2. Article
Pieteikuma
iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes
1., 91. un 109. pantu. Esot jāņem vērā, ka vecuma
pensija ir katra veca un darbnespējīga cilvēka iztikas avots.
Valsts, izvērtējot savas ekonomiskās iespējas, esot tiesīga
noteikt pensijas piešķiršanas vecuma cenzu. Šā vecuma iestāšanās
esot pamats tam, lai persona varētu pieprasīt vecuma pensiju.
Pensija personai tiekot piešķirta uz mūžu, sākot ar dienu, kad
radušās tiesības uz pensiju.
Savukārt apstrīdētā norma esot
"ekonomiski nepamatota un tiesiski apšaubāma", jo ienesot
sociālās apdrošināšanas sistēmā diskriminācijas elementus. Uz
mūžu piešķirto pensiju nevienam nedrīkstot atņemt neatkarīgi no
personas materiālā stāvokļa, dzimuma, tautības, piederības pie
kāda sociālā slāņa vai citiem apstākļiem. Apstrīdētā norma esot
radījusi diskriminējošu stāvokli, jo "tie pensionāri, kuri
aizgāja pensijā pēc vecā Pensiju likuma 1995. gada beigās,
saņēma aptuveni uz pusi mazāku pensiju nekā tie pensionāri, kuri
ar vienādu darba stāžu un citiem vienādiem apstākļiem aizgāja
pensijā pēc dažiem mēnešiem 1996. gada sākumā".
Pieteikuma iesniedzēji, vērtējot
apstrīdēto normu kopsakarā ar Satversmes 91. un
109. pantu, secina, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu
attieksmi, jo padara pensijas lielumu atkarīgu vienīgi no laika,
kurā personas pensionējušās. Tāpat tiekot pārkāpts arī tiesiskās
paļāvības princips, jo vienai pensionāru grupai tiekot pagarināts
pensionēšanās vecuma cenzs, bet citiem šāds pagarinājums tiekot
liegts. Pieteikumā teikts: "Pensionāri nevarēja paredzēt, ka
valstī mainīsies pensijas likumi, ka jaunais likums būs
labvēlīgāks pensionāriem, ka pēc šī likuma aprēķinātā pensija būs
gandrīz divkārša." Līdz ar to likumdevēja pieņemtā norma, kas
uzliek pensionāriem par pienākumu atmaksāt viņiem likumīgi
piešķirto pensiju, esot amorāla un kā tāda demokrātiskā valstī
neesot pieļaujama. Pieteikuma iesniedzēji secina, ka likumdevēja
pieņemtās apstrīdētās normas spēkā esamība nav juridiski
pamatojama, jo tā neatbilst vienlīdzības, samērīguma, tiesiskās
noteiktības, tiesiskās paļāvības un tiesiskās pēctecības
principiem. Tā pārkāpjot Satversmes 1., 91. un
109. pantu un tādēļ esot atceļama.
2006. gada 19. septembrī
Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Mārtiņš Draudiņš un Pieteikuma
iesniedzējs Videvuds Lielpēteris Satversmes tiesā iesniedza
"Iebildumus pret VSAA, LR Labklājības ministrijas, LR Saeimas
paskaidrojumiem". Vērtējot Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras un Labklājības ministrijas paskaidrojumus, tiek
norādīts, ka tie nesniedz "nekādu juridisku vai morāli ētisku
izskaidrojumu" piešķirtās pensijas atprasīšanai. Proti, piešķirtā
pensija jau esot iztērēta pensionāru ikdienas vajadzību
apmierināšanai un no taisnīguma principa izrietot, ka to atprasīt
nevar. Savukārt, vērtējot Saeimas atbildes rakstu, pēc būtības
tiek atkārtots konstitucionālajā sūdzībā norādītais.
asjoint-stocklegislationsaeimatax-authorityvid