3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt konstitucionālajā sūdzībā minētajiem Pieteikuma iesniedzēju argumentiem un lūdz Satversmes tiesu atzīt pieteikumu par nepamatotu un noraidīt. Saeima norāda, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktam laika gaitā bijušas vairākas atšķirīgas redakcijas. Tā sākotnējā redakcija skaidri esot noteikusi, ka tad, ja no jauna piešķirtās pensijas apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, personai pēc noteiktas formulas pakāpeniski jāatmaksā tā vecuma vai izdienas pensija, kuru persona saņēmusi no 1996. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pensija piešķirta no jauna. Pensija no jauna esot piešķirta, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, un persona esot skaidri zinājusi, ka no pensijas, kas piešķirta no jauna un pārsniedz 100 latu apmēru, tiks izdarīts ieturējums. Apstrīdētā norma Pensiju likumā esot ietverta ar īpašu mērķi - dot iespēju pensiju piešķirt no jauna un tādējādi nodrošināt lielāku pensiju. Tas esot iespējams Pensiju likumā noteiktās vecuma pensijas aprēķināšanas metodikas dēļ, proti, aprēķinot vecuma pensijas apmēru, personas "uzkrātais pensijas kapitāls" tiek dalīts ar plānoto pensijas izmaksas laiku. Tādējādi iznākot tā: jo vēlāk personai piešķir pensiju, jo lielāks tās apmērs. Saeima norāda, ka sākotnējo apstrīdētās normas redakciju Valsts prezidents nodeva atkārtotai caurlūkošanai. Būtiski esot tas, ka otrreizējās caurlūkošanas laikā deputāti tomēr neatteicās no likuma regulējuma, kas ievērojamai daļai pensionāru ļāva saņemt krietni lielāku pensiju. Tādēļ esot bijis nepieciešams panākt kompromisu, proti, noteikt mehānismu, ar kura palīdzību piešķirtās pensijas apmērs tiktu nedaudz samazināts. Esot jāņem vērā tas, ka dažiem Pieteikuma iesniedzējiem šāds regulējums deva iespēju, pat neraugoties uz noteikto ieturējumu, tik un tā palielināt savu pensiju aptuveni divas reizes. Tāpat apstrīdētā norma nepārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Pamatojoties uz Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta sākotnējo redakciju, Pieteikuma iesniedzēji esot ieguvuši tiesības uz krietni lielāku pensiju nekā iepriekš piešķirtā. Pieteikuma iesniedzēju piedāvāto vienlīdzības principa interpretāciju nevarot atzīt par pamatotu, jo pieteikumā norādītais gadījums attiecoties uz dažādiem pensiju likumiem, kas paredzēja dažādas sociālo iemaksu un pensiju nodrošināšanas sistēmas. Apstrīdētā norma nepārkāpjot arī tiesiskās paļāvības principu. Par minētā principa pārkāpumu būtu iespējams diskutēt, ja apstrīdētā norma, pretstatā likuma sākotnējam regulējumam, piemēram, izraisītu pensijas samazināšanos. Tomēr šajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēju tiesiskais stāvoklis neesot pasliktināts, tieši pretēji - to pensijas apmērs esot ievērojami palielinājies un vairākos gadījumos sasniedzis vai pat pārsniedzis 150 latu apmēru. Vērtējot iespējamo Satversmes 109. panta pārkāpumu, Saeima norāda, ka Pensiju likuma pamatuzstādījums esot šāds: pensiju no jauna nepiešķir, to var tikai pārrēķināt vai indeksēt. Savukārt apstrīdētā norma ir izņēmums no šā Pensiju likuma 30. panta pirmajā daļā nostiprinātā principa. Ievērojot to, varot izdarīt secinājumu, ka personai, kurai pensija piešķirta no jauna, ir jāatmaksā iepriekš saņemtā pensija. Tāpat esot jāņem vērā apstāklis, ka, ietverot Pensiju likumā regulējumu, kas ļauj pensiju piešķirt no jauna, netika izveidota jauna formula tās aprēķināšanai. Rēķinot pēc 12. panta pirmajā daļā noteiktās "parastās" pensijas aprēķināšanas formulas, no jauna piešķirto pensiju apmērs esot izrādījies sociālajam budžetam pārāk liels slogs. Tādējādi Saeimai bijušas divas iespējas: vai nu pensijas apmēru aprēķināt pēc citādas formulas, vai arī noteikt ikmēneša ieturējumus no izmaksājamās pensijas. Saeima no šīm divām iespējām izvēlējusies pēdējo, turklāt ar saudzējošu nodomu paredzot, ka ieturēta tiks tikai tā pensija, kas izmaksāta pēc Pensiju likuma spēkā stāšanās, proti, par pēdējiem trim gadiem. Ņemot vērā minēto, Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91. un 109. pantam, lūdz pieteikumu atzīt par nepamatotu un noraidīt.