11. Article

Kā jau minēts iepriekš, Valsts prezidents šos grozījumus neizsludināja un pieprasīja 1998. gada 17. septembrī pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" otrreizēju caurlūkošanu. Šādu rīcību Valsts prezidents pamatoja ar to, ka, paredzot ieviest Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktu, Saeima nav veikusi ekonomisko izvērtējumu un nav saskaņojusi normu ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta iespējām (sk. Latvijas Valsts prezidenta 1998. gada 19. septembra vēstuli Saeimas priekšsēdētājam. Lietas materiālu 3. sējuma 8. lpp.). Saeima 1998. gada 21. oktobrī, atkārtoti lemjot par Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktu, to pieņēma redakcijā, kādu bija sagatavojusi atbildīgā komisija trešajam lasījumam (sk. lietas materiālu 1. sējuma 166. - 168. lpp. un 3. sējuma 4. lpp.). 1999. gada 5. augustā Saeima, vēlēdamās valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā nodrošināt līdzekļu ekonomiju un novērst tajā radušos kritisko situāciju, pieņēma jaunu likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Ar šā likuma 14. pantu Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkts tika izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka pensijas no jauna var tikt piešķirtas tikai līdz 1999. gada 1. septembrim. Šī norma arī noteica, ka persona, kurai no jauna piešķirta pensija, ja tās apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, turpina atmaksāt valsts pensiju speciālajā budžetā to pensiju, kas saņemta pēc 1996. gada 1. janvāra. Atbilstoši pārejas noteikumu 1. punktam jaunajai pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta redakcijai bija jāstājas spēkā 1999. gada 1. septembrī. Tomēr 1999. gada 5. augusta likums "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" spēkā nestājās, jo 35 Saeimas deputāti nosūtīja Valsts prezidentei pieprasījumu apturēt šā likuma publicēšanu (sk. lietas materiālu 2. sējuma 35., 36. lpp.). Atbilstoši Satversmes 72. pantam tika savākti vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti un likums tika nodots tautas nobalsošanai. Tomēr 1999. gada 13. novembrī notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās tikai 35,25 procenti no 7. Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un saskaņā ar Satversmes 74. pantu minētie grozījumi netika atcelti (sk. lietas materiālu 2. sējuma 70. lpp.). Valsts prezidente šos grozījumus izsludināja 1999. gada 23. novembrī. Tā kā 1999. gada 5. augusta likums "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" stājās spēkā tikai 1999. gada 7. decembrī, arī laikā pēc 1999. gada 1. septembra turpinājās pensijas piešķiršana no jauna, pamatojoties uz Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktu. Lietā nav strīda par pensiju atkārtotas piešķiršanas likumību no 1999. gada 1. septembra līdz 7. decembrim, taču ir būtiski norādīt, ka apstrīdētā norma expressis verbis noteic, ka ieturējumus var izdarīt vienīgi no to personu pensijām, kurām tās no jauna tika piešķirtas līdz 1999. gada 1. septembrim. Līdz ar to visupirms ir jānoskaidro jautājums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirma­jam teikumam.