2. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes 1., 91. un 109. pantu. Esot jāņem vērā, ka vecuma pensija ir katra veca un darbnespējīga cilvēka iztikas avots. Valsts, izvērtējot savas ekonomiskās iespējas, esot tiesīga noteikt pensijas piešķiršanas vecuma cenzu. Šā vecuma iestāšanās esot pamats tam, lai persona varētu pieprasīt vecuma pensiju. Pensija personai tiekot piešķirta uz mūžu, sākot ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju. Savukārt apstrīdētā norma esot "ekonomiski nepamatota un tiesiski apšaubāma", jo ienesot sociālās apdrošināšanas sistēmā diskriminācijas elementus. Uz mūžu piešķirto pensiju nevienam nedrīkstot atņemt neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa, dzimuma, tautības, piederības pie kāda sociālā slāņa vai citiem apstākļiem. Apstrīdētā norma esot radījusi diskriminējošu stāvokli, jo "tie pensionāri, kuri aizgāja pensijā pēc vecā Pensiju likuma 1995. gada beigās, saņēma aptuveni uz pusi mazāku pensiju nekā tie pensionāri, kuri ar vienādu darba stāžu un citiem vienādiem apstākļiem aizgāja pensijā pēc dažiem mēnešiem 1996. gada sākumā". Pieteikuma iesniedzēji, vērtējot apstrīdēto normu kopsakarā ar Satversmes 91. un 109. pantu, secina, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi, jo padara pensijas lielumu atkarīgu vienīgi no laika, kurā personas pensionējušās. Tāpat tiekot pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips, jo vienai pensionāru grupai tiekot pagarināts pensionēšanās vecuma cenzs, bet citiem šāds pagarinājums tiekot liegts. Pieteikumā teikts: "Pensionāri nevarēja paredzēt, ka valstī mainīsies pensijas likumi, ka jaunais likums būs labvēlīgāks pensionāriem, ka pēc šī likuma aprēķinātā pensija būs gandrīz divkārša." Līdz ar to likumdevēja pieņemtā norma, kas uzliek pensionāriem par pienākumu atmaksāt viņiem likumīgi piešķirto pensiju, esot amorāla un kā tāda demokrātiskā valstī neesot pieļaujama. Pieteikuma iesniedzēji secina, ka likumdevēja pieņemtās apstrīdētās normas spēkā esamība nav juridiski pamatojama, jo tā neatbilst vienlīdzības, samērīguma, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un tiesiskās pēctecības principiem. Tā pārkāpjot Satversmes 1., 91. un 109. pantu un tādēļ esot atceļama. 2006. gada 19. septembrī Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Mārtiņš Draudiņš un Pieteikuma iesniedzējs Videvuds Lielpēteris Satversmes tiesā iesniedza "Iebildumus pret VSAA, LR Labklājības ministrijas, LR Saeimas paskaidrojumiem". Vērtējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Labklājības ministrijas paskaidrojumus, tiek norādīts, ka tie nesniedz "nekādu juridisku vai morāli ētisku izskaidrojumu" piešķirtās pensijas atprasīšanai. Proti, piešķirtā pensija jau esot iztērēta pensionāru ikdienas vajadzību apmierināšanai un no taisnīguma principa izrietot, ka to atprasīt nevar. Savukārt, vērtējot Saeimas atbildes rakstu, pēc būtības tiek atkārtots konstitucionālajā sūdzībā norādītais.