1999. gada 5. augustā Saeima pieņēma jaunu grozījumu redakciju: ja personai pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim un viņa, pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, līdz 1999. gada 1. septembrim ir saņēmusi no jauna piešķirtu pensiju, kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, turpina atmaksāt budžetā līdz pensijas piešķiršanai no jauna saņemto vecuma vai izdienas pensiju. Ieturējumus neveic laikā, kad pensijas izmaksa ir pārtraukta. (5) Šī jaunā redakcija bija plānota spēkā stāties 1999. gada 1. septembrī. Likumu nodeva tautas nobalsošanai. 1999. gada 13. novembra tautas nobalsošanā likumu neatcēla. 1999. gada 23. novembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to izsludināja, un likums stājās spēkā 1999. gada 7. decembrī. Pensiju piešķiršana no jauna bija turpinājusies līdz šim datumam. (6) 2001. gada 20. decembrī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem vārdi "kuras apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas" tika aizstāti ar vārdiem "kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus". Sākot ar 2002. gada 1. janvāri, apstrīdētā norma (Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkts) ir šādā redakcijā: persona, kurai pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim un kura, pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, līdz 1999. gada 1. septembrim ir saņēmusi no jauna piešķirtu pensiju, kuras apmērs piešķiršanas brīdī pārsniedza 100 latus, turpina atmaksāt budžetā pensiju, kas saņemta no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanai no jauna. Ieturējumus neveic periodā, kad pensijas izmaksa ir pārtraukta.
asdeadlinejoint-stocklegislationremunerationsaeimasalary