14. Article

No tiesiskā regulējuma skaidrības viedokļa Saeimai iespējami īsākā laikā pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās, proti, pēc 1999. gada 7. decembra, bija pienākums šo normu grozīt, nosakot precīzu to personu loku, no kuru jaunajām pensijām izdarāmi ieturējumi. Proti, Saeimai bija pienākums izlemt, vai apstrīdētajā normā noteiktais iepriekšējās pensijas atmaksāšanas pienākums attiecas uz visām personām, kam pensija piešķirta no jauna (arī uz tām, kam pensija piešķirta no 1999. gada 1. septembra līdz 7. decembrim), vai arī neattiecas ne uz vienu personu (sākot jau no 1999. gada 1. janvāra). Saeimas bezdarbība ir atzīstama par nepamatotu, jo netika labots regulējums, kas acīmredzami nevienlīdzīgā situācijā nostādīja personas, kuras atradās vienādos tiesiskos apstākļos. Tomēr Satversmes tiesa atkārtoti uzsver, ka šajā gadījumā, kad normas spēkā stāšanās un tās radītās tiesiskās sekas nebija atkarīgas no Saeimas gribas, būtu nepamatoti apstrīdēto normu vērtēt tikai sakarā ar vienlīdzības principu, atrauti no citām Satversmes normām.