22. Article

Vērtējot, vai tiesiskās paļāvības princips šajā lietā ir pārkāpts, visupirms jānoskaidro, vai Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkts jebkad ir pasliktinājis Pieteikuma iesniedzēju tiesisko stāvokli. Ir jāņem vērā, ka visiem Pieteikuma iesniedzējiem, izņemot vienu, pensija pirmo reizi tika piešķirta pirms Pensiju likuma pieņemšanas. Piemēram, vienam no Pieteikuma iesniedzējiem to piešķīra 1978. gadā, bet diviem citiem - 1982. gadā. Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkts, kas ļāva pensiju piešķirt no jauna, tika pieņemts tikai 1998. gada 21. oktobrī. Pamatojoties uz šajā normā ietverto regulējumu, visiem Pieteikuma iesniedzējiem pensija tika piešķirta no jauna un tās apmērs palielināts vidēji par 60 latiem. Piemēram, vienam Pieteikuma iesniedzējam no jauna piešķirtā vecuma pensija bija 123,76 lati, bet iepriekšējā vecuma pensija - 61,91 lats (ikmēneša ieturējums - 15,85 lati), citam Pieteikuma iesniedzējam no jauna piešķirtā vecuma pensija bija 179,13 lati, bet iepriekšējā vecuma pensija - 81,32 lati (ikmēneša ieturējums - 22,03 lati), vēl citam no jauna piešķirtā vecuma pensija bija 148,68 lati, bet iepriekšējā vecuma pensija - 80,82 lati (ikmēneša ieturējums - 13,34 lati) (sk. lietas materiālu 1. sējuma 18., 19., 26., 29. un 30. lpp.). Tādējādi redzams, ka 1998. gada 21. oktobrī pieņemtie Pensiju likuma grozījumi Pieteikuma iesniedzējiem piešķīra tādas tiesības, kādu viņiem līdz tam nebija, un nepasliktināja tiesisko stāvokli, kādā viņi atradās pirms minēto grozījumu pieņemšanas. Līdz ar to Satversmes tiesa piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētā norma visās redakcijās, kādas ir bijušas spēkā, paredzēja nosacījumu - ja pensija tiek piešķirta no jauna, ir jāatmaksā tā pensija, kas saņemta no 1996. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pensija piešķirta no jauna.