18. Article

Iepazīstoties ar Saeimas stenogrammām, redzams, ka, skatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" trešajā lasījumā 1998. gada 17. septembrī, izvērsās ilgas debates par to, vai, piešķirot pensijas no jauna, būtu atmaksājama līdz tam izmaksātā pensija un kādai ir jābūt šai atmaksāšanas kārtībai. Tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāve Ludmila Kuprijanova debatēs norādīja, ka šāds ikmēneša ieturējums varētu būt no sešiem līdz divpadsmit latiem mēnesī un tā noteikšana "lielām pensijām nebūtu nekas traģisks" (lietas materiālu 1. sējuma 143. lpp.). Savukārt pret pienākumu atmaksāt saņemto pensiju asi iestājās deputāts Kārlis Leiškalns, norādīdams, ka "prasība atmaksāt ir netaisna, jo, turpinot strādāt, cilvēki vairo nacionālo kopproduktu" (lietas materiālu 1. sējuma 144. lpp.). Līdzīgu viedokli pauda arī deputāti Jānis Mauliņš, Andris Rubins un Modris Lujāns. Turpretī labklājības ministrs Vladimirs Makarovs norādīja, ka "nevarot uzņemties atbildību par likumu, kuram nav tālas nākotnes", un apgalvoja, ka iesniegšot premjeram paziņojumu par demisiju, ja Saeima atbalstīs K. Leiškalna aizstāvēto pozīciju (sk. lietas materiālu 1. sējuma 145. - 146. lpp.). Tāpat V.Makarovs norādīja, ka sociālās apdrošināšanas budžeta pieaugums ļauj daļai strādājošo pensionāru pensijas nevis pārrēķināt, bet piešķirt no jauna, tomēr ar nosacījumu, ka lēnām papildināsies arī apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa (sk. lietas materiālu 1. sējuma 160. lpp.). Aizstāvot Labklājības ministrijas sagatavoto Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta redakciju, deputāts Roberts Jurdžs norādīja, ka šis priekšlikums ir kompromiss un tā uzdevums ir nosargāt pensiju budžetu. Tāpat viņš atzina, ka "dabiski, tas ir netaisnīgi, ka cilvēkam atņem kādu naudu. Tas rada netaisnības sajūtu, bet, ja visā valstī tiek sagrauta sistēma, tad sagraut valsti ir vēl lielāka netaisnība…"(lietas materiālu 1. sējuma 147. lpp.). Līdzīgi par Labklājības ministrijas priekšlikumu un veiktajiem aprēķiniem izteicās arī deputāte Anna Seile, norādot, ka šis atvilkums būtu vidēji 10 latu, "sociālais budžets pildītos un, es domāju, taisnība būtu uzvarējusi" (lietas materiālu 1. sējuma 152. lpp.). Lai arī lielākā daļa no deputātiem, kas piedalījās debatēs, izteicās par iepriekš saņemtās pensijas atmaksāšanas nepieciešamību, tomēr balsojumā neviens no minētajiem priekšlikumiem netika atbalstīts un tādējādi tika saglabāta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Tikai otrreizējā caurlūkošanā, lemjot par Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta iespējamo redakciju, lielā vienprātībā tika nolemts pieņemt šo normu atbildīgās komisijas sagatavotajā variantā, kuru trešajā lasījumā atbalstīja lielākā daļa no debatēs runājušajiem deputātiem. Tādējādi Satversmes tiesai nav pamata atzīt, ka minētais atmaksāšanas pienākums ir noteikts patvaļīgi, bez pienācīgas tā apspriešanas vai izvērtēšanas.